Cerība, ka studentu prasības uzklausīs
Autors - Anna Cīrule, speciāli Latvijas Vēstnesim   
Svētdiena, 24 Maijs 2009 22:38

lsa2009. gada 20. maijā, piecpadsmit dienas pēc "Studentu vienotības gājiena", Latvijas Studentu apvienība devās uz tikšanos ar LR Izglītības un zinātnes ministri T. Koķi, lai pārrunātu gājienā izvirzītās prasības un ierosinājumus augstākās izglītības sistēmas uzlabošanai. Tikšanās laikā tika pārrunāti četri galvenie ierosinājumi, ko Latvijas Studentu apvienība uzskata par steidzamiem un neatliekamiem soļiem, lai nepieļautu studentu izkrišanu no augstākās izglītības sistēmas, kā arī lai novērstu arvien pieaugošo topošo studentu vēlmi iegūt augstāko izglītību ārzemēs.

Pirmkārt, ir nepieciešams izveidot tādu mehānismu, lai augstskolas valsts budžeta dotāciju varētu tērēt tikai tam, kam tā ir paredzēta, otrkārt, ir nepieciešams reformēt kreditēšanas sistēmu, treškārt, ir nepieciešams palielināt vienas minimālās stipendijas apmēru un, ceturtkārt, ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību augstskolu pārvaldē, šādā veidā atzīstot izglītību ne tikai par individuālu, bet arī par sabiedrisku labumu.

Mērķdotācijas

Latvijas Studentu apvienība ierosināja budžeta dotāciju augstskolām pārformulēt kā mērķdotāciju. Tādējādi ieviešot vairākus valsts finansējuma veidus - vienu programmām, otru augstskolas nezināmo mērķu sasniegšanai, trešo stipendijām, ceturto transporta kompensācijām utt., augstskolai ir rīcības brīvība tikai ar daļu naudas, kas uzreiz tām liek domāt par efektivitāti. Tas pasargātu studentus no tā, ka, piemēram, stipendiju vai transporta kompensāciju nauda iztērēta citiem mērķiem.

Studentiem un ministrijai gan neizdevās vienoties par to, ka valsts dotācija augstskolām tiks formulēta mērķdotāciju veidā, tomer izdevās vienoties par to, ka tiks grozīti Ministru kabineta noteikumi, paredzot, ka tie līdzekļi, kas ir paredzēti studentu sociālajam nodrošinājumam (stipendijām, kopmītnēm, transporta kompensācijām) tiks izlietoti tikai šim mērķim un nevarēs tikt izlietoti kādas citas augstskolas funkcijas nodrošināšanai.

Kreditēšana

Kreditēšana ir viens no tiem jautājumiem, kas studentus, topošos studentus un viņu vecākus satrauc visvairāk. Kredīti ir lielisks veids kā nodrošināt izglītības pieejamību, un it īpaši liela loma studiju un studējošo kreditēšanai ir šobrīd, kad iedzīvotāju maksātspēja krītas un liela daļa studentu vairs nevar atļauties paši maksāt par savām studijām. Tomēr, lai kreditēšana būtu patiešām efektīva un "studentam draudzīga" ir nepieciešams sistēmu pamatīgi uzlabot.

Pirmkārt, ir nepieciešams, lai valsts ir vienīgais studenta kredīta galvotājs, jo piekļuve izglītībai nedrīkst būt atkarīga no studenta vecāku ienākumiem. Tāpat arī valsts, kļūstot par vienīgo galvotāju, uzņemas pilnīgu atbildību par izglītojamo. Valstij, esot vienīgajam galvotājam, tiek skaidri norādīts uz to, ka tai ir nepieciešams augsti kvalificēts un izglītots darba spēks.

Otrkārt, ir nepieciešams paātrināt procedūru, kuras laikā kredīta nauda nonāk līdz studentam. Šobrīd pastāvošā kārtība ir smagnēja un lēna, tādēļ no pieteikuma brīža kredītam paiet vairāki mēneši līdz tā saņemšanai.

Treškārt, ir nepieciešams pārskatīt kredītu atmaksas politiku, paredzot, ka studējošais kredīta pamatsummas un procentu atmaksu uzsāk tikai tad, kad, absolvējot pēdējo secīgo studiju programmu, studējošais ir sācis saņemt atalgojumu vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Kad augstskolas absolvents ir iesaistījies darba tirgū un saņem atalgojumu vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā, sākas kredīta atmaksa. Persona atmaksā bankai noteiktu procentu no summas, kas tiek nopelnīta virs minimālās mēnešalgas. Atmaksa notiek līdz brīdim, kad tiek atmaksāta visa kredīta summa.

Pēc studentu un ministijas vienošanās tika izveidota darba grupa, kas izvērtēs studentu priekšlikumus un mēģinās tos ieviest. Attiecībā uz kreditēšanu ministijai gan ir bažas, ka, valstij esot kā vienīgajam galvotājam, studenti varētu nejust atbildību par kredīta atmaksu. Latvijā ir raksturīgi tas, ka, veidojot normatīvos aktus, vadās pēc principa, ka cilvēks noteikti rīkosies nepareizi. Varbūt ir pienācis laiks vadīties pēc principa, ka students rīkosies godprātīgi.

Stipendijas

MK noteikumi "Noteikumi par stipendijām", kas paredz attiecīgo minimālās stipendijas apmēru tika pieņemti 2004. gadā, kad viena iedzīvotāja pilna minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji mēnesī bija ap 100 latiem. 2009. gada martā viena iedzīvotāja pilna minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība mēnesī sasniedza jau 172 latus. Šobrīd stipendija nespēj pildīt ne sociālu, ne izcilību veicinošu funkciju, tādēļ ir nepieciešams palielināt vienas minimālās stipendijas apmēru.

Ir nepieciešams palielināt vienas minimālās stipendijas apmēru, kas būtu pielīdzināms LR Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajam iztikas minimuma grozam. Stipendijas apmēru aprēķina pēc iepriekšējā statistikas gada nosakot to 75% apmērā no vidējā statistiskā iztikas minimuma. Šobrīd studenta ikmēneša izdevumi sastāda ap 160 Ls (Latvijas Studentu apvienības aprēķini), t.i.,mēnesī stipendijas apmērs sasniegtu 120 Ls vienam bakalaura un maģistra līmeņa studējošajam. LSA uzskata, ka stipendijas piesaiste iztikas minimuma grozam nodrošinātu studentam pilnvērtīgu studiju procesu, jo palielināta stipendija ļautu studentam pilnībā nodoties studiju procesam.

Studentiem un ministrijai gan neizdevās vienoties par to, ka tiks grozīti MK noteikumi, paredzot lielāku minimālās stipendijas apmēru, tomēr tika nolemts, ka par to, vai palielināt stipendijas apmēru vai nē, lems stipendiju piešķiršanas komisija katrā augstskolā. Kā jau ziņots iepriekš, šogad doktoranti un meģistranti varēs saņemt Eiropas Savienības mērķdotācijas, kas nozīmē, ka šiem studentiem paredzētā nauda, varēs tikt novirzīta bakalaura līmeņa studentiem.

--

Kopumā jāatzīst, ka tikšanās noritēja veiksmīgi un beidzot ir parādījusies "gaisma tuneļa galā". Cerams, ka šī gaisma ar laiku kļūs ar vien spožāka un arī augstskolas sapratīs, ka tas, pēc kādiem principiem augstskolas darbojas, šobrīd nav īsti pareizi un atdzīvinās sevī vēlmi uzlabot savu darbību un labot iepriekš pieļautās kļūdas. Būtu nepieciešams arī tas, lai mainītos valsts attieksme pret augstāko izglītību. Valstij ir jāsaprot, ka augstākā izglītība ir ne tikai individuāls, bet arī sabiedrisks labums - jo izglītotāki valstī cilvēki, jo lielāks ir valsts potenciāls veiksmīgai attīstībai. Protams, visvieglāk ir valdīt pār tautu, kas ir slima, jūtas nedroši un ir neziglītota.

Komentāri (1)
1 Trešdiena, 09 Maijs 2012 09:58
Larry Fox
Meklē aizdevumu ar ļoti zemām procentu likmēm par ilguma aizdevumu?

Vai esat mēģinājuši iegūt aizdevumu no bankas bez panākumiem? Steidzami nepieciešama nauda, lai saņemtu no parādiem? Nepieciešama nauda paplašināšanu vai izveidošanu par savu biznesu. Piedāvājam ilgtermiņa un īstermiņa ar aizdevuma summu aizdevumu svārstās no 5,000 līdz ar mums dolāru 5,000,000.00, sterliņu mārciņās, eiro, CZK, uc ar zemu procentu likmi 3% no visiem? daļas world.The pieteikumu ir pieejama pretendentiem, kuri ir 18 gadus veci un vecāki.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Sveicieni
Larry Fox

Lasīt tālāk...

Vārds:
Komentārs:
  Vārds pārbaudei. Pieļaujami tikai mazie burti bez atstarpēm.
Vārda pārbaude: