Ratnieks: Ministru kabinets apturēja Ķīļa "brāķa" projektu tā beidzamajā virzības posmā.
Autors - Edvards Ratnieks   
Otrdiena, 04 Septembris 2012 07:19

 

ratnieks
Augstskolu un studiju virzienu akreditācija ir viens no svarīgākajiem darbības aspektiem, kas nodrošina studija procesa organizēšanu augstskolā. 2011. gada vasarā (vēl 10. Saeimas darbības laikā) tika veikti apjomīgi un būtiski Augstskolu likuma grozījumi, kas pavēra iespēju veikt dažādas pozitīvas izmaiņas augstskolās, kas nāktu par labu studentiem. Lietoju vārdu „pārmaiņas”, jo, manuprāt, vārds „reformas” jau tiek pielīdzināts lamuvārdam, par kuru saprātīgā tautas daļa vienkārši smīn.

m

Viena no šādām izmaiņām – pāriet no katras studiju programmas uz studiju virzienu akreditāciju, kas radītu iespēju skatīt visu studiju virzienu vienkopus, saredzot daudz plašāku kvalitātes ainu. Tolaik šo ideju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda un aktīvi aizstāvēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM),  Latvijas Rektoru padome,  Augstākās izglītības padome,  Latvijas Augstskolu profesoru asociācija, Latvijas Studentu apvienība un  citas augstākās izglītības nozari pārstāvošās institūcijas un organizācijas. Augstskolu likuma grozījumi stājās spēkā iepriekšējā gada augustā, kas uzliek par pienākumu Ministru kabinetam (MK) izdot atbilstošus akreditācijas un arī licencēšanas noteikumus līdz 2012./2013. akadēmiskā gada sākumam, proti, šim brīdim. IZM šā gada laikā ir ne vien novilcinājusi šo abu noteikumu izdošanu Ministru kabinetā (MK), bet arī tikpat kā ignorējusi idejas autorus, nelabprāt uzklausot viņu sniegtos priekšlikumus noteikumu pilnveidē saskaņošanas procesa laikā.

2012. gada laikā IZM darbības kvalitāte ir noslīdējusi par ievērojami daudziem pakāpieniem. MK noteikumu projekta „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi” izziņā neviens no sadarbības partneru iebildumiem un priekšlikumiem netika ietverts nodaļā "Jautājumi, par kuriem saskaņošanā vienošanās ir panākta" vai nodaļā "Jautājumi, par kuriem saskaņošanā vienošanās nav panākta", bet no jauna izveidota izziņas 3. nodaļa, kas domāta sadarbības partneru "viedokļiem"... Rodas aizdomas, ka tādā viedā IZM vēlējās ātri „izbīdīt” projektu Ministru kabinetā, mēģinot notušēt to, ka projekts nav saskaņots. Tā kā projekts MK tika iesniegts nesaskaņots, tad 28.augusta MK sēdē vairāk nekā 10 cilvēku no nozari pārstāvošajām organizācijām, kurus faktiski var uzskatīt par  pirms gada izstrādāto Augstskolu likuma grozījumu līdzautoriem, bija spiesti  MK sēdē darīt zināmu savu viedokli, kas līdz tam brīdim bija ignorēts ministrijā. 28. augusta sēdē R.Ķīlis, dzirdot organizāciju pārstāvju iebildumus, cik atceros, manuprāt, pauda krasi noraidošu attieksmi - aicināja klātesošos neklausīties šajos iebildumos, sakot, ka „būšot vēl lielākas „reformas” un tad iebildumi būs vēl daudz lielāki” (citāts pēc atmiņas). Beigās, šķiet, vēl ciniski piebilda: „Viņi ir tie, kas ir pret "reformām"...”.

Latvijas Studentu apvienības vārdā paužu pateicību gan Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, gan Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei - Grendei, gan citiem ministriem, kuri saprata, ka iepriekšminētais dokumenta projekts nav līdz galam izstrādāts, sabiedrības iebildumi nav pienācīgi izvērtēti un nav ņemti vērā. MK šo noteikumu projektu izskatīšanu atlika uz vienu nedēļu, uzdodot IZM veikt šā projekta atkārtotu saskaņošanu. Jau nākamajā dienā notika noteikumu projekta saskaņošanas sanāksme, bet IZM pozīcija tajā palika gandrīz pilnībā nemainīga un bez nopietnas argumentācijas. Atliek secināt, ka MK noteiktā atkārtotā saskaņošana tika „inscenēta vienkārši ķeksīša pēc”, jo gandrīz neviens priekšlikums un iebildums netika izdiskutēts pēc būtības, netika arī sniegti paskaidrojumi, kāpēc iebildumi nevarētu tikt ņemti vērā. IZM pārstāvju atbilde par gandrīz jebkuru priekšlikumu bija dežūrfrāze: "Paldies par viedokli!"

Zemāk daži no iebildumiem. Šobrīd noteikumu projekts paredz tikai studiju programmu vērtēšanas kritērijus, bet nav pievienota vērtēšanas metodika. Augstākās izglītības padome, kura īsteno studiju virzienu vērtēšanas projektu par vienu miljonu latu, piedāvāja iekļaut metodiku, kura tika izstrādāta projekta gaitā, bet atbilde joprojām bija : "Paldies par viedokli!" Vienlaikus izziņā par iebildumiem IZM ir norādījusi, ka metodiku nevar iekļaut noteikumos, jo tā mainīšoties pārāk bieži, kas rada aizdomas, ka dažādas augstskolas var vērtēt pēc atšķirīgas metodikas.

Vēl viens kuriozs - saskaņā ar IZM izstrādāto noteikumu projektu augstskolām to lēmuma par virzienu akreditēšanu pieņemšanai, kam jāsākas jau š.g. rudenī, būs atkārtoti jāiesniedz visi tie paši dokumentu kalni, kas bija jāiesniedz AIP ārkārtas programmu vērtēšanai, kas tikko noslēdzās.. Kāpēc IZM vienkārši nevarētu izmantot ESF projekta rezultātus, kā tas iepriekš bija plānots? Tagad paredzēts veikt visu vērtēšanu vēlreiz, papildus tērējot augstskolu resursus (studentu naudu). Bieži esmu nonācis pie atziņas, ka tagadējais IZM sastāvs un ministrs nezina, cik milzīgs darbs gan augstskolām, gan Augstākās izglītības padomei bija jāiegulda, lai veiktu ESF projekta ietvaros notikušo studiju programmu vērtēšanu, kas notika visu pagājušo gadu. Ja augstskolu programmu novērtēšanas projektā milzīgo dokumentu apjomu pa nozarēm un virzieniem apmēram izvērtēja 200 ārzemju eksperti, tad kurš būs tas, kurš to darīs atkārtoti līdz, kā ministrs saka, oktobra vidum? Un cik ticams būs pāris ierēdņu vērtējums salīdzinājumā ar ārzemju ekspertu vērtējumu?

Augstskolu likumā reglamentēts, ka MK nosaka institūciju, kas veiks akreditācijas procesu. Šobrīd IZM pati vēlas noteikt šo institūciju, kas neatbilst likumam un rada bažas, vai Latvija „neizkritīs” no Eiropas Augstākās izglītības telpas, jo Boloņas process un starptautiskā diplomu atzīšana uzliek noteiktas prasības akreditācijas aģentūrai. Arī Valsts kancelejas juristi telefonsarunā pirms MK sēdes atzina, ka IZM nevar pārņemt MK funkcijas. Šobrīd iespējams scenārijs, ka akreditācijas process tiks uzticēts kādam SIA "X", kas atsauc atmiņā skandālu par sabiedrībā labi zināmo uzņēmumu, kas organizē ātrumu noteikšanu ar foto radariem! Kliedzoši pretlikumīgs ir punkts, kas paredz, ka augstskolām līdzekļi akreditācijai jātērē no sava budžeta, lai gan likums nosaka, ka akreditāciju veikšana ir valsts funkcija. Vienlaikus absolūti neizprotams ir jautājums, kāpēc IZM nepieprasīja trūkstošos līdzekļus kārtējos budžeta grozījumos. Vai tiešām mērķis ir novest augstskolas līdz bankrotam ar pārmērīgu birokrātisko slogu un nepārtrauktām akreditācijām?

Vēl viens absurds saredzams apstāklī, ka IZM sev iedalījusi ceturto daļu no akreditācijas komisijas, kas pieņems lēmumu par studiju virzienu akreditāciju. Jau iepriekšējā akreditācijas komisijas sastāvā, kurš akreditēja atsevišķās studiju programmas, bija sajūtams, ka pēdējā gada laikā IZM pārstāvji ierodas ar konkrētiem politiskiem uzstādījumiem, kas ir pretēji augstskolu autonomijai – būt neatkarīgām no politikas. Apstāklis ir īpaši interesants, jo pēc tam, kad citu ministriju pārstāvji sākotnējā saskaņošanas sanāksmē pauda vēlmi pastāvīgi darboties šajā komisijā, taču tagad viņus tikai plānos pieaicināt pie attiecīgo nozaru augstskolu studiju virzieniem. Manuprāt, IZM šajā akreditācijas komisijā būtu jāierāda tāda pati vieta kā Kultūras, Zemkopības, Veselības un Aizsardzības ministrijām, jo arī to darbības kompetencē ir valsts augstskolas. Latvija pāriet uz studentu centrētu izglītību, līdz ar to akreditācijas komisijā, manuprāt, būtu jāpalielina tieši studējošo skaits, līdzīgi kā augstskolu senātos un citās lēmējinstitūcijās, studentu īpatsvaram jābūt vismaz 20 procentiem. Uzsvēru, ka gan IZM, gan Augstākās izglītības padome, gan ārvalstu eksperti ir pauduši viedokli, ka studenti augstskolu virzienu izvērtēšanas projektā ir bijuši visneatkarīgākie eksperti. To esam pārrunājuši arī ar R.Ķīli, bet papildu vietas akreditācijas komisijā noteikumu projektā studentu pārstāvjiem tomēr nav iedalītas.

Augstākās izglītības nozarei izdevās novērst IZM akreditācijas noteikumu "brāķa" apstiprināšanu MK, taču nekādas būtiskas izmaiņas noteikumu uzlabošanā nedēļas laikā nav notikušas. Līdz ar to esam pieteikuši vizīti pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska pirms vispār šis jautājums tiek izskatīts atkārtoti MK sēdē un ļoti ceram uz konstruktīvas sarunas izdošanos, tā kā savas nozares ministram uzticēties šajos jautājumos vairs nevaram, jo izskatās, ka viņš nespēj komunicēt ar nozares pārstāvjiem un arī vadīt savu nozari. Komunikācija caur „videoblogiem”, kas nodokļu maksātājiem izmaksā 11 250 latu (bez PVN), pārskaitot šo summu kārtējam SIA, šķiet, nav  bijusi pietiekami veiksmīga...