Augstskolu likuma izmaiņas valodu jautājumā padarītu Latviju konkurētspējīgāku Eiropā un pasaulē

Augstskolu likumā ierosinātās izmaiņas par valsts valodas zināšanu prasību mazināšanu akadēmiskajam personālam pirmos divus gadus pēc ievēlēšanas nav guvis ne Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) atbalstu, ne apstiprināts Saeimā otrajā lasījumā. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis par priekšlikumu neizsakās atzinīgi, rosinot šādu iespēju sniegt tikai profesoriem, apgalvojot, ka jādod iespēja augstskolās strādāt vietējiem pasniedzējiem. Šo grozījumu neatbalstīšana kavēs Latvijas augstākās izglītības telpas internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, jo neļaus Latvijas augstskolām kļūt par līdzvērtīgiem spēlētājiem Eiropas un pasaules līmenī.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka iesniegtie grozījumi spētu veicināt studiju programmu attīstību un izglītības konkurētspēju gan Eiropas augstākās izglītības telpā, gan pasaulē. Svešvalodas sekmē arī izglītības internacionalizāciju, tā ļaujot studējošajiem no Latvijas un ārvalstīm studēt kopīgās studiju programmās, sekmējot ārvalstu studentu integrāciju, kā arī veicinot studējošo un mācībspēku mobilitāti un veiksmīgāku studentu pāreju uz darba tirgu pēc absolvēšanas. Brīvākas iespējas veidot starptautiskas studiju programmas var pozitīvi ietekmēt augstākās izglītības eksportu, kas ir viens no aktuālajiem jautājumiem Latvijas augstākās izglītības telpā.

LSA 2017. gada 30. septembrī apstiprinātajā pozīcijā “Par valodu lietojumu augstākajā izglītībā” minēts, ka nepieciešams veikt izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos ietvertajās prasībās, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestāžu iespējas brīvāk organizēt savu darbu un īstenot studiju programmas vai to daļas svešvalodās.

  1. Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami kādā no svešvalodām, noslēguma darba izstrādātājam to saskaņojot ar darba vadītāju un komisiju, tādējādi pārliecinoties par spēju kvalitatīvi darbu vērtēt un vadīt.

  2. Augstākās izglītības iestādei ārvalstu studentiem jānodrošina iespēja apgūt latviešu valodu. Ja ārvalstu studējošā studiju periods pārsniedz sešus mēnešus vai 20 kredītpunktus, vai 30 ECTS, valsts valodas apguve ir studējošajam ir obligāta.

  3. Valsts dibinātas augstākās izglītības iestādes var īstenot daļu no studiju programmas vai visu studiju programmu svešvalodās, ja ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūrās tā var pierādīt, ka spēj to īstenot kvalitatīvi.

  4. Augstākās izglītības iestādēm ir jābūt tiesīgām patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu, formas un īstenošanas valodu, kā arī lemt par svešvalodu lietošanu sava darba organizēšanā, neapdraudot un izkopjot valsts (latviešu) valodas statusu un neradot riskus augstākās izglītības iestāžu darbībai.

LSA uzskata, ka augstākās izglītības iestāžu brīvāka rīcībspēja noteikt valodu, kādā īstenojama studiju programma, veicinās Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju Eiropas augstākās izglītības telpā. Tiesības lemt par svešvalodu izmantošanu studiju procesā un darba organizēšanā augstākās izglītības iestādēm sniegs iespēju brīvāk piesaistīt starptautiska mēroga speciālistus un brīvāk veidot savu personālsastāvu. Nozīmīgs aspekts ir akadēmisko un zinātnisko darbu iesniegšanas un aizstāvēšanas iespējas svešvalodās, tādējādi veicinot zinātnes attīstību un starptautisku publikāciju iespējas. Ar šo pārmaiņu nepieciešamību LSA uzsver izglītības iestāžu nepieciešamību izvērtēt savas iespējas un potenciālu attīstīt starptautiski konkurējošas studiju programmas, kas veicinās absolventu prasmes un tālākās iespējas darba tirgū.

Pērn Ilze Viņķele, kas tobrīd bija Saeimas deputāte, iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Augstskolu likumā, kas ļautu padarīt Latvijas augstāko izglītību atvērtāku mācībspēkiem no ārzemēm, kā arī pievilcīgāku ārzemju studentiem, ļaujot augstākās izglītības iestādēm brīvi izvēlēties valodu, kurā notiek studiju process. Viņķeles priekšlikums bija noteikt jebkuriem mācībspēkiem 2 gadu pārejas periodu, kurā apgūt latviešu valodu, tomēr ministrs K. Šadurskis rosina šādu pārejas periodu noteikt tikai profesoriem, tā izmantojot iespēju piesaistīt Latvijas augstskolām starptautiski pazīstamus profesorus. Ministrs uzskata, ka jādod iespēja strādāt vietējiem asistentiem, lektoriem, docentiem un asociētajiem profesoriem. Tomēr, ņemot vērā lielo augstskolu skaitu, 27% mācībspēku strādā augstskolās un koledžās, kura tiem nav pamatievēlēšanas vieta, atsevišķās augstākās izglītības iestādēs tam pārsniedzot pat 60-80%. Turklāt bieži uz akadēmiskajiem amatiem ir neliela konkurence vai tās nav vispār. Paverot ārvalstu pasniedzējiem plašākas iespējas darbam Latvijas augstākās izglītības iestādēs, uz akadēmiskajiem amatiem varētu palielināties konkurence, tā ļaujot tajos ievēlēt labākos.

Vēl viens no iesniegtajiem priekšlikumiem pieļāva iespēju augstskolām pašām izvēlēties studiju programmas īstenošanas valodu, papildinot Augstskolu likumu ar normu, ka viens no augstākās izglītības iestāžu uzdevumiem ir izkopt un attīstīt valsts valodu, tā nepieļaujot situāciju, kurā augstākās izglītības iestādes nerūpējas par valsts valodas izkopšanu un tās statusa uzturēšanu. Neatbalstot iespēju augstskolām brīvāk izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu, tiek liegta iespēja padarīt Latvijas augstākās izglītības telpu internacionālāku, piesaistot gan ārvalstu studentus, gan pasniedzējus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *