LSA sasniegumi 2017. gadā

2017. gadā tikuši risināti vairāki augstākajā izglītībā būtiski jautājumi. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) iesaistījās izglītības politikas veidošanā, un ir gandarīta, ka daudzos jautājumos ir panākti studējošajiem pozitīvi lēmumi. Nozīmīgākākie sasniegumi ietver:

  • Apstiprinot 2018. gada budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem 3 gadiem, Saeima piešķīra papildu līdzekļus augstākajai izglītībai, trīs gadu periodā paredzot kopumā 906 750 eiro ar mērķi segt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes pieaugumu. Tādējādi tika risināts LSA aktualizētais problēmjautājums par to, ka varētu tikt samazināts valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu skaits, neturot 2016. gada rudenī pēc studentu gājiena sniegto valdības solījumu to nemazināt.
  • Rudenī valdība apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Noteikumu projektā tika iekļauti vairāki LSA aktualizētie un iesniegtie priekšlikumi, tostarp, nozīmīgākās pārmaiņas sistēmā – studējošā kredīta “griestu” celšana no 170,74 eiro uz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma (2018. gadā tie ir 344 eiro) un studiju kredīta maksimālā apmēra paaugstināšana, samazinot to gadījumu skaitu, kuros studiju kredīts ar valsts galvojumu nenosedz visu studiju maksu.
  • Pērn tika veikti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēja pilnveidot sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm. Jaunais regulējums paredz, ka studentiem no ārvalstīm pirmreizējās sertifikācijas procesā vairs nebūs nepieciešams apliecināt valsts valodas zināšanas. Pirms izmaiņu veikšanas ārvalstu studējošajiem sertifikācijas eksāmena ietvaros bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas C1 līmenī, kas radīja īpašas grūtības, jo studiju process norisinājās angļu valodā.
  • Pagājušā gada nogalē tika apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība”, kas paredz, ka tiks ieviests valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens kā obligāta profesionālo tiesību zinātņu maģistra studiju programmu sastāvdaļa, un tā kārtošana būs nepieciešama jurista kvalifikācijas iegūšanai. LSA ierosinājusi eksāmena izstrādes procesā ņemt vērā dažādu augstākās izglītības iestāžu maģistra programmu specializāciju, sniegt iespēju studējošajiem, kuri eksāmenu kavējuši attaisnojošu iemeslu dēļ, to nokārtot tajā pašā semestrī, kā arī piešķirt eksāmenam kredītpunktus, tādā veidā paredzot to finansēt esošās studiju maksas ietvaros. Pēc plašām diskusijām vairākās darba grupās un sēdēs kompromisi tika rasti un LSA priekšlikumi ir ņemti vērā.
  • Pērn studējošo pārstāvji ieguva arī plašākas tiesības piedalīties studiju kvalitātes vērtēšanā ─ tagad arī studiju programmu licencēšanas procesā, kurš paredzēts, lai drīkstētu uzsākt studiju programmas īstenošanu, piedalās viens LSA deleģēts students eksperts. Pozitīvi ir arī tas, ka turpmāk studiju virzienu akreditācijas procesā tiks vērtēta arī augstskolas vai koledžas studējošo pašpārvaldes darbība, kas varētu veicināt studējošo iesaisti studiju kvalitātes nodrošināšanas procesā.

Pērn tika arī iesākts vai turpināts darbs pie vairākiem nozīmīgiem grozījumiem. Īpaši izceļams tas, ka Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā (šobrīd tie jau apstiprināti trešajā lasījumā), konceptuāli atbalstot nepieciešamību arī Latvijā ieviest profesionālā doktora grādu mākslās.  Šobrīd iegūstamais zinātniskais grāds mākslās saistīts ar mākslas un kultūras procesu pētniecību, savukārt pēc izmaiņu ieviešanas būs iespējasm iegūt arī profesionālā doktora grāda mākslās, kura būtiskākais nosacījums ir mākslas radīšana un mākslinieciskā jaunrade. Prieks par to, ka sākotnēji šo jautājumu bija aktualizējusi LSA, tiekoties ar Kultūras ministri, un pēc tās tika uzsākts darbs, lai nodrošinātu pētniecībā balstītas mākslinieciskās prakses doktorantūras programmu ieviešanu Latvijā, kas šobrīd jau rezultējies priekšlikumiem grozījumiem Augstskolu likumā.

Papildus vairāku normatīvo aktu grozījumiem, kas skar studējošos, ir vērts izcelt arī šogad izveidoto LSA Zinātnes fondu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas augstskolu studējošajiem iespēju piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencēs un semināros. Šī gada rudens semestrī 10 studējošie no dažādām augstskolām jau ir ieguvuši LSA Zinātnes fonda piešķirto atbalstu un  devušies uz zinātniskajām konferencēm, kas norisinājušās dažādās pasaules valstīs.

Nākamgad īpašu uzmanību nepieciešams pievērst izglītības kvalitātes un pieejamības jautājumiem, tostarp tam, ka to nodrošināšanai ir nepieciešams atbilstošs finansējums augstākajai izglītībai. Šī gada noslēgumā Valsts kontrole ir publicējusi revīzijas ziņojumu par augstāko izglītību, kas ieskicē daudzus problēmjautājumus. Pašlaik gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā ir vairāku nozīmīgu normatīvo aktu grozījumu sagatavošana un apstiprināšana, kas liek prognozēt, ka 2018. gads būs darbiem pilns. Ļoti cerams, ka 2018. gads nesīs pozitīvas vēstis saistībā ar  Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras virzību uz iekļūšanu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā. LSA turpinās virzīt priekšlikumus, lai tiktu uzsākta valsts finansēto studiju vietu piešķiršana pēc kvalitātes kritērijiem, veicināts akadēmiskais godīgums augstskolās, pilnveidota studiju mobilitātes norise un novērstas nepilnības tajā. Plānots noskaidrot studejošo viedokli par problēmām, ar kurām tie saskaras ņemot studiju un studējošo kredītu, lai tālāk varētu strādat pie šo problēmu novēršanas, kā arī strādāsim arī pie tā, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, un citiem jautājumiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *