Studējošie un nozare virza pārmaiņas augstākās izglītības finansēšanā

Septembra beigās noslēdzās apaļā galda diskusiju cikls par Latvijas Studentu apvienības (LSA) ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, kura mērķis bija ļaut nozarei apspriest un papildināt LSA piedāvājumus izmaiņām augstākās izglītības finansēšanas sistēmā. Ziņojumam sekojošo diskusiju rezultātā bija plānots izstrādāt darba grupas priekšlikumus un konkrētu rīcības plānu Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidei. Diskusijās izskanējušie priekšlikumi un augstākās izglītības (AI) nozares kopējais viedoklis par tiem ir apkopots kopsavilkumā, kas vēlreiz tika apspriests noslēdzošajā diskusijā 27. septembrī. Gala dokumentu plānots iesniegt 13. Saeimas deputātiem kā nozares kopējo piedāvājumu finansēšanas sistēmas izmaiņām. Septiņu apaļā galda diskusiju ciklā kopskaitā piedalījās pārstāvji no 25 dažādām valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un augstskolām.

2015. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veidoja priekšlikumus valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu piešķiršanas pilotprojektam, kas paredzētu konkurenci starp augstskolām par daļu valsts budžeta finansēto studiju vietu. Vēlāk IZM nolēma, ka izmaiņu veikšana nav prioritāra, tādēļ darbu pie tā neturpināja. LSA pavadīja vairāk nekā gadu, izstrādājot savu skatījumu un to apspriežot ar iesaistītajām pusēm. Tā rezultātā tapa LSA ziņojums par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, kurā ir ņemtas vērā diskusijās paustās idejas, un nu jau piedāvā priekšlikumus ne tikai valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanai pēc kvalitātes kritērijiem, bet arī nevienlīdzības mazināšanai AI un doktorantūras popularizēšanai, ko iespējams sasniegt, pilnveidojot finansēšanas sistēmu.

LSA izveidotājā ziņojumā tika piedāvāti pieci priekšlikumi: budžeta vietu piešķiršana nepilna laika studijām, budžeta vietu piešķiršana pēc sociālajiem kritērijiem, pāreja uz kvalitātes kritērijos balstītu no valsts budžeta finansēto studiju vietu izveidi, pilnībā no valsts budžeta dotētu doktorantūru un viena avota finansējumu vienai tematiskajai jomai. Šobrīd, pēc diskusijām ar nozari, priekšlikumi ir precizēti un pilnveidoti, tiem ir arī zināmas nepieciešamās izmaksas un grozījumi normatīvajos aktos. Tālāk aplūkosim katru priekšlikumu – to, kādi tie bija pirmajā ziņojumā, un to izmaiņas un papildinājumus pēc diskusijām ar nozari. Plašāk ar katru no tiem būs iespējams iepazīties kopsavilkumā.

Valsts budžeta finansētās studiju vietas nepilna laika studijām

Sākuma priekšlikumā LSA aicināja grozīt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, svītrojot punktu, kas paredz budžeta vietu piešķiršanu tikai pilna laika studijām.

Vienošanās

Diskusiju dalībnieki secināja, ka šobrīd nav vēlama finansējuma pārdale no pilna laika studijām uz nepilna laika, ņemot vērā to, ka finansējuma apmērs katrai valsts finansētajai studiju vietai pilna laika studijās arvien nav pietiekams. Tomēr priekšlikums būtu atbalstāms tad, ja nepilna laika studiju vietu finansēšanai tiktu piešķirti papildu līdzekļi. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos atrodamā norma nosaka, ka nepilna laika studiju vietas izmaksas sastāda ¾ no pilna laika studiju vietas izmaksām.

Kāpēc izmaiņas ir svarīgas?

Saskaņā ar Eurostudent VI pētījuma “Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā” rezultātiem, jau šobrīd 75% pilna laika studējošo augstākos studiju līmeņos paralēli studijām arī strādā, turklāt ceturtā daļa šo studējošo pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka, nestrādājot paralēli studijām, nevarētu atļauties studēt. Tāpēc no valsts budžeta dotētas studiju vietas nepilna laika studiju programmās sniegtu iespēju strādājošiem studējošajiem nezaudēt valsts finansētu studiju vietu vai iespēju pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam.

“Sociālās” valsts budžeta finansētās studiju vietas

Sākuma priekšlikumā LSA rosināja ieviest papildu budžeta vietas, kuru piešķiršanā prioritāte būtu mazaizsargātajām sociālajām grupām piederīgajiem (jaunie vecāki, daudzbērnu ģimenes, trūcīgās ģimenes u.c.). Sociālo budžeta vietu nodrošinājumam nebūtu jānāk no IZM budžeta.

Vienošanās

Efektīvākais veids augstākās izglītības pieejamības veicināšanai būtu atcelt papildu galvotāja prasību, atstājot valsti kā vienīgo galvotāju studējošajiem ar maznodrošinātā statusu studiju un studējošā kredītu iegūšanai.

Kāpēc izmaiņas ir svarīgas?

Veidojot izglītību vairāk pieejamu visiem, iespējams celt tās kvalitāti un palielināt augsti kvalificēta darbaspēka īpatsvaru, ļaujot mācīties tiem, kuri to nespētu darīt maksas studiju vietā. Pašreizējā duālā finansēšanas sistēma (paralēli pastāvošās valsts finansētās un maksas studiju vietas) ierobežo augstākās izglītības pieejamību, nenodrošinot pietiekamu atbalstu studentiem, kuri nespēj no personīgajiem līdzekļiem segt studiju maksu. Pastāv sociālās grupas, kurām ir grūtības atrast studiju vai studējošā kredīta galvotāju, ko bankas atzītu par maksātspējīgu. Šobrīd 100% valsts galvojuma kredīts pieejams tikai bāreņiem līdz 24 gadu vecumam un personām ar I vai II grupas invaliditāti, tātad – ne visiem, kuriem nav iespējas atrast galvotāju.

Izcilībā balstītas valsts budžeta finansētās studiju vietas

Sākuma priekšlikumā LSA aicināja paredzēt iespēju trešā pīlāra ietvaros piešķirt valsts budžeta finansētās studiju vietas tām augstākās izglītības iestādēm, kuru attiecīgās tematiskās jomas ir sniegušas augstus rādītājus salīdzinājumā ar tām pašām jomām citās augstākās izglītības iestādēs. Šādai valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanai nebūtu jāattiecas uz resursietilpīgām nozarēm, kuru tematiskās jomas koeficienta optimālā vērtība ir 3 vai vairāk (vērtības atrodamas Ministru kabineta noteikumu Nr.994 1. pielikumā).

Vienošanās

Nozare šādas izmaiņas atbalsta. Konkursā par budžeta vietām jābūt iespējai piedalīties gan valsts augstskolām (visu ministriju pārraudzībā esošajām, izņemot Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju) gan privātajām augstskolām. Konkursā Rīgas reģiona un pārējo reģionu augstskolas konkurētu atsevišķi. Pilotprojektā tiktu skatītas tikai tās tematiskās jomas, kuru optimālais koeficients nepārsniedz 2,5, lai būtu iespējams izmēģināt sistēmu un riska gadījumā nodrošināt mazākos finanšu resursu tēriņus. Konkursa ietvaros tiek aplūkotas trīs kritēriju grupas: karjera un sasaiste ar darba tirgu un tautsaimniecību (kritērija svars – 40%), ieguldījums Latvijas vides, kultūras un sociālās atbildības ilgtspējīgā attīstībā (20%), augstākās izglītības eksportspēja (40%).

Pilotprojektā konkursu paredzēts attiecināt tikai uz bakalaura līmeņa studijām, tomēr veiksmīgas realizācijas gadījumā ir atbalstāms konkursu attiecināt uz visiem studiju līmeņiem un tematiskajām jomām.

Kāpēc izmaiņas ir svarīgas?

Šobrīd augstākās izglītības finansēšanas sistēma nebalstās uz konkurenci starp augstākās izglītības iestādēm, jo līdzekļi tiek piešķirti pamatojoties uz vēsturisko principu – piešķirto budžeta vietu apjoms dažādās augstskolās un studiju programmās gadu no gada mainās tikai nedaudz. Izmaiņas ļautu ne tikai izmantot budžeta vietas kā rīku kvalitātes sekmēšanai, bet arī nodrošinātu skaidrus sagaidāmos kritērijus augstskolu mācīšanas un mācīšanās darbā, tā pilnveidojot augstākās izglītības procesu, kā arī lai sniegtu signālus reflektantiem par izcilību.

Pilnībā no valsts budžeta finansēta doktorantūra

Sākuma priekšlikums: “Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, Latvijai būtu jāvirzās uz pilnībā no valsts budžeta dotētu doktorantūru.”

Vienošanās

Piedāvājums palielināt stipendiju apmēru doktorantiem, ko realizēt divos etapos. Pirmajā doktorantūras gadā piešķirtā stipendija būtu jāpalielina līdz 500 eiro mēnesī, bet, sākot ar otro gadu, stipendijas apmēram jāpieaug līdz divām minimālajām mēnešalgām (šobrīd – 860 eiro).

Iepriekšējā pieredze liecina, ka nepieciešams fokusēties nevis uz studiju vietu skaitu, bet gan stipendiju apmēra palielināšanu. To nepieciešams darīt, nosakot, ka tā ir kredītā balstīta stipendija, un tās saņemšanas kritērijs ir promocijas darba pieņemšana padomē piecu gadu laikā pēc doktorantūras studiju uzsākšanas. Augstskolai jāuzņemas atbildība par šo doktorantu, rūpējoties, lai studiju process un promocijas procedūra realizējas ar aizstāvēšanos.

Kāpēc izmaiņas ir svarīgas?

Kopš 2004. gada līdz šim brīdim doktorantūrā studējošo stipendijas apmērs ir 113,83 eiro mēnesī, kas nav pietiekams izdzīvošanai, tādēļ papildu ienākumu avoti jāmeklē citur. Igaunijā doktoranti saņem no 500 līdz 600 eiro lielu stipendiju, bet augstskola var noteikt papildu atbalsta piešķiršanu, tāpēc atbalsta apmērs, ko saņem katrs studējošais, var sasniegt pat 1000 eiro. Lietuvā stipendija šogad tika palielināta uz 722 eiro pirmā gada doktorantiem un 836 eiro otrā līdz ceturtā studiju gada doktorantam. Latvijā jau iepriekš ir bijusi pieredze ar mērķstipendiju piešķiršanu. Laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam bija pieejams Eiropas Sociālā fonda finansējums – 1. un 2. kursa doktorantiem bija iespēja saņemt līdz 600 Ls (852 eiro) mēnesī, bet 3. kursa doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem – ne vairāk kā 800 Ls (1136 eiro). Nozares eksperti atsaucās uz to kā labo piemēru, izceļot stipendiju būtisko lomu doktorantu atbalstīšanā. Tika minēts arī tas, ka doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu skaits būtu lielāks, ja būtu garants, ka būs pieejami nepieciešamie materiāli un iespēja pabeigt doktorantūras studijas.

Viena avota finansējums vienai tematiskajai jomai

Sākuma priekšlikums: “Ņemot vērā, to ka, piešķirot valsts finansējumu, būtu jāņem vērā tautsaimniecības prioritātes, kā arī papildu izaicinājumus, ko rada nepieciešamība vairākām iestādēm savstarpēji koordinēt resursu piešķiršanu, būtu nepieciešams katras tematiskās jomas ietvaros valsts līmenī nodrošināt vienotu finansēšanas avotu.”

Vienošanās

Lai gan diskusijas rezultātā šis jautājums tika atzīts par nozīmīgu, salīdzinājumā ar citiem aktuālajiem jautājumiem, nav prioritāri risināms, jo šobrīd nepastāv politiskā griba saistībā ar jautājuma jutīgumu. Lai šo jautājumu turpinātu risināt, nepieciešama atsevišķa diskusija, kurā piedalītos vēl citas iesaistītās puses.

Kāpēc izmaiņas ir svarīgas?

Šobrīd augstākās izglītības iestādes tiek finansētas no septiņu ministriju līdzekļiem, kā rezultātā vienas tematiskās jomas studijām finansējums tiek piešķirts no dažādiem avotiem, piemēram, sociālās zinātnes tiek finansētas gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Kultūras ministrijas, gan arī no Zemkopības ministrijas līdzekļiem. Līdzekļu piešķiršanā būtu jāņem vērā tautsaimniecības prioritātes, un, piešķirot katrai jomai finansējumu no viena avota, finansējuma daudzumu salāgot būtu vienkāršāk. Izmaiņas ļautu vienkāršāk īstenot arī budžeta vietu piešķiršanu pēc kvalitātes kritērijiem, kā arī kopumā koordinēt resursu piešķiršanu.

 

Ar apaļā galda diskusiju cikla noslēgumu darbs pie priekšlikumu ieviešanas neapstājas. Diskusiju starprezultāti jau prezentēti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, Latvijas Rektoru padomes sēdē, kurās piedalās augstākās izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji, Augstākās izglītības padomes sēdē, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Šobrīd lielāko atbalstu guvušas ieceres par valsti kā vienīgo galvotāju, piešķirot studiju un studējošā kredītu personām ar maznodrošinātā statusu, kā arī stipendiju apmēra palielināšanu doktorantūrā studējošajiem. 27. septembrī notika noslēdzošā apaļā galda diskusija, kurā visi priekšlikumi tika atkārtoti pārrunāti ar nozari, gūstot formālu atļauju to tālākai virzīšanai. LSA aktīvi strādā pie priekšlikumu ieviešanas, cerot panākt izmaiņas jau nākamā gada budžetā.

Diskusijās piedalījās pārstāvji no

  • valsts pārvaldes institūcijām: Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Augstākās izglītības padomes, Valsts kontroles, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas;
  • nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Privāto augstskolu asociācijas, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras;
  • augstākās izglītības iestādēm: Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes, Transporta un sakaru institūta, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas.

LSA pateicas visiem iesaistītajiem par līdzdalību un gatavību iesaistīties studējošo priekšlikumu apspriešanā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *