Atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu, Latvijas Studentu apvienība (LSA) lūdz Saeimai izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu Izglītības un zinātnes ministrei T.Koķei.
2009. gada 21. decembrī LSA pieņēma lēmumu par neuzticības izteikšanu ministrei T.Koķei. Šāda lēmuma pamatā ir vairāki šī gada notikumi, kas ir būtiski pasliktinājuši studentu un topošo studentu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību Latvijā, kā arī studentu sociālekonomisko stāvokli. 2009. gada 4. augustā LR Ministru kabinets (MK) lēma par grozījumiem MK noteikumos Nr. 872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos". Šo grozījumu rezultātā studentiem vairs nav iespējas saņemt transporta kompensācijas. Ministre sēdē nepiedalījās un arī necēla nekādus iebildumus pret šādu lēmumu, kas visvairāk ietekmē tos studentus, kuriem ir apgrūtināti sociālekonomiskie apstākļi.

2009. gada 2. jūnijā tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām", kas paredz to, ka stipendijas tiek piešķirtas pēc sociāliem, nevis akadēmiskiem kritērijiem. LSA izteica iebildumus, ka pēc sociālajiem kritērijiem piešķirto stipendiju apjoms nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā stipendiju fonda. Nosakot, ka 10% no kopējā augstskolas stipendiju fonda tiek sadalīti pēc sociāliem kritērijiem tiks apmierinātas gan to studentu vajadzības, kuriem stipendija ir nepieciešama, jo sociālekonomiskais stāvoklis, kurā tie atrodas, neļauj tiem studēt, gan arī netiks zaudētas stipendijas, kā akadēmisko izcilību veicinošs faktors. LSA iebildumi netika ņemti vērā un tūkstošiem izcilu studentu zaudēja savas stipendijas.

2009. gada 17. jūnijā Saeima apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam", samazinot finansējumu augstākajai izglītībai par 23 miljonu latu. 2009. gada 1. decembrī Saeima apstiprināja likumu "Par valsts budžetu 2010. gadam", samazinot finansējumu augstākajai izglītībai vēl par 10 miljoniem latu. Šādā veidā finansējums augstākajai izglītībai, salīdzinot ar 2009. gada sākotnējo finansējumu, ir samazināts par aptuveni 40%. Latvijā valsts finansētajās studiju vietās studē tika ap 27% no visiem studentiem ( Igaunijā ar 50%, Lietuvā ap 60%).

Tik liels finansējuma samazinājums negatīvi ietekmēs gan studiju kvalitāti augstskolās, jo viena studenta izglītošanai būs jātērē ievērojami mazāk līdzekļu, gan arī valsts finansēto studiju vietu skaitu, kas savukārt visvairāk ietekmēs tieši tos studentus, kas nevar atļauties paši samaksāt par savām studijām. Izglītības un zinātnes ministre nav spējusi pārliecināt valdību par augstākās izglītības svarīgo lomu valsts izaugsmē, kā arī tās lomu jauniešu emigrācijas uz ārvalstīm apturēšanā.
LSA lūdza ministrei sniegt savu redzējumu par augstākās izglītības attīstības plānu līdz 2015. gadam. Saņēmām izsmeļošu atbildi, tomēr redzējumu par to, kādiem līdzekļiem panākt augstākās izglītības eksportspējas veicināšanu un iekļaušanos vienotajā EAIT, kā arī kvalitatīvu un konkurētspējīgu studiju vidi, izmantojot augstskolu autonomijas priekšrocības un uz rezultātu orientēta studiju procesa vadīšanu un īstenošanu, ko ministre min par galveno augstākās izglītības attīstībā, tā arī nesaņēmām.

LSA uzskata, ka ministrei ir jāuzņemas politiska atbildība par augstāk minētajiem notikumiem, tādēļ lūdzam Saeimai lemt par neuzticības izteikšanu Izglītības un zinātnes ministrei T.Koķei. Jau vasarā par neuzticības izteikšanu ministrei nobalsoja Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrība un, pievienojoties arī LSA, ministre ir zaudējusi skaitliski lielākās sociālo partneru daļas uzticību. Uzskatām, ka esošo ministri būtu jānomaina cilvēkam, kuram ir vīzija par to, kādai ir jābūt augstākajai izglītībai Latvijā, kā arī skaidrs darbības plāns, kā to panākt.

A. Cīrule