Aptauja: studējošie nav pietiekami informēti par iespējām iesaistīties pētniecībā

Latvijas Studentu apvienība (LSA) laikā no 19. līdz 28. oktobrim veica pētījumu par studējošo iesaisti pētniecībā, aicinot visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu bakalaura un maģistra līmeņa studējošos aizpildīt anonīmu tiešsaistes aptauju. Tās mērķis bija noskaidrot studējošo viedokli par savu iesaisti pētniecībā, tās ietekmējošo faktoru izpildi savā augstākās izglītības iestādē un to nozīmību.

Respondentu atbildes rāda, ka iesaisti pētniecībā kavē informācijas pieejamības trūkums – uz jautājumu par to, vai ir zināms, kur vērsties, lai uzsāktu iesaisti pētniecībā, vērtējums ir vidējs, un viszemākais tas ir tieši maģistrantiem. Turklāt studiju kursu docētāji studiju kursu ietvaros studējošos neiepazīstina ar saviem pētniecības rezultātiem. Visus šos aspektus studējošie uzskata par svarīgiem iesaistes pētniecībā veicināšanā.

Pētniecībai pieejamie resursi vērtēti dažādi – vislabāk vērtēta bibliotēku pieejamība. Bibliotēkās pieejamie resursi vērtēti kā vidēji piemēroti pētniecībā iesaistīto studentu vajadzībām, tomēr studējošajiem pieejamas datu bāzes ar vajadzīgajiem resursiem. Pētniecībai nepieciešamo izejvielu pieejamības vērtējums būtiski atšķiras un maģistranti šo aspektu vērtē viszemāk – ar 2,8 skalā no 1 līdz 5. Iesaisti pētniecībā tieši maģistrantiem ierobežo finansiālais aspekts – iespējas no augstākās izglītības iestādes saņemt līdzekļus pētījuma īstenošanai vērtēts ar 4, tomēr tā pieejamība vērtēta ar 2,5.

Daudzi studējošie, īpaši maģistranti, kā vidēju vai pat drīzāk zemu vērtējuši prakses vietu pieejamību zinātniskajās institūcijās, tomēr augstāk – kā vidēja vai drīzāk laba – vērtēta iespēja iesaistīties zinātniskajos projektos. Iespējas zinātniskā darba izstrādes gaitā saņemt konsultāciju vērtētas augstu – ar vidēji 4 skalā no 1 līdz 5.

RESPONDENTU RAKSTUROJUMS

77.6 % no respondentiem ir sievietes, savukārt 22.4 % – vīrieši, taču jāņem vērā, ka programmu tematiskajās jomās sieviešu un vīriešu īpatsvars studējošo vidū atšķiras.

Aptaujā piedalījās 156 respondenti no 13 dažādām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Lai gan respondentu skaits ir neliels, rezultātos diezgan skaidri iezīmējas būtiskākās tendences, par ko var izdarīt secinājumus. Aptaujas rezultāti tika prezentēti augstskolu administrācijas pārstāvjiem, kā arī nodoti studējošo pašpārvaldēm.

Vairums aptaujāto studējošo (50 % jeb 78) studē bakalaura līmeņa studiju programmās. Otrā lielākā grupa ir 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās studējošie (34 % jeb 53), kas pārsvarā studē veselības aprūpi. Maģistra studiju programmās studējošie sastāda aptuveni septīto daļu no respondentu skaita (14 % jeb 22). Ņemot vērā mazo respondentu skaitu no 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām (1.3 % jeb 2), šie dati tālāk netiek analizēti. Tā kā sadalījums pa studiju programmu tematiskajām jomām bija ļoti sadrumstalots, tālākā analīzē aptaujātie studējošie tika dalīti šādās grupās:

  • Bakalaura līmeņa studiju programmās studējošie (STEM zinātnes)
  • Bakalaura līmeņa studiju programmās studējošie (Sociālās, humanitārās un tiesību zinātnes)
  • Bakalaura līmeņa studiju programmās studējošie (Veselības aprūpe)
  • 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās studējošie
  • Maģistra līmeņa studiju programmās studējošie

Studējošo viedokļi tika noskaidroti četros tematiskajos blokos: studiju process, vide un tehniskais nodrošinājums, atbalsts un kompetences. Pirmajos trīs blokos tika doti vairāki apgalvojumi, un studējošajam skalā no 1 līdz 5 (1 – nemaz neatbilst, 5 – pilnībā atbilst) vispirms bija jānovērtē, cik ļoti minētais apgalvojums atbilst studenta pārstāvētajai augstākās izglītības iestādei, un pēc tam skalā no 1 līdz 5 (1 – nemaz neietekmē, 5 – ļoti būtiski ietekmē) jānovērtē, cik ļoti minētā faktora izpildījums ietekmē viņa iesaisti pētniecībā. Pēdējā blokā studējošajam skalā no 1 līdz 5 (1 – nemaz neatbilst, 5 – pilnībā atbilst)  bija jānovērtē savas ar pētniecības procesu saistītās kompetences. Aptaujā tika iekļauti arī daži vairākizvēļu un atvērtā tipa jautājumi.

Vērtējot to, kāda ir studējošo iepriekšējā saistība ar pētniecību, 64.1 % no respondentiem atzīmē, ka līdz šim ir interesējušies par iespējām iesaistīties pētniecībā. Vislielāko interesi līdz šim par pētniecību ir izrādījuši 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās studējošie (78.4 % atzīmē, ka ir interesējušies par iespējām iesaistīties pētniecībā), savukārt viszemākā interese ir bakalaura līmeņa studiju programmās studējošo (sociālo, humanitāro, tiesību zinātņu) vidū (53.3 % atzīmē, ka ir interesējušies par iespējām iesaistīties pētniecībā). Taujāti par to, kādas ar pētniecību saistītas aktivitātes studējošie ir veikuši, visbiežāk atzīmēta atbilde ir laboratorijas darbu veikšana studiju kursu ietvaros (66 % jeb 103), kursa darba rakstīšana (39.7 % jeb 62), sava noslēguma darba izstrādāšana un strādāšana pie sava zinātniskā projekta (26.3 % jeb 41).

STUDIJU PROCESS

Vērtējot, vai studiju laikā ir pieejami A daļas studiju kursi, kuros iespējams apgūt pētniecības pamatus, var redzēt, ka visapmierinātākie ar izpildījumu ir bakalaura līmeņa (sociālo, humanitāro, tiesību zinātņu, kā arī veselības aprūpes) studējošie. Ņemot vērā, ka studējošie atzīmē, ka šī faktora izpildījums diezgan būtiski ietekmē viņu iesaisti pētniecībā, būtu nepieciešams uzlabot izpildījumu visu studiju līmeņu un programmu ietvaros. Līdzīgi dati ir iegūti arī par B un C daļas studiju kursu pieejamību.

Interesanta tendence, kas parādās, analizējot iegūtos datus, ir tāda, ka studējošie ir informēti, ka viņu docētāji iesaistās pētniecībā, taču vērtējums par to, vai docētāji iepazīstina ar savu pētījumu rezultātiem studiju kursu ietvaros, ir vājš. Ņemot vērā, ka diezgan daudzi studējošie komentāru sadaļā atzīmēja, ka viens no kavējošajiem faktoriem viņu iesaistei pētniecībā, ir tas, ka nav pieejama informācija, kur un pie kā vērsties, šāda tendence daļēji varētu izskaidrot radušos problēmu. Studiju kursu saturs ir pieblīvēts ar teorētisko materiālu, kas jāapgūst studiju kursu ietvaros, un laika rāmji diemžēl neļauj docētājiem īpaši izvērsties, stāstot arī par saviem pētījumiem. Atvēlot vairāk laika un sasaistot studiju kursu saturu ar pētniecību, studējošajiem būtu plašākas iespējas iepazīties ar pētījumu virzieniem, kādos strādā viņu docētāji, ļaujot izprast, kurā virzienā viņiem pašiem būtu vēlme un interese iesaistīties.

Atbildot uz jautājumu, vai studiju kursu ietvaros ir jāveic pētnieciskie darbi, 92.3 % (144) respondentu atzīmē, ka tie ir jāveic. Vērtējot, cik liela brīvība ir pētniecisko darbu realizēšanā, gandrīz 2/3 no respondentiem atzīmē, ka pētnieciskā darba uzdošanas brīdī informācija par to, kas jādara, tiek sniegta uzreiz vai arī pēc nepieciešamības konsultējoties ar docētāju. Interesanti, ka šis sadalījums būtiski neatšķiras starp bakalaura un maģistra līmeņa studējošajiem. Ja studējošajiem tiktu sniegta lielākā brīvība pētniecisko darbu realizēšanā, tas varētu rosināt radošo domāšanu un interesi par pētniecību kā  procesu.

 

VIDE UN TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS

Kā būtiskus faktorus, kas veicina viņu iesaisti pētniecībā, studējošie min mācību telpu atbilstošu nodrošinājumu un to pieejamību, kā arī bibliotēkas pieejamību. Kopumā studējošie uzskata, ka mācību telpas ir atbilstoši aprīkotas pētījumu veikšanai, taču mēdz būt problēmas ar to pieejamību brīvajā laikā, piemēram, informācijas trūkums vai sarežģīta rezervācijas sistēma.

Bibliotēkas pieejamība ir vislabāk novērtētais faktors pēc tā izpildījuma augstākās izglītības iestādēs. Lielākā daļa respondentu (64.1 % jeb 100) atzīmē, ka bibliotēka ir pieejama 24/7, pārējie norāda, ka bibliotēka ir pieejama darba laika ietvaros. Lai arī bibliotēkas pieejamība ir vērtēta ļoti atzinīgi, diemžēl pētījumu veikšanai nepieciešamās literatūras pieejamība ir novērtēta kā viduvēja, īpaši redzot, ka, studējošoprāt, šis faktors būtiski ietekmē viņu iesaisti pētniecībā. Situāciju gan uzlabo tas, ka augstākās izglītības iestādes nodrošina bezmaksas pieeju zinātniskajām datubāzēm, kas nozīmē, ka literatūru var atrast elektroniskā formātā.

Bakalaura līmeņa veselības aprūpes un īpaši maģistra līmeņa studiju programmās studējošie uzskata, ka augstākās izglītības iestādes nenodrošina nepieciešamās izejvielas pētniecisko darbu veikšanai pietiekamā apmērā. Jāpiemin, ka šajā jautājumā daudzi respondenti (35.9 % jeb 56) atzīmē atbildi “grūti pateikt”, kas neietekmē vidējo rādītāju, taču netieši norāda uz informācijas trūkumu studējošajiem. Protams, jāsaprot, ka nepieciešamās izejvielas un ar tām saistītās izmaksas ļoti atšķiras atkarībā no jomas, kurā pētījums tiek veikts, un izvēlētās metodes, taču, ņemot vērā, ka šī faktora izpildei ir liela ietekme uz studējošo iesaisti pētniecībā, augstākās izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāinformē studējošos par iespējām saņemt nepieciešamās izejvielas un jāpiedāvā plašāks atbalsts.

Vērtējums par to, vai studējošajiem tiek piedāvātas prakses vietas zinātniskajos institūtos un laboratorijās, kopumā arī ir vājš. Komentāru sadaļā tiek minēts, ka šādu iespēju var iegūt tikai tad, ja pazīst attiecīgos cilvēkus. To, vai tiek piedāvātas iespējas  iesaistīties zinātniskos projektos, viskritiskāk vērtē maģistra līmeņa un bakalaura līmeņa (sociālo, humanitāro, tiesību zinātņu) studiju programmās studējošie. Prakses iespējas un iesaiste zinātniskos projektos ir ļoti būtiski aspekti izpratnes veicināšanā par pētniecību un zinātniskā personāla pēctecības nodrošināšanā, tāpēc augstākās izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāpiedāvā šādas iespējas un jāveicina plašāka studējošo iesaiste.

ATBALSTS

Salīdzinot, cik liela ietekme ir tam, vai studējošajiem ir pieejama aktuālā informācija par to, kur vērsties, lai uzsāktu savus pirmos soļus pētniecībā, šī faktora izpildījums ir vājš, īpaši kritiski ir maģistra līmeņa studiju programmās studējošie. Spriežot pēc iegūtajiem datiem, augstākās izglītības iestādes aktīvāk informē studējošos tieši par konferencēm, semināriem u.c. veida ar zinātni saistītiem pasākumiem. Šāda veida informācijas pieejamība ir svarīga, taču pamatā konferences ir domātas tam, lai tajās uzstātos jau ar gataviem pētījumiem. Ja studējošajam nav izpratnes par to, kā iesaistīties pētniecībā, ir daudz mazāka iespēja, ka viņš to darīs, un šīs informācijas vērtība krīt, tādēļ augstākās izglītības iestādēm būtu jāvērš lielāka uzmanība tam, vai studējošajam ir pieejama informācija par to, kā uzsākt pētniecisko darbu, lai tiktu izstrādāts lielāks darbu skaits, ko vēlāk ir arī iespējams prezentēt konferencēs.

Studējošie atzinīgi vērtē iespēju saņemt konsultāciju pētnieciskā darba laikā (piemēram, darba vadītāja vai statistikas laboratorijas utml.), kas ir būtiski, lai izstrādātie darbi būtu kvalitatīvi un studējošajiem būtu iespēja izprast un labot savas kļūdas, ja tādas radušās.

Vērtējums par to, vai augstākā izglītības iestādē ir iespējams saņemt finansiālu atbalstu pētniecībai, ir viduvējs. Kopumā mazliet labāk ir vērtētas iespējas saņemt atbalstu studējošo pašpārvaldē, taču šī faktora izpildījums neatstāj tik lielu ietekmi uz studējošo iesaisti pētniecībā. Šo faktoru izvērtējumā viskritiskākie ir tieši maģistra līmeņa studiju programmu studējošie, kas, iespējams, nozīmē, ka šai studējošo grupai atbalsts nav tik plaši pieejams. Abos gadījumos pietiekamie liels respondentu skaits atzīmēja atbildi “grūti pateikt” (32.1 % jeb 50), kas netieši norāda uz studējošo neinformētību par šiem jautājumiem. Studējošie komentāru sadaļā bieži min, ka vēlētos saņemt finansiālu atbalstu pētījumu veikšanai, taču eksistē vairākas versijas par labāko atbalsta veidu – stipendijas, granti pētnieciskā darba veikšanai, iespēja saņemt atalgojumu utt. Tomēr skaidrs ir tas, ka augstākās izglītības iestādēm, plānojot plašāku studējošo iesaisti pētniecībā, izvērtējot finansiālās iespējas, būtu vēlams paredzēt arī finansiālo atbalstu studējošajiem, kas iesaistās pētniecībā.

KOMPETENCES

Kopumā studējošie savas kompetences, kas saistītas ar pētniecību, vērtē apmierinoši. Interesanti, ka vispārliecinātākie par savām spējām ir bakalaura līmeņa studiju programmās (sociālo, humanitāro, tiesību zinātņu), nevis maģistra līmeņa programmās studējošie, lai arī maģistranti ir soli tuvāk doktorantūrai, kuras pamatā ir patstāvīga pētnieciskā darba veikšana. Atsevišķos jautājumos kritiskākie ir veselības aprūpes, citos – STEM jomās studējošie. Jāņem vērā, ka nepieciešamās priekšzināšanas un kompetences pētniecības veikšanai ļoti variē atkarībā no jomas, kurā pētījumā tiek veikts, tādēļ dati var atšķirties. Vairāk integrējot pētniecību studiju procesā un nodrošinot atbilstošu informācijas pieejamību par pētniecības uzsākšanu studējošajiem, tiktu attīstītas gan studējošo kompetences, gan gatavība iesaistīties pētniecībā, kas ilgtermiņā varētu nodrošinātu zinātniskā personāla pēctecību.

Aicinām aplūkot visu atbilžu apkopojumu.

Respondentu vidū ir studējošie no 13 dažādām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas uzskaitītas zemāk. Jāatzīmē, ka lielākā daļa respondentu studē vienā no trim Latvijas lielākajām augstskolām: Latvijas Universitātē studē 24 % jeb 38 respondenti, Rīgas Tehniskajā universitātē studē 13 % jeb 21 respondents, Rīgas Stradiņa universitātē – 49 % jeb 76 respondenti, tādēļ objektīvus secinājumus var izdarīt tieši par šīm augstskolām.

  • Daugavpils Universitāte (DU)
  • Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA)
  • Jēkabpils Agrobiznesa koledža (JAK)
  • Latvijas Kultūras akadēmija (LKA)
  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)
  • Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (LNAA)
  • Latvijas Universitāte (LU)
  • Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža (LU PSK)
  • Liepājas Universitāte (LiepU)
  • Rīgas Stradiņa universitāte (RSU)
  • Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)

Raksta autore: Ksenija Tarasova, LSA Akadēmiskā virziena vadītāja palīgs studējošo interešu pārstāvniecībā zinātnes jautājumos

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *