Finansējums budžeta vietām nepieaugs, studentiem pauž Šuplinska

Šodien norisinājusies Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā studējošo pārstāvju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kurā studējošie iepazīstināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm nākamajam gadam, kā arī notikušas diskusijas par finansējuma piešķiršanu budžeta vietām un reflektantu uzņemšanas kritērijiem.

Izglītības un zinātnes ministre prezentēja IZM prioritātes augstākajā izglītībā nākamgad – tās ir jaunā doktorantūras studiju modeļa un jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešana, izmaiņas augstskolu pārvaldībā, jaunā kreditēšanas modeļa ieviešana un augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un ieviešana.

Divus no jautājumiem, ko par īpaši būtiskiem uzskata studenti – kopējā augstākajai izglītībai piešķirtā finansējuma apmēra celšana un studējošo stipendiju skaita un apmēra celšana – ministrijas pārstāvji neuzskata par tādiem, kuriem papildu finansējumu 2021. gadam rast būs iespējams. Tā vietā prioritātes nākamā budžeta sastādīšanā būs finansējuma apmēra pieaugums zinātnei un jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai. Plānots, ka tas palīdzēs risināt mācībspēku un zinātnieku novecošanās problēmu, kas Latvijā ir īpaši izteikta.

Sarunā par studējošo atbiruma mazināšanu, kas notika, reaģējot uz medijos izskanējušo rosinājumu ļaut budžeta vietu iegūt tikai reflektantiem ar vidējo atzīmi 7 vai augstāk, studējošo un IZM viedoklis būtiski atšķīrās. LSA rosināja rīkot darba grupu, kas izpētītu ne vien atbiruma iemeslus, bet arī sociālo dimensiju augstākajā izglītībā kopumā, piemēram, studējošo nodarbinātību vai atbalsta sistēmas augstskolās, un meklētu risinājumus problēmām, viens no kuriem būtu jaunu studiju kredītu dzēšanas mehānismu izveide. Tomēr IZM uzskata, ka šāda darba grupa nav nepieciešama – atbiruma problēmu augstskolas var risināt iekšēji, un nepieciešamības gadījumā vērsties pie IZM ar gataviem piedāvājumiem risinājumiem nacionālā līmenī.

Diskusijas daļā par finansējuma piešķiršanu budžeta vietām ministrija atzina, ka šībrīža modelis “nauda seko studentam” nav efektīvs, tāpēc pirms augstākās izglītības finansējuma apmēra palielināšanas nepieciešams veikt pārmaiņas, tomēr konkrētus risinājumus neizteica. Runājot par pāreju uz kvalitātes kritērijos balstītu finansējuma sadali starp augstskolām un studiju programmām, Šuplinska atzina, ka to būtu iespējams ieviest, tomēr vispirms būs jāizvērtē, kā šāds risinājums strādās doktorantūras studiju programmās. Tāpat studiju programmu kvalitāti būs iespējams izvērtēt, tikai redzot absolventu un studējošo reģistra ietvaros apkopotos datus, kas varētu būt pieejami 2020. gada pirmajā pusē, kā arī studiju virzienu akreditāciju, kas norisināsies nākamo četru gadu laikā, rezultātus.

Tikšanās reizē piedalījās aptuveni 50 studentu pārstāvji no lielas daļas Latvija augstskolu, un viņu viedoklis par tikšanos ir dažāds. “Prieks par iespēju iesaistīties dialogā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bija noderīgi uzzināt par 2020. gada prioritātēm augstākajā izglītībā un uzklausīt abu pušu redzējumu, tajā skaitā arī ministres viedokli, par aktualitātēm, kas skar studentus un izglītību Latvijā. Šādas tikšanās palīdz radīt savu nostāju par valstī būtiskām tēmām un kopīgi rast problēmu risinājumus,” saka Ilmārs, Daugavpils Universitātes Studentu padomes pārstāvis.

Tomēr Linda no Vidzemes Augstskolas uzskata, ka ministrijas pārstāvji studentu teiktajā neieklausījās. “Manuprāt, ideja, ka LSA un IZM var satikties un risināt izglītības jautājumus kopā, ir ļoti laba, bet, esot tur un novērojot, kā tas īstenībā notiek, radās sašutums. Sajūta, ka šādas tikšanās tiek veidotas, lai apklusinātu studentus ar domu, ka viņi tiek uzklausīti, bet tomēr nekas netiek ņemts vērā.”

“Šī tikšanās, pēc manām domām, bija ar lielāku pievienoto vērtību nekā iepriekšējā, jo tika pievērsta lielāka uzmanība aktuālajam budžeta vietu jautājumam,” saka Alise, Latvijas Universitātes Studentu padomes pārstāve. “Tomēr jāatzīmē tas, ka šoreiz arī uz tiešākiem jautājumiem kā “kas notiks ar stipendiju sadalījumu, ja samazināsies budžeta vietu skaits?” atbildes tika sniegtas tikai “īstermiņā”, norādot, ka šogad budžeta vietu skaits nemainīsies. Šajā gadījumā gribētos saprast, kas plānots tuvāko gadu laikā un kam studentiem gatavoties gadījumā, ja budžeta vietu skaits nākotnē mainītos.“

Tikšanās noslēgumā Šuplinska uzsvēra, ka IZM vēlas arī turpmāk redzēt aktīvu LSA iesaisti augstākās izglītības politikas veidošanā, paužot studējošo viedokli, un aicina LSA iesaistīties arī jaunatnes politikas veidošanā.

Šī bija jau otrā studējošo un ministres tikšanās. 14. novembrī notikušajā tikšanās reizē studentu virzītie jautājumi netika pārrunāti, jo Šuplinska tikšanos pameta un devās uz Saeimu, kur tobrīd tika skatīts 2020. gada budžets.

Aicinām aplūkot tikšanās laikā rādīto prezentāciju ar LSA viedokli un priekšlikumiem!

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *