Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Augstskolu likumā

Saeima ceturtdien, 8.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, konceptuāli atbalstot nepieciešamību ieviest arī Latvijā profesionālā doktora grādu mākslās. Likumprojektā ir iekļauti arī grozījumi, kas skar augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu un viespasniedzēju tiesības. Grozījumi Augstskolu likumā izstrādāti, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Latvijas Studentu apvienība (LSA) pārstāvji ir piedalījušies šo grozījumu apspriešanā.
Iepriekš esam vēstījuši, ka LSA ir iestājusies par pētniecībā balstītas mākslinieciskās prakses doktorantūras programmu ieviešanu Latvijā un šo jautājumu ciešā sadarbībā ar Latvijas Mākslas augstskolu asociāciju pārrunājusi ar Kultūras ministri, Izglītības un zinātnes ministru un tālāk virzījusi diskusijām gan Augstākās izglītības padomē, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Grozījumi Augstskolu likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta noteikumi, pie kuriem darbs vēl būs jāuzsāk, nostiprinās izglītības tematiskajā jomā „mākslas” studējošiem tiesības pēc profesionālās doktorantūras studiju programmas pabeigšanas iegūt doktora grādu profesionālajā jomā Latvijā, jo esošais regulējums ierobežo studējošo tiesības un vajadzības. Pašlaik mākslas augstskolu absolventi, kuri vēlas turpināt studijas mākslas jomās profesionālās doktora studiju programmās mākslās, aizplūst no Latvijas un savu karjeru veido ārpus Latvijas robežām. Latvijā ir iespēja iegūt mākslas profesionālos grādus bakalaura un maģistra līmenī, bet nav iespēja iegūt profesionālā doktora grādu. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur vēl joprojām nav iespējams iegūt profesionālo doktora grādu mākslās. Profesionālā doktora grāda mākslās iegūšana tiek nodrošināta daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, u.c.). Profesionālais doktora grāds mākslās ir nozīmīgs augstskolas absolventa konkurētspējas un kvalifikācijas līmeņa rādītājs Latvijas un starptautiskajā darba tirgū profesionālajās jomās, īpaši mākslas jomās – mūzikā un skatuves mākslā, vizuāli plastiskajā mākslā, audiovizuālajā mākslā un mediju mākslā.
Likumprojekts paredz dot iespēju augstskolām un koledžām izvēlēties studiju virziena akreditācijas ietvaros veicamās studiju virziena novērtēšanas organizētāju: Akadēmiskās informācijas centru vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautu kvalitātes nodrošināšanas aģentūru. Šādu nepieciešamību atbalstījusi arī LSA un iestājusies, ka augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanu jāveic atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpas labajai praksei.
Likumprojektā ir noteikts, ka, ja ārkārtas akreditācijas rezultātā tiek pieņemts lēmums atteikt akreditēt augstskolu, attiecīgā augstskola tiks izslēgta no Augstskolu reģistra, kas būtu sekas, ja tiek konstatēts, ka augstskola darbojas nekvalitatīvi vai pārkāpj savā darbībā normatīvos aktus, kā dēļ rosināta augstskolas ārkārtas akreditācija.
Grozījumi paredz precizēt Augstskolu likuma 40. panta otro daļu, kura šobrīd nosaka, ka viespasniedzējiem ir visas tiesības, kas piemīt akadēmiskajam personālam, izņemot tiesības piedalīties vadības institūciju darbā.
Pašlaik augstāk minētie grozījumi Augstskolu likumā ir atbalstīti pirmajā lasījumā, līdz trešajam (gala) lasījumam vēl priekšā vairākas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurās plānots izskatīt un precizēt grozījumu normas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *