Nākotnes Studiju forumā diskutē par valstiskumu un digitalizācijas lomu augstākajā izglītībā

27. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās jau otrais Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotais “Nākotnes Studiju forums: Izaicinājumi un tendences augstākajā izglītībā Latvijā”. Pasākumā piedalījās augstākās izglītības, darba tirgus un politikas veidotāju pārstāvji un studenti. Šī gada Nākotnes Studiju foruma mērķis bija kopā ar augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem un politikas veidotājiem iepazīstināt dalībniekus ar inovatīvām idejām augstākajā izglītībā un formulēt, kā jāmainās Latvijas augstākās izglītības telpai un institūcijām.

Forumu ar vieslekciju atklāja viesis no Lielbritānijas – izglītības pārmaiņu aģents, uzņēmuma Bryanston Square dibinātājs, TEDxVilnius un TEDxKlagenfurt vadītājs Marcus Orlovsky, iepazīstinot auditoriju ar attīstības tendencēm un pārmaiņām izglītības sistēmā kopumā un aicinot dalībniekus būt atvērtiem pārmaiņām. Pēc vieslekcijas Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Arkādijs Zvaigzne prezentēja apskatu par augstākās izglītības telpu Latvijā – tagad un nākotnē.

Nākotnes Studiju foruma spilgtākais akcents bija divas paneļdiskusijas. Pirmajā, kurā sprieda par digitalizācijas ietekmi uz augstāko izglītību, digitalizācijas loma tika aplūkota no diviem aspektiem. Vispirms uzsvars tika likts uz nākotnes darba tirgum piemērotu izglītības saturu. Eksperti uzsvēra, ka tieši horizontālās prasmes – spēja strādāt ar datiem, analizēt un kritiski vērtēt informāciju – būs svarīgākās. Zīmīga loma būs spējai efektīvi lietot digitālos rīkus problēmu risināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina, ka šobrīd digitālie rīki ļauj padarīt zināšanas vieglāk pieejamas, spēj aizvietot dārgas iekārtas, sniedz iespēju pielāgot studiju saturu indivīdam. Tika izcelta arī mākslīgā intelekta spēja analizēt lielus datu apjomus, kas mēdz pārspēt mūsu spēju šos datus izmantot. Šie visi aspekti ļauj ne tikai pielāgot mūsdienu izglītību nākotnes prasībām, bet arī padarīt to pieejamāku un kvalitatīvāku šobrīd. Tika aplūkota arī atvērto tiešsaistes platformu (MOOCmassive open online courses) loma un spēja konkurēt ar augstskolu piedāvāto izglītību. Visi eksperti uzsvēra, ka augstskolu vide, komandas darbs, viedokļu apmaiņa un tīklošanās izglītības ieguves procesā ir neatsverama. MOOC ir ērta iespēja pievienot zināšanas papildus augstskolā gūtajām.

Eksperti atzina, ka straujākai augstākās izglītības digitalizācijai ceļā stāv dažādi šķēršļi – tehnoloģiju dārdzība, neelastīgā izglītības sistēma, izglītības iestāšu pārvaldības modelis, arī mācībspēki un studējošie, kuri ne vienmēr gatavi iniciēt pārmaiņas.

Otrajā paneļdiskusijā “Demokrātija un valstiskums digitalizācijas laikmetā: valsts loma augstākajā izglītībā” eksperti minēja, ka augstskolām jānosaka, kādu valsti veidojam, un nākotnē augstskolu lomai vajadzētu stiprināt valstiskumu. Uzlabojot izglītības sistēmu, svarīgi vispirms ir nevis sniegt papildu finansējumu, bet saprast, ko valsts no attiecīgās studiju programmas spēj iegūt. Tomēr svarīgi ir finansēt ne tikai STEM, bet arī sociālās un humanitārās zinātnes, un jāpastiprina arī zinātnes finansējums. Vairākkārt diskusijā izskanēja viedoklis, ka augstskolām ir jāmāca mācīties un tas ir jādara ātri, uzdodot jautājumu “kāpēc mēs mācām to, ko mācām?” Ir nepieciešams pievērst uzmanību tam, ka ir jāprot pielāgoties mainīgajai videi, jo nav paredzams, kādas kompetences būs nepieciešamas nākotnē.

Augstskolām būtu jābūt lielākai atbildībai pret valsti – jāsaprot, kas ir valsts, sabiedrība, demokrātija un kāds ir rīcībspējīgs un atbildīgs pilsonis. Augstskola ir valstī iesakņota un daļa no tās, nevis kaut kas atrauts. Ārkārtīgi svarīga ir pētniecība, jo šobrīd Latvijā pastāvošā demokrātija ir jauna, tāpēc svarīgi izpētīt, kā institūcijas tiek veidotas un funkcionē. Beidzot diskusiju, atvērti palika jautājumi par to, kā paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti, Latvijas izglītības atpazīstamību starptautiskajā telpā, un kā noturēt studentus valstī.

Pēc diskusijām apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar aktuālajiem Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kurus prezentēja Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora vietniece augstākās izglītības un zinātnes attīstības jomā Ilze Sīle.

Noslēgumā Maira Belova uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot plānu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai un efektīvam finansējuma izlietojumam, lai idejas varētu īstenoties, rastos jaunas inovācijas un Latvija būtu soli priekšā arī citām valstīm. Tika minēts arī Augstākās izglītības padomes aicinājums noteikt 2019. gadu par Latvijas nacionālās augstākās izglītības sistēmas simtgades gadu, stiprinot pamatus, lai moderna, nacionāla augstākās izglītības sistēma kļūst par valsts mugurkaulu.

Ikviens, kurš vēlas atskatīties uz forumā notikušo, ir aicināts noskatīties ierakstu, iepazīties ar prezentācijām un aplūkot foruma fotogaleriju.

Latvijas Studentu apvienība izsaka pateicību Nākotnes Studiju foruma galvenajam partnerim – tehnoloģisko risinājumu uzņēmums SIA Armgate –, foruma sadarbības partneriem – British Council pārstāvniecībai Latvijā, Foreign Investors Council in Latvia, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Universitātei un Latvijā vadošo ziņu portālam Delfi. Pateicība par atbalstu arī Durbes veltēm, Dirty Deal teatro, Jaunajam Rīgas teātrim, Pergale, izdevniecībai Mansards, Ģertrūdes ielas teātrim, Zaķumuižai, Cannelle Bakery, Dailes teātrim un Dynamic University.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *