2019. gadā aicina pievērst uzmanību augstākajai izglītībai un zinātnei

Augstākās izglītības padome (AIP), kuras sastāvā ir arī LSA pārstāvis, aicina 2019. gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, nosakot šīs jomas par prioritātēm. Vēstule ar šādu aicinājumu nosūtīta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučin­skim un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. To parakstījis ne vien AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, bet arī 14 citu organizāciju, tostarp Latvijas Studentu apvienības, vadītāji.

Ne augstākā izglītība, ne zinātne kopš 2008. gada, kad sākās ekonomiskā krīze, kuras pārvarēšanai tika upurēts arī veselības, aizsardzības, sociālās aizsardzības un citu jomu finansējums, nav atguvusies no finansējuma trūkuma radītā trieciena. Kaut arī gan iekšzemes kopprodukts (IKP), gan valsts budžets 2018. gadā ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, ne augstākajai izglītībai, ne zinātnei šajā veiksmes stāstā nav atradusies vieta ─  finansējums nav atgriezies ne tuvu 2008. gada apmēram. Tobrīd Latvijas budžetā augstākajai izglītībai bija piešķirti līdzekļi 202,5 miljonu eiro apmērā, bet zinātnei bija pieejami 66,5 miljoni eiro. Šī gada budžetā augstskolām piešķirts gandrīz divreiz mazāks finansējums ─ 106 miljoni eiro, bet pētniecībai atvēlēti gandrīz 46 miljoni. Tas sastāda, attiecīgi, 0,37% un 0,16 % no IKP. Šāda finansējuma taupīšana uz augstākās izglītības un zinātnes rēķina liek šīm abām jomām pastāvēt vien izdzīvošanas režīmā, kurā nav attīstības potenciāla. Veidojot valsts budžetu, valdība nav ņēmusi vērā Augstskolu likumā paredzēto normu, kas nosaka, ka ”Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” Ar līdzīgu problēmu saskaras arī zinātnei atvēlētais finansējums, lai gan Zinātniskās darbības likumā arī paredzēts valsts budžetā piešķirto līdzekļu pieaugums ─ tas nosaka finansējuma palielināšanu par 0,15% no IKP gadā, līdz tiek sasniegts vismaz 1 procents no iekšzemes kopprodukta. Lieki piebilst, ka gan augstākajai izglītībai, gan pētniecībai atvēlēto līdzekļu ziņā Latvija ir viena no nepievilcīgākajām valstīm ne vien Eiropās Savienībā, bet arī starp citām reģiona valstīm. Latvijā nav politiskā spēka, kas apgalvotu, ka iespējams pozitīvs valsts attīstības scenārijs, neieguldot izglītībā un zināšanās, tomēr darbi neseko.

Vēstules autori min, ka Latvijas valsts pamatlicēji jaunizveidotās republikas pamatos nepārprotami ielika vēlmi valsti veidot modernu, kultūrā, zināšanās un izglītībā balstītu, modernai augstākās izglītības sistēmai un zinātnei veidojot valsts mugurkaulu. 1919. gadā tika dibināta Latvijas Augstskola (tagadējā Latvijas Universitāte), Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Konservatorija (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) ─ nacionālā augstākās izglītības instituācijas, kuru simtgadi nākamgad atzīmēsim, iezīmē sākumu arī Latvijas kā valsts augstākās izglītības sistēmai un zinātnes aizsākumiem. Pagājušā gadsimta 30. gados Latvija bija viena no Eiropas līderēm augstākajā izglītībā, studējošo skaita ziņā pret iedzīvotāju skaitu pārspējot daudzas no bāgātākajām Eiropas valstīm. Izglītības pamatos liktās nākotnes cerības pārtrauca karš un okupāciju virkne.

Trešās atmodas laikā pētnieki, augstskolu mācībspēki un studenti aktīvi iesaistījās neatkarības atgūšanas norisēs. Neskatoties uz grūtībām, Latvijas akadēmiskā vide uzsāka īstenot savus sapņus veidojot jaunu, modernai valstij atbilstošu augstāko izglītību un pētniecisko vidi. Tomēr ne Latvijas valstij, ne nācijai šie gadi nebija vienkārši. 2008. gadā sākās globāla finanšu krīze, kas atstāja katastrofālu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Lai spētu to pārvarēt, tika upurēti daudzām būtiskām jomām atvēlētie līdzekļi. Mēs izturējām. Mums vairs nav jādzīvo krīzes režīmā, atvēlot līdzekļus tikai pašam nepieciešamākajam, jo Latvijas valsts ir atgriezusies uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Bet vai nākamgad pienāks izaugsmes laiks augstākajai izglītībai un zinātnei?

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *