LKA: Kultūras attīstība atkarīga no Kultūras Ministrijas un ierēdņu ieinteresētības
Autors - MFP   
Sestdiena, 25 Aprīlis 2009 14:08

cultureŠ.g. 15. aprīlī LKA viesojās kultūras ministrs Ints Dālderis, lai iepazītos ar esošo situāciju akadēmijā, kā arī uzklausītu studentu viedokļus par procesiem, kas skar turpmāko kultūras telpas attīstību Latvijā un studentu vietu tajā. Tikšanās notika neoficiālā gaisotnē, piedaloties ne tikai LKA studentiem, bet arī mācību spēkiem. Karstākās diskusijas izraisīja jautājums par darba tirgu valstī un par neizmantoto jauno speciālistu potenciālu, kas rodas darba vietu trūkuma dēļ. Piedāvājam ielūkoties īsā sarunas kopsavilkumā.

Ministrs vēsta, ka šobrīd valdībā noris diskusijas par valsts attīstību nākotnē un iespējām veidot labklājību un darba tirgu, bet skaidrības par to joprojām nevienam nav. Tomēr viņš uzsver, ka tieši kultūras līmenis būs tas, kas virzīs ekonomiku. Būdams Igaunijā, ministrs secināja, ka kaimiņvalsts, iesaistot jaunās tehnoloģijas kultūras attīstībā, ir atkal soli priekšā Latvijai. Minētās jomas perspektīvu viņš redz tieši mūsu paaudzē, līdz ar to arī uzlabojot ekonomisko situāciju nākotnē.

Dialogu ar ministru uzsāka Krišjānis Sants, kurš 2. kursā studē modernās dejas horeogrāfiju. Runājot par LKA piedāvāto studiju programmu, Krišjānis saka, ka ne pret vienu citu līdzīgu programmu viņš to nemainītu, jo tā ir labākā, ko iespējams apgūt Eiropā. Tomēr viena no galvenajām problēmām studiju laikā ir nepietiekams telpu un tehnikas nodrošinājums. Nemaz nerunājot par iespēju darboties profesionālajā nozarē, kas ir tik jauna un daudzsološa.

Latvijā nav dejas teātris, kur strādāt māksliniekiem, horeogrāfiem. Nelielas aktīvas skatuves trūkums novērojams arī dramatiskā teātra kontekstā. Ints Dālderis lūdza Krišjāni un citus dalībniekus atklāt savu vīziju par šīs problēmas risinājumu. Horeogrāfiem ideālais modelis būtu valsts finansēta liela deju kompānija. Krišjānis saprot, ka šajā situācijā tas nav iespējams, tāpēc iesākumam būtu vajadzīgs dejas teātris ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, jo dejotāji, kas ir beiguši akadēmiju, strādā TV šovos un skolās par deju skolotājiem- potenciāls netiek izmantots.

Kā vienu no iespējamiem variantiem Krišjānis min Nacionālās Operas mazo zāli, bet arī tās īre ir dārga. Risinājums, viņaprāt, būtu atsevišķa skatuve. Tā nodrošinātu iespēju turpināt projektus, kas līdz šim piesaistījuši lielas finanses, bet netiek attīstīti tālāk. Šie projekti māksliniekiem ir tikai gadījuma darbi, kas nerada stabilitāti.

Ints Dālderis arī apstiprināja, ka nav īsti vietas, kur virzīties tālāk, kā piemēru minot orķestra specialitāti, kurā mēs krietni atpaliekam no Eiropas līmeņa. Turpinot ministrs uzsver, ka par problēmu vēl jādomā, bet par konkrētu rīcību nerunā.

Viena no dārgākajām mākslām ir kino māksla. Arī šī joma atrodas diskusiju krustugunīs. Latviešu kino liktenis joprojām nav izlemts, jo ministru vidū domas par šīs nozares pastāvēšanu dalās. Lektore Anna Kalve iesaka ņemt piemēru no Francijas, kur no katras pārdotās kino biļetes noteikts procents ienākumu tiek novirzīts kino fondam. Iespējams, arī Latvijā reiz tiks ieviesta šī sistēma.

Runājot par kultūrizglītības aspektu, Evita Zaķe no KT 4. kursa vērsa uzmanību uz studentu praktisko iemaņu trūkumu un darba devēju neiesaistīšanos studiju programmu izstrādē, lai gan Kultūras Ministrija apliecinājusi, ka darba devēji nedrīkst tajā iejaukties. Līdz ar to darba devēji nav informēti par jauno speciālistu kvalifikāciju un zināšanām, nelabprāt ielaižot darba tirgū. Runājot par strukturālajām reformām Dālderis komentē: „Nekas labs!" Viņš sola meklēt risinājumu, lai plānotais budžeta samazinājums izglītībai 24% apmērā vismazāk skartu JVLMA, LMA un LKA.

Sarunu beidzot I. Dālderis vēlreiz atgādina - jo vairāk studenti iesaistīsies politikā un dažādās organizācijās, jo kvalitatīvāks rezultāts būs gaidāms.

Lasīt tālāk...

Vārds:
Komentārs:
  Vārds pārbaudei. Pieļaujami tikai mazie burti bez atstarpēm.
Vārda pārbaude: