Studenti vienojās, lai paustu savu neapmierinātību ar situāciju augstākās izglītības sektorā
Autors - Anete Enikova   
Ceturtdiena, 07 Maijs 2009 10:41
1d77_f64_studenti_pikets_090505_0095. maijā cauri Rīgas centram vienotības gājienā devās vairāk kā tūkstoš studentu, lai iestātos par pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā un teiktu "nē!" finansējuma samazinājumam augstākajai izglītībai. Gājiena noslēgumā sarunās ar studentiem iesaistījās arī Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tomēr prasības sīkāk apspriest Latvijas Studentu apvienība ar ministri grasās tuvāko nedēļu laikā. Latvijas Studentu apvienības tikšanās ar ministri noteikta 20. maijā.

 

Latvijas Studentu apvienība gājienā devās ar uzstādījumu nesamazināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai, kā arī izvirzīja piecas prasības, kuru izpildīšana pasargātu no tā, ka finansējuma samazinājums varētu gulties tieši uz studentu pleciem - valsts budžeta mērķdotāciju ieviešana, valsts augstskolu birokrātiskā aparāta optimizēšana, studiju un studējošo kredītu reforma, vienas minimālās stipendijas apmēra palielināšana un sabiedrības iesaistīšana augstskolas darbībā.

Lai pasargātu studentus, LSA piedāvājums ir budžeta dotāciju pārformulēt kā mērķdotāciju. Tādējādi ieviešot vairākus valsts finansējuma veidus - vienu programmām, otru augstskolas nezināmo mērķu sasniegšanai, trešo stipendijām, ceturto transporta kompensācijām utt. Tādā veidā augstskolai ir rīcības brīvība tikai ar daļu naudas, kas uzreiz tām liek domāt par efektivitāti. Tas pasargās studentus no tā, ka, piemēram, stipendiju vai transporta kompensāciju nauda iztērēta dekāna kabineta remontēšanai vai kaut kam tamlīdzīgam.

Budžeta samazinājuma gadījumā LSA ierosina, pirmkārt, taupīt uz vispārējā personāla rēķina, it īpaši valsts augstskolās, kur birokrātiskais aparāts vēl joprojām ir uzblīdis. Iespējams ir nepieciešams pārskatīt arī akadēmiskā personāla atalgojumu, samazinājumu veicot diferencēti - vairāk ņemot nost tiem, kas saņem daudz (profesori, asoc. prof.) un mazāk vai vispār neņemot nost tiem, kas saņem mazāk (piemēram, lektoriem).

Kredīti ir lielisks veids, kā nodrošināt izglītības pieejamību, tomēr Latvijas gadījumā kredīti savu funkciju neveic pilnībā. Studentam ir tiesības uz izglītību, neatkarīgi no vecāku ienākumiem, tādēļ valstij būtu jāpaliek kā vienīgajam galvotājam, it īpaši ņemot vērā to, ka, akreditējot kādu programmu, valsts savā ziņā ir pateikusi, ka programma ir laba, students tajā var mācīties un attiecīgi pēc absolvēšanas varēs dabūt darbu.

Būtu jāreformē arī kredītu atmaksas sistēma, paredzot, ka students atmaksā kredītu tikai tad, kad viņa ienākumi mēnesī ir sasnieguši noteiktu līmeni. Ja cilvēks pēc augstskolas beigšanas nevar atrast darbu, tad valsts uzņemsies par to atbildību, paredzot, ka tajā brīdī kredīts nav jāatmaksā.

Stipendijas ir nepieciešams palielināt vienas minimālas stipendijas apjomu līmenī. Stipendijas apjoms nav palielinājies jau vairākus gadus, un šobrīd stipendija nespēj pildīt ne sociālu, ne izcilību veicinošu funkciju.


Latvijas Studentu apvienība ir apmierināta ar protesta akcijas norisi, tomēr uzver, ka studentiem, būs vēl jāpieliek lielas pūles, lai panāktu studentu izvirzīto prasību izpildīšanu. Tiekoties ar studentiem, gājiena laikā ministre nesniedza skaidru redzējumu uz studentu problēmu iespējamo risināšanu, tomēr nepauda arī negatīvu attieksmi pret studentu piedāvātajiem risinājumiem. Tiekoties ar studentiem T. Koķe pauda nostāju, ka finansējuma samazinājuma apstākļos valstī kopumā augstākajā izglītībā viss tiek vērsts uz to, lai studenti ciestu vismazāk.

Komentāri (1)
1 Ceturtdiena, 07 Maijs 2009 16:00
bla bla
Sis ir labs

Lasīt tālāk...

Vārds:
Komentārs:
  Vārds pārbaudei. Pieļaujami tikai mazie burti bez atstarpēm.
Vārda pārbaude: