Augstskolu topu uzplaukumu aizsāka tā sauktie Šanhajas reitings (oficiāli “Academic Ranking of World Universities”), kas pirmo reizi publicēti 2003. gadā. Tam drīzumā sekoja arī QS World University Rankings un citi. Mūsu pašu Latvijā augstskolu reitingu jau septīto gadu pēc kārtas publicē Latvijas Avīze. Pirmo reizi šāds reitings ticis sastādīts 2008. gadā, izstrādājot to sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Šajā reitingā, starp citu, Latvijas Universitāte regulāri ieņem pirmo vietu.

Gan Eiropas Studentu apvienība, gan Latvijas Studentu apvienība gadu no gada skaļāk vai klusāk pievērš sabiedrības uzmanību augstskolu topu nodarītajam kaitējumam augstākajai izglītībai. Lielas neērtības sagādā tas, ka reitingos parasti viss noved pie diviem skaitļiem: matemātiska neko neizsakoša “indeksa” (jo vairāk, jo labāk) un, protams, vietas topā. Uzreiz prātā vizualizēju Olimpisko spēļu apbalvošanas ceremoniju. Pirmā vieta šogad atkal piešķirta peldētājam, otrāpar dalību daiļlēkšanā, bet uz trešā pjedestāla novietota basketbola komanda. Bokseriem šoreiz nepaveicās.

Topos būtiska ir ne vien augstskolas kvalitāte (jāatzīst, ka no smiltīm pīrādziņu neizcepsi), bet arīdzan tādi aspekti, kā skaitlisko rādītāju izvēle un nozīmīgums. Kurš izvēlas rādītājus? Kuri rādītāji ir svarīgāki par citiem? Piemēram, Šanhajas reitingā, kas ir tīri akadēmisks reitings, 30% no vērtējuma veido ar augstskolu saistīto Nobela prēmijas laureātu skaits, bet QS reitingā tas vispār netiek ņemts vērā. Sīkāk apskatot QS reitingu redzam, ka, 20% no vērtējuma veido mācībspēku un studentu skaita attiecība … ja vien Tava augstskola neatrodas Latīņamerikā, kur šī attiecība veidos tikai 10% no vērtējuma. Runājot par šo attiecību, “Latvijas Avīzes” reitingā ir izvēlēta pavisam interesanta pieeja – jo vairāk studentu uz vienu mācībspēku, jo labāka augstskola. Bet būtu jābūt taču pavisam otrādi! Vērtējot hiperbolās – nav liela māksla izveidot mācību iestādi, kur uz vienīgo pasniedzēju ir ieradušies 100 studenti. Daudz grūtāk, dārgāk un studentam lietderīgāk ir uz vienu studentu algot 100 pasniedzējus.

Latvijas Studentu apvienība piecus gadus atpakaļ reitinga izstrādātājiem norādīja uz šo aplamību, taču, acīmredzot, bija svarīgāk saglabāt salīdzināmību starp gadiem, nekā ieviest pamatotus kritērijus. Tā nu dzīvojam ar klibu reitingu. Pa šiem gadiem no vietējā ražojuma reitinga “aizmukusi” Ekonomikas un kultūras augstskola, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, šķiet, ka tuvākajos gados tām pievienosies arī Rīgas Stradiņa universitāte un varbūt vēl kāda augstskola.

Gan vietējie, gan starptautiskie reitingi cenšas novērst “dažādo disciplīnu” problēmu publicējot arī izejas datus: “Pārrakstiet skaitlīšus datorā, un rēķiniet katrs, kā pašam tīk!” Diemžēl realitātē tas nav izdarāms, jo topa pielāgošanai nepieciešamas specifiskas zināšanas, tāpēc reitingu autoriem ir jāparūpējas, lai lasītājam, īpaši topošajam studentam, ir ērti un vienkārši atrast savai jomai pielāgotu studiju programmu. Šeit iezīmējas vēl viena kaite – visi reitingi ir orientēti uz eksaktajām zinātnēm, citas studiju programmas atstājot novārtā. Kaut vai Latvijas Avīzes reitingā redzams, ka (ar dažiem izņēmumiem) augšgalā sagrupējušās augstskolas, kas spēj piedāvāt eksaktās studiju programmas, bet apakšpusē – tādas, kurām šāda piedāvājuma vispār nav.

Lai novērstu daļu no klasiskās augstskolu ranžēšanas netikumiem, 2011. gadā ir ieviests Eiropas komisijas finansētais U-Multirank ranžējums. Tajā studētgribētājs var ērti izvēlēties sev vēlamo studiju jomu 1, norādīt arī citus papildus kritērijus un atrast atbilstošās augstskolas. Turklāt pēc tam ir iespēja sarakstu ar vienu peles klikšķi ranžēt pēc jebkura sevis paša izvēlēta kritērija. Tie jau ir vairāki soļi tuvāk ideālam – tādai augstskolu datubāzei, kas augstskolas nesakārto vienu aiz otras, bet gan piedāvā konkrētā studenta spējām un potenciālam piemērotāko.


1 – Jāizvēlas viena no četrām jomām: fizika, mašīnbūve, elektrotehnika, bizness. Acīmredzot, mākslas, psiholoģijas, tiesībzinātņu un vispār vairākumam studiju kārotāju vēl daži gadiņi būs jāpagaida…