Pēdējā laikā diezgan bieži ir gadījies ieslīgt garās diskusijās par augstskolu ranžēšanu, tādēļ nolēmu savas domas izlikt arī internetā. Laikam jau jāsāk ar to, ka jau kopš pašiem pirmsākumiem esmu bijusi dedzīgo augstskolu ranžēšanas nīdēju pulciņā. Ilgi gan nevarēju saprast, kādēļ valstīm simpatizē augstskolu reitingi, kādēļ cilvēki tiem tik akli tic, bet augstskolas tik bieži iesaistās šajā sāncensībā?
Skatoties no cilvēka perspektīvas, nonācu pie slēdziena, ka cilvēki izvēlas uzticēties reitingiem, jo tas ir vienkārši. Mūsdienu sabiedrība ir atradināta no domāšanas. Esam pieraduši, ka kāds informāciju “sagremo” mūsu vietā. Kas gan varbūt vienkāršāks par augstskolām, kas jau sarindotas pēc kārtas? Ir tikai jāiebaksta ar pirkstu pirmajā un jāsaka – es studēšu šeit! Nav nepieciešams pat uzdot sev jautājumu, ko es dzīvē vēlos sasniegt?
2010. gada 11. un 12. martā Budapeštā un Vīnē notika jubilejas Boloņas ministru konference, kurā piedalījās 47 Boloņas procesa valstis, tai skaitā arī Latvija. Latviju konferencē pārstāvēja Izglītības un Zinātnes ministre T. Koķe, IZM augstākās izglītības departamenta direktore G. Rēvalde, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs A. Rauhvargers, RTU rektors I. Knēts un bijusī LSA prezidente A. Cīrule. Boloņas ministru konference ir viena no galvenajām Boloņas procesa darba formām. Parasti tās notiek vienu reizi divos gados un tajās tiek apstiprināti dokumenti, kuros Boloņas procesa dalībvalstis pauž savu apņemšanos virzīt savas valsts augstāko izglītību pretī vienotai Eiropas augstākās izglītības telpai.
Kā pie mums tiek veidotas studiju programmas? Par šādu jautājumu lieku reizi sanāca aizdomāties EUPEN (Eiropas fizikas izglītības tīkla) 11. forumā, kas bija veltīts tēmai „Fizika un Boloņas process". No visām prezentācijām vēlos izcelt vienu - vadlīnijas fizikas bakalaura studiju programmai.
Kas slēpjas zem vadlīnijām? Jau pats vārds „vadlīnijas" visu izsaka - rekomendācijas programmas formai un saturam. Šajā forumā jau tika prezentēta vadlīniju projekta trešā versija. Neiedziļināšos saturā, bet runāsim pēc būtības, kāpēc šis projekts tapis un ko tas dos.
Esmu no Liepājas. Pirms 2 gadiem absolvēju RSU, sabiedriskās attiecības. Pēc tam gadu pavadīju Anglijā, kur Notinghemas Universitatē studēju kino studijas. Šobrīd jau aptuveni gadu viesojos ASV Rietumkrastā, bet jau pavisam drīz atgriezīšos dzimtenē. Uz cik ilgu laiku? Cik varēšu izturēt...
Līderu Forumā piedalījos pirmo reizi un esmu priecīgs par savu izvēli četras dienas pavadīt iegūstot ar līderību un komandas darbu saistītas zināšanas. Tā bija lieliska iespēja gūt pieredzi, kā komandāi sadalīt pienākumus, lai veiktu uzticēto uzdevumu.
Es esmu ieguvis jaunu informāciju un nostiprinājis iepriekšējās zināšanas, lai pilnveidotu savu darbību, aizstāvot Latvijas Universitātes un visas Latvijas studentijas intereses.
Pēdējā laikā diezgan bieži ir gadījies ieslīgt garās diskusijās par augstskolu ranžēšanu, tādēļ nolēmu savas domas izlikt arī internetā. Laikam jau jāsāk ar to, ka jau kopš pašiem pirmsākumiem esmu bijusi dedzīgo augstskolu ranžēšanas nīdēju pulciņā. Ilgi gan nevarēju saprast, kādēļ valstīm simpatizē augstskolu reitingi, kādēļ cilvēki tiem tik akli tic, bet augstskolas tik bieži iesaistās šajā sāncensībā?
