Pagājušajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar diviem ierosinājumiem. Viens no tiem sacēlis ažiotāžu sabiedrībā, otrs ne - galvenokārt gan tādēļ, ka žurnālisti to visdrīzāk nav pamanījuši. Abi piedāvājumi gan nav visai jēdzīgi un pret abiem Latvijas Studentu apvienība pamatoti iebildusi.

Klusā lieta

Izglītības satura un eksaminācijas centrs (IZM iestāde, kura izdomā, ko mācīti mūsu skolās un kā eksaminēt iemācīto) uz Ministru kabinetu nosūtījis ierosinājumu atcelt prasību, ka valsts centralizētajos eksāmenos novērotāji ir pedagogi no citas izglītības iestādes. Vārdu sakot, IZM vēlas, lai skolotāji novērotu paši savus audzēkņus.

Tā ir patiesi nelāga iniciatīva! Atcerēsimies, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nosaka budžeta vietas ieguvi vai neiegūšanu. Ai, kā skolotājam var paslīdēt (un, ticiet man, paslīdēs) kāja, lai „palīdzētu" saviem studentiem tikt pie valsts stipendijas pedagoģiski ne visai korektā formā! Uzreiz varu tušēt skolotāju - morāles atašeju - iebildumus. Palasiet pasaulē tik populāro grāmatu Freakonomics ( iekārdināšanai - http://freakonomicsbook.com/thebook/ ) un redzēsiet, ka negodīga rīcība raksturīga gan skolotajiem, gan Japānā prestižā sporta veida - Sumo - lielmeistariem. Ja būs kaut viena skola, kurā skolotāji būs palīdzējuši saviem skolēniem eksāmena laikā, šī iniciatīva būs absolūts fiasko no IZM puses. Un tādas skolas noteikti būs. Starp citu, pastāstīju šo lietu savai septiņpadsmit gadus vecajai māsai - vidusskolniecei - un pieredzēju emocionālu sprādzienu. Jo, redz, arī skolotāju mīluļu un klases melno avju statusu neviens nav atcēlis. Ir nepieciešami novērotāji no malas, lai nepieļautu spējām neatbilstošus CE rezultātus skolu iekšienē un starp skolām.

Skaļā lieta

Izglītības un zinātnes ministre Latvijas studentu līderu uzrunā LSA 14. Kongresā uzsvēra, ka palielināma studentu atbildība, nosakot obligātu darbu izvēlētajā nozarē pēc augstskolas beigšanas (nozīmīgākās tēzes skatiet te), mediji drīz ziņoja par augstskolu rektoru atbalstu iniciatīvai un LSA skaidri pauda tās nosodījumu (LSA nostāju skatiet te). Pats jocīgākais ir tas, ka ministre nesniedza pamatojumu savai iniciatīvai, bet nāca klajā ar risinājumu (kam?). Ja ministre vai Zaļo un Zemnieku Savienība patiesi uzskata, ka problēma definējama kā, piem., „viņi pēc ķīmijas beigšanas nestrādā ķīmijas nozarē" un problēmas risinājums ir „piespiedīsim viņus strādāt ķīmijas nozarē", tad es ieteiktu iepazīties ar ekonomikas pamatkursa tēzi: „darbaspēks plūst uz nozari, kur tam ir produktīvākais pielietojums, t.i., kur tam tiek maksāta lielāka alga". Ministre taču patiesi nedomā, ka studenti ļaunprātīgi izvēlas ķīmijas studijas, lai pēc tam strādātu citās nozarēs, ka studenta ļaunais plāns ir izmantot budžeta naudu jebkurā nozarē, lai pēc tam izvelētos nolemto (un noteikti - citu) nozari. Man daudz reālistiskāks šķiet uzskats, ka iepriekšējos gados ķīmijas programmu absolventi varēja nopelnīt daudz labāku naudu, teiksim, valsts administrācijā vai nekustamo īpašumu biznesā, nevis ar mēģenēm rokās.

Es ceru, ka patiesībā šis ministres ierosinājums radies no sajūtas, ka studijas Latvijā nav tādas, kādām tām ir jābūt, ka augstskolas nespēj apmācīt tādu intelektuāļu paaudzi, kas rada darba vietas savās nozarēs un padara šīs nozares pievilcīgas darbam bez spaidiem. Es ceru.

Lasīt tālāk...

Vārds:
Komentārs:
Vārda pārbaude:
	Publicēt Apskatīt