Turpinās diskusijas par valsts finansēto budžeta vietu piešķiršanu pēc kvalitātes kritērijiem

9. maija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (turpmāk – IKZK) sēdē  LSA pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka darbs pie aizsāktās idejas par valsts finansēto studiju vietu piešķiršanu pēc kvalitātes kritērijiem ir jāturpina un to nebūtu vēlams atlikt uz nenoteiktu laiku. Gala rezultātā pēc plašām diskusijām Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārstāvji informēja, ka pašlaik tiek veidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kā rezultātā tuvāko 2 līdz 3 gadu laikā būs pieejami objektīvi statistikas dati un skaidri kvalitātes indikatori, kurus varēs izmantot par pamatu valsts finansēto studiju vietu sadalei.

Jau pagājušajā gadā informējām, ka IZM plānoja pilotprojekta veidā mainīt veidu, kā līdz šim tika piešķirtas valsts finansētās studiju vietas, IZM padotības augstskolās sociālajās zinātnēs 10% no valsts budžeta finansētajām studiju vietām bakalaura un maģistra līmenī piešķirot pēc kvalitātes kritērijiem. Sakarā ar to, ka vairākas augstākās izglītības nozares organizācijas bija izteikušas gan iebildumus, gan bažas, gan arī papildus priekšlikumus, IZM nolēma, ka pilotprojekts 2017. gadam netiks īstenots, jo šobrīd nav pieejama statistika, kas ļautu izmērīt visus nepieciešamos kvalitātes indikatorus. LSA sēdes laikā turpināja aktualizēt nepieciešamību tieši pēc budžeta vietu sadales kā laicīga risinājuma ceļā uz augstākās izglītības kvalitātes un pieejamības celšanu ceļā uz valsts dotēto augstāko izglītību, pretstatā citiem iespējamiem modeļiem. Sēdes laikā tika panākta konceptuālā vienošanās par nepieciešamību īstenot šo budžeta vietu sadali.

 

Saeimas IKZK sēdē LSA pārstāvji uzsvēra, ka valsts piešķirtā finansējuma sadalē primārajam kritērijam jābūt valsts tautsaimniecības un plānošanas reģionu prioritātēm, tāpēc valsts finansētajām studiju vietām būtu jābūt pieejamām visās nozarēs. Vienādu studiju programmu īstenošanas gadījumā finansējuma piešķiršanas galvenajam kritērijam būtu jābūt kvalitātei- piemēram, visas augstskolas, kuras īsteno sociālo zinātņu studiju programmas, kopīgi konkurē par budžeta vietām, ņemot vērā programmu kvalitāti. LSA iestājas par to, ka budžeta vietu pārdalē nepieciešams līdzvērtīgs konkurss starp visām izglītības iestādēm, tādā veidā sniedzot iespēju studentam studēt budžeta vietās tajās programmās, kas ir viskvalitatīvākās. Veidojot konkurenci par budžeta vietām starp augstskolām, tiks celta gan kvalitatīvu programmu pieejamība, gan arī augstākās izglītības kvalitāte.

 

Sēdē tika aktualizēti arī problēmjautājumi, kas saistīti ar studiju un studējošā kredītu ar valsts galvojumu, kā arī vairākas iesaistītās puses uzsvēra, ka ideālais modelis, uz kuru Latvijai ir jātiecās, ir valsts dotētas augstākās izglītības ieviešana.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *