LSA iesniedz argumentētu vēstuli Ministru prezidentam
Autors - Sintija Segleniece   
Piektdiena, 16 Novembris 2012 14:35

auditorija_04Kopš sākušās diskusijas par studiju programmu vērtējumiem, vairākas augstskolas un Rektoru padome ir izteikusi neuzticību Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Latvijas Studentu apvienība (LSA) ārkārtas Domes sēdē 14. novembrī balsoja par apvienības pozīcijas izstrādi saistībā ar Roberta Ķīļa darbībām. Domes sēdē tika sagatavota vēstule ar LSA nostāju par Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa darbu. Vēstule piektdien iesniegta Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Diemžēl Ministru prezidents ir izteicies, ka pagaidām negrasās pieprasīt izglītības ministra atkāpšanos no amata. LSA uzskata, ka šāds paziņojums ir pārsteidzīgs, jo tas izdarīts, balstoties uz medijos publiskoto informāciju, kurā atspoguļota tikai daļa no vēstules satura. Edvards Ratnieks, LSA prezidents, aicina politiķus sākotnēji izskatīt vēstuli, kas piektdien iesniegta amatpersonām.

LSA Dome vēstulē iekļāvusi sekojošus faktus:

1. Runas par reformām nav attaisnojis sabiedrībai pieejams konkrēts un detalizēts reformu plāns. Plašsaziņas līdzekļos izplatītā un dažādām ieinteresētajām pusēm sniegtā informācija par reformu plānu, tā gatavību un pieejamību atšķiras, piemēram, atbildes vēstulē LSA tiek sniegta informācija, ka detalizēts reformu plāns tiks sniegts pēc Nacionālā attīstības plāna apstiprināšanas, bet 13. novembra Reformu partijas preses relīzē tiek paziņots: „Ministram ir konkrēts reformu plāns, kas balstīts valdības jau apstiprinātos plānošanas dokumentos. Tas vairākkārt prezentēts Reformu partijas frakcijas sēdēs, kā arī citām koalīcijas partiju frakcijām. Tas ir publiski pieejams internetā un atspoguļots daudzās tikšanās reizēs ar nozares un darba devēju pārstāvjiem.” (citāts no: http://reformupartija.lv2012/11/13/reformu-partija-pauz-nedalitu-atbalstu-roberta-kila-drosmigajam-reformam/ )

2. Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” nepamatotos kritērijos un metodikā veiktā „alternatīvā” vērtējuma veikšana un publicēšana.

3. Raidījuma „Nekā personīga” publicētā „augstskolu topa” komentēšana šī paša raidījuma ietvaros ir kaitējums augstākās izglītības tēlam, kas veicina jauniešu lēmumu nestudēt Latvijā, aizbraukšanu un tā, apdraudot nacionālās intereses, pārvēršas par nacionālās drošības jautājumu.

4. Ministrs nav vedis attiecīgās sarunas ar Finanšu ministriju par augstākās izglītības finansēšanu, un lai arī LSA izsūtītās vēstules „Par steidzami veicamajiem uzdevumiem LR IZM ministram Robertam Ķīlim” Nr. 2012/PV762 atbildes vēstulē „Par apvienības jautājumiem” Nr. 01-12/5563 ministrija apliecina, ka „veiks nepieciešamas darbības, lai izpildītu likuma normu”, vēl joprojām nav skaidrs, kā tieši IZM plāno izpildīt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātajās augstskolās saskaņā ar Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu.

5. Retorika masu medijos. „Ir cilvēki, kas izvēlas nopirkt zārka čībiņas nevis labus apavus. Ko es tur varu darīt?” tā R. Ķīlis atbildēja uz jautājumu „Ko darīt studentiem, kas jau ir izvēlējušies mācīties nekvalitatīvās programmās?” (23. oktobris, raidījums „900 sekundes”). Šajā raidījumā Ķīlis paziņoja, ka viņam jau esot augstskolu tops, kas sastādīts pēc ministrijā veikta atkārtota vērtējuma pēc stingrākiem kritērijiem. Ministrs paziņoja, ka „visa izglītības sistēma ir uz pūšanas robežas, un vismaz 2/3 Latvijas augstskolu būtu jāslēdz.” (7. septembris, žurnāls „Ir”, raksts „Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim”). 29. oktobrī intervijā kanālam PRO100TV ministrs sacīja, ka profesionālās skolas ir labākas, jo universitātēs jāstudē ilgāk, taču tikai dažas no tām ir labas. (tulkots)

6. Nacionālo interešu sasaiste ar atpalicību (Latvijas karogs un fonā skanošā latviešu mūzika „palikta” zem stikla kupola) izplatītajā skaidrojošajā infografikas video materiālā „Roberta Ķīļa reforma: Studijas Latvijas augstskolās ES valodās”.

7. Maldu (nepilnīgas informācijas sniegšana, piemēram, pretēji video apgalvotajam, jau tagad Latvijas studentiem ir iespēja studēt Eiropas Savienības valodās) un melu (piemēram, pretēji video apgalvotajam, valdība nav devusi konceptuālu atbalstu reformām; Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs neveic studiju programmu izvērtēšanu, bet organizē novērtēšanas vizītes; novērtēšanas vizītēs jau līdz šim darbojās ārzemju un pašmāju eksperti, darba devēju pārstāvji, nozares politikas pārstāvji, zinātnieki un studenti) izplatīšana skaidrojošajos infografikas video.

8. 10. septembrī ministram izsūtītās LSA vēstules 24. septembra atbildes vēstulē „Par apvienības jautājumiem” Nr. 01-12/556 uz lielāko daļu uzdoto uzdevumu nav sniegtas konkrētas atbildes un risinājumi. Amatpersonām izskatīšanai iesniegtas arī abas vēstules.

9. Tiek draudēts ar nestabilitāti nozarē attiecībā uz budžeta vietu sadalījumu arī tiem studentiem, kuriem jau ir piešķirtas budžeta vietas un kam jau ir noslēgti studiju līgumi. Vēl jo vairāk - ministrs atsakās parakstīt budžeta vietu sadalījumu nākamajam gadam pēc AIP veiktā projekta rezultātiem, taču pēc alternatīvā vērtējuma rezultātiem ministram nav tiesiska pamata to darīt.

10. LSA prezidentam tika liegta dalība 14. septembra televīzijas raidījumā „100. panta preses klubs”. Raidījuma laikā Dzintris Kolāts atklāja, ka LSA pārstāvja nepiedalīšanos raidījumā izkārtojis ministra R. Ķīļa birojs. 22. oktobrī ministra padomnieks komunikācijas jautājumos LTV1 sagatavotajā vēstulē LSA sniedza informāciju, ka „ministrs varētu apsvērt iespēju neierasties uz raidījumu, ja raidījumā piedalīsies LSA prezidents”.

11. Ir sagatavoti apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā, taču netiek nodrošināta caurspīdīga darbība, t.i., tie nav apspriesti ar iesaistītajām pusēm, bet tiek iesniegti koalīcijas padomē.

12. Ministru kabinets (MK) 2012. gada 25. septembrī apstiprināja MK akreditācijas noteikumi ar atrunu, ka studiju virziena sākuma izvērtējums pēc AIP projekta neizmaksās neko, taču 5. novembrī ārkārtas MK sēdē, kuras laiks netika izziņots MK mājaslapā, tika izskatīts jautājums par papildu 300 000 Ls finansējuma atrašanu sākotnējai akreditācijai. IZM piedāvāja risinājumu nepieciešamo daļu naudas rast no budžeta vietām paredzētajiem līdzekļiem. Tikai ar LSA iejaukšanos MK sēdes laikā, nepieciešamā daļa summas rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

13. Līdzšinējie akreditācijas noteikumi bija spēkā līdz šā gada 1. septembrim (neieskaitot). Jaunajiem bija jāstājas spēkā 1. septembrī, taču tas nenotika, līdz ar to, veidojās laika periods, kad nebija spēkā nekādi noteikumi, netika akreditētas programmas, kas liedza studentiem iespēju uzsākt studijas. Jaunie akreditācijas noteikumi tika pieņemti 25.09.2012. ar novēlošanos. Nav pieņemti arī licencēšanas noteikumi. Tas kavē jaunu studiju programmu atvēršanu.

Tāpat LSA prezidents ir izbrīnīts, ka medijos nav parādījusies ziņa, ka Latvijas Universitātes (LU) Senāts ir izteicis neuzticību IZM līdzšinējam darbam, jo 15. novembrī Senāts ir pieņēmis šādu lēmumu.

LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Mikus Dubickis: „Nozares virzīta, 2011. gadā tika pieņemta reforma – pāreja no studiju programmu uz virzienu akreditāciju, lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu ar to saistītos procesus. Reformas rezultātā šis lēmums tika nostiprināts Augstskolu likumā, nosakot studiju virzienu akreditācijas sākšanos 2012. gada 1. septembrī, 15. novembrī un 31. decembrī. Atbilstīgi pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, bija jāizstrādā jauni akreditācijas un licencēšanas noteikumi. IZM šī gada vasarā uzsāka darbu pie akreditācijas noteikumu projekta, tādējādi būtiski novilcinot to saskaņošanu un pieņemšanu. Šobrīd vēl tikai norit Licencēšanas noteikumu projekta saskaņošana un „eksperimenti” ar nozares pārstāvjiem un sabiedrību, izmantojot „alternatīvo” vērtējumu u.c. melīgus paziņojumus. Tāpat pašreizējā brīdī ne tikai nenoris akreditācija pēc jaunās kārtības, bet pat nav izsludināts konkurss novērtēšanas procesu organizējošai institūcijai. Reformas augstākajā izglītībā bremzē tieši IZM. Tā kavē Akreditācijas procesu, ne tikai liedzot jaunu studiju virzienu īstenošanas uzsākšanu, bet arī apdraudot esošo studentu iespējas saņemt diplomu.”

Interesants ir Roberta Ķīļa paziņojums, kurā izteikts lūgums, lai AIP atkāptos. Tas šķiet visai dīvaini, jo arī ministrs ir AIP loceklis, kas nozīmē – ar šādu ziņojumu viņš pats sev ir palūdzis atkāpties.

LSA sagaida Ministru prezidenta un citu amatpersonu rūpīgu situācijas izvērtējumu, lai pieņemtu racionālu, uz konkrētiem faktiem balstītu lēmumu.

Komentāri (3)
3 Svētdiena, 18 Novembris 2012 17:51
to II
Bet kāpēc neej un nesūdzies savā augsgtskolā, ja reiz izglītība, ko iegūsti ir tik slikta? Vai arī - ja augstskola neuzklausa - kāpēc neej uz IKVD? Katrā ziņā nedomāju, ka LSA ir pret labu izglītību. Pret labu izglītību ir tieši Ķīlis, kuram nekāda plāna kā kaut ko uzlabot, nav. Ir tikai darbība, kas veltīta visa, tai skaitā visa labā, izpostīšanai.
2 Sestdiena, 17 Novembris 2012 18:23
Jānis Bērziņš
Kāds var pateikt kad būs LSA prezidenta vēlēšanas, lai esošo pamuļķi vairāk nedzirdētu, neredzētu? Kur viņš rāva, ka visi studenti ir par Ķīļa demisiju? Es atbalstu Ķīla reformas!
1 Sestdiena, 17 Novembris 2012 18:04
ll
LSA = mazu glumekļu, tomošo politiķu kalve. Sūdīgi gan jums tie argumenti. Piemēram, 3. punkts. Labāk ir melot par patieso stāvokli un stāstīt, cik kruta ir LV izglītība (maaalači, galvenais taču nav rezultāts, bet gan process,ne?)? Pilnīgs absurds. Man būtu kauns zem kā tāda parakstīties. Stājieties vien partijās, sīktie stagnāti! Mums toč tik tizli tie studenti, ka neko labāku nevar izvirzīt par savu interešu aizstāvjiem?

Lasīt tālāk...

Vārds:
Komentārs:
  Vārds pārbaudei. Pieļaujami tikai mazie burti bez atstarpēm.
Vārda pārbaude: