Augstākās izglītības eksports vai iespēja kebabu cepējiem?

Nesen sabiedrībā rezonansi izraisījuši Jāņa Dombravas izteikumi par ārvalstu studējošajiem, apgalvojot, ka viņu mērķis Latvijā nav augstākās izglītības iegūšana, bet gan kebabu cepšana. Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka trešo valstu studējošo diskriminācijai nav pamata, un likumā paredzētā iespēja paralēli studijām strādāt līdz 20 stundām nedēļā netraucē pilnvērtīgai studēšanai. Tomēr gadījumos, kad studenta statusu ieguvušie trešo valstu pilsoņi patiesībā nepiedalās studiju procesā, vairāk uzmanības jāpievērš augstākās izglītības iestādēm, kas šādu situāciju pieļauj.

Diemžēl mazkvalificēta darba veikšana ir Latvijas studentu realitāte. Pēc pētījuma “Eurostudent VI — Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā” (Eurostudent VI) pētījuma datiem, no pilna laika studējošajiem 2017. gadā 49% studējošo paralēli studijām regulāri strādāja algotu darbu, vēl 12% – ik pa laikam. Turklāt no visiem studējošajiem, kuri strādā paralēli studijām, katrs nostrādā vidēji 31,3 stundas nedēļā, turklāt biežākais darba stundu skaits nedēļā – 40. Tas nozīmē to, ka satraukumam būtu jārodas nevis par līdz 20 stundām nedēļā strādājošajiem studentiem no trešajām valstīm, bet gan vietējiem studentiem, kuru algotā darbā pavadītais laiks rada šaubas par iespējām pilnvērtīgi pievērsties studijām. Turklāt 37% strādājošo studentu drīzāk vai pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka, nestrādājot algotu darbu, nevarētu atļauties studēt. No kopējā studentu skaita tie ir 22,6%, tātad – vairāk nekā katrs piektais, kas rada bažas arī par augstākās izglītības pieejamību vietējiem studentiem. Labā ziņa ir tāda, ka 52% strādājošo studentu apgalvo, ka nodarbināti jomā, kas saistīta ar apgūstamo specialitāti, tomēr tas nemaina to, ka nostrādāto stundu daudzums ir pārāk liels.

Lai gan par ārvalstu, arī trešo valstu, studējošo nodarbinātību Latvijā statistika nav pieejama, tomēr studentiem, kas vēl nav ieguvuši augstāko izglītību un nepārvalda latviešu vai krievu valodu, atrast kvalificētu darbu varētu būt sarežģīti. Tieši tādēļ redzams, ka šie studenti strādā ēstuvju virtuvēs, kur nav jāsarunājas ar klientiem, bet ar darba devēju un kolēģiem iespējams sarunāties citā valodā. Papildus studijām trešo valstu studentiem likums ļauj strādāt 20 stundas nedēļā, tātad – saņemt pusi no pilnas slodzes atalgojuma. Vidējā alga par pilnu darba slodzi ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2017. gada 4. ceturksnī Rīgā bija 656 eiro mēnesī. Par 20 stundām nedēļā jeb pusslodzes darbu, tātad, iespējams saņemt 328 eiro “uz papīra”, strādājošajam bez apgādājamajiem nodrošinot neto algu līdz 274 eiro mēnesī. Eurostudent VI liecina, ka 2017. gadā vidējie studenta izdevumi bijuši 581,29 eiro apmērā, summējot gan par paša līdzekļiem segtos izdevumus, gan tos, kurus sedz partneris, ģimene vai kāds cits. Pētījumā noskaidrots arī tas, ka vidēji studijām atvēlētais laiks ir 31,47 stundas nedēļā, tomēr tas atkarīgs no studiju līmeņa un izglītības jomas. Akadēmiskā un profesionālā maģistra grāda ieguvējiem studijām atvēlētais laiks ir viszemākais, attiecīgi, 28,16 un 22,64 stundas nedēļā. Ņemot vērā vēlmi iegūt vairāk līdzekļu un brīvo laiku, vilinājums strādāt vairāk nekā atļauts var būt liels, tomēr tas ir iemesls cīnīties arī pret negodprātīgiem darba devējiem, nevis ārvalstu studējošajiem kopumā.

Neatkarīgi no tā, vai ārvalstu studējošie strādā, viņi sniedz ieguldījumu valsts ekonomikā gan apmaksājot studijas, gan nodrošinot sevi ar mājokli un sadzīvei nepieciešamo. Domnīcas Certus 2016. gada pētījumā ziņots, ka 2015./2016. studiju gadā, kad Latvijā bija 5458 ārvalstu studējošie (neskaitot mobilitātē esošos), kopumā augstākās izglītības eksporta radītā pievienotā vērtība bijusi 148 miljoni eiro, no tiem 20 miljonus ārzemju studenti tiešā veidā samaksājuši nodokļos. Tomēr ieņēmumi budžetā nav vienīgais labvēlīgais ārvalstu studējošo sniegtais efekts. Internacionāla studiju vide spēj padarīt studiju pieredzi vērtīgāku, tomēr ne katram studējošajam ir iespēja doties mobilitātē – 2017. gadā no kopējā pilna laika studentu skaita 9% iepriekš ir studējuši ārpus Latvijas, liecina Eurostudent VI. Lai internacionāla studiju vide nebūtu pieejama tikai nelielai daļai studentu, situāciju būtiski uzlabotu šādas vides veidošana Latvijā. Tas minēts arī LSA 19. maija Domes sēdē apstiprinātajā pozīcijā “Par Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju”:”Ārvalstu un latviešu studējošajiem jāsniedz iespēja studēt starptautiskās grupās, tādējādi veicinot multikulturālas vides un studiju procesa veidošanos, kā arī jāveicina studējošo sajaukšanās augstākās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, kas veicina ārvalstu studējošo integrāciju vietējo studējošo vidū.” Šādi iespējams sniegt starptautisku pieredzi un starpkultūru komunikācijas prasmes arī tiem studentiem, kuri nespēj vai izvēlas nepiedalīties mobilitātē, īpaši, ja pievērš uzmanību internacionalizācijas aspektu ieviešanai visā studiju programmā un studiju vidē kopumā.

Tomēr studijas kā iespēju iekļūt Latvijā un Eiropas Savienībā var mēģināt izmantot arī personas, kurām patiesībā ir citi nolūki. Lai no šādiem gadījumiem pēc iespējas izvairītos, Izglītības un zinātnes ministrija aicinājusi parakstīt vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā. Viens no tās mērķiem ir studijām Latvijā piesaistītu tikai tādus potenciālos studējošos, kuri ir motivēti sistemātiskās studijās iegūt augstākās izglītības diplomu. Lai to nodrošinātu, vienošanās satur gan prasību uzņemt tikai tos reflektantus, kuri profilējošajos priekšmetos guvuši augstāku kā zemāko sekmīgo vērtējumu un spēj apliecināt valodas, kurā notiks studiju process, zināšanas, gan ārvalstu studējošajiem nodrošināt tādas pašas tiesības un pienākumus kā Latvijas studējošajiem, tā neļaujot mazināt maksātspējīgiem ārvalstu studējošajiem prasības un ļaut absolvēt studijas, neizpildot prasības vai saglabāt studējošā statusu, studiju procesā nepiedaloties. Paredzēta arī iespēja vajadzības gadījumā noteikt papildus prasības, kas saistītas ar drošības risku novēršanu. To regulē arī prasība informēt Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ja studējošais, kura izcelsmes valsts ir ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, regulāri vai ilgstoši neapmeklē augstākās izglītības iestādes attiecīgo studiju programmu. Šī vienošanās veicina kvalitatīvākas studiju vides veidošanu ārvalstu studentiem, nesot pievienoto vērtību augstskolām, stiprinot Latvijas augstākās izglītības un visas valsts reputāciju.

Arī pozīcijā “Par Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju” minēti ieviešamie principi ārvalstu studējošo piesaistē, kas ne vien aizstāv viņu intereses un tiesības, bet arī neļauj AII radīt iespēju studenta statusu izmantot negodprātīgi. Pozīcijā ietverta vajadzība atvieglot trešo valstu pilsoņu pieteikšanos studijām Latvijā, tajā pašā laikā nepazeminot prasības vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanā, kā arī iepriekšējās izglītības atzīšanā. Ārvalstu studējošo piesaistei Latvijas AII jānotiek godīgi, procesam jābūt caurspīdīgam, to piesaiste un uzņemšana nevar būt balstīta finansiālu ienākumu gūšanā, reflektantu skaitam ir jābūt atbilstošam tās tehniskajai un mācībspēku kapacitātei. Tas nodrošinās ne vien to, ka katram studējošajam ir vienlīdzīga iespēja kvalitatīvi piedalīties studiju procesā, bet arī ļaus izvairīties no gadījumiem, kad studējošā statuss acīmredzami tiek piešķirts arī personām, kas patiesībā nestudē, bet izvēlējušās šo statusu iegūt citu iemeslu dēļ.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *