|
Autors - Ilze Bertāne
|
|
Pirmdiena, 21 Septembris 2009 14:15 |
 Studenti izsaka neapmierinātību par publiskajā telpā izskanējušo ieceri līdzekļu taupīšanas nolūkos apvienot 19 valsts augstākās izglītības iestādes Jaunajā Latvijas Universitātē. Šādu augstākās izglītības iestāžu reformu iesaka kā risinājumu ekonomikas ministra Ata Kampara vadītās augstākās izglītības reformu darba grupai, kas strādā pie valsts finansējuma līdzekļu optimizācijas un izlietojuma maksimālas efektivitātes nodrošināšanas. 1. Monopolstāvoklis radīs izglītības kvalitātes līmeņa krišanos Studenti neatbalsta vienas universitātes izveidošanu, jo apvienošana likvidēs konkurenci valsts augstkolu vidū, kas savukārt nemotivēs universitātes attīstīties un pilnveidoties. Konkurence veicina kvalitāti, jo augstskolas ir spiestas meklēt dažādus risinājumus studentu piesaistē un uzraudzīt studiju kvalitāti.
Studenti saredz būtiskus draudus izglītības kvalitātei, ko varētu radīt vienas universitātes izveidošana. Samazinoties studiju kvalitātei, nākotnē tiks radīti mazāk kompetenti speciālisti, tādā veidā bremzējot valsts attīstību. Monopolstāvoklis augstākajā izglītībā var radīt iespēju patvaļīgi palielināt studiju maksas, likvidējot citas alternatīvas. Nav saprotams, kā būtu iespējams efektīvi pārvaldīt tik apjomīgu administratīvo aparātu, kas aizstātu līdzšinējos 19 valsts augstskolu administratīvos aparātus un nodrošinātu visiem studentiem kvalitatīvas studijas. Jau šobrīd auditorijas ir noslogotas un pasniedzēji nav pieejami konsultācijām visiem studentiem. 2. Augstskolu apvienošana var radīt draudus Latvijas reģionālajai attīstībai Reģionālā attīstība ir Eiropas Savienības prioritāte, jo tādējādi tiek pilnvērtīgi izmantota visa valsts teritorija, kas garantē vienmērīgu ģeopolitisku attīstību nākotnē. Eiropas Savienības reģionālā politika ir balstīta uz to, lai veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot dažādu teritoriju īpašās iezīmes, tāpēc ir jānodrošina izglītības pieejamība reģionu centros visā Latvijā. Augstskolu apvienošana ir pretrunā ar Eiropas Savienības reģionālo politiku, un tā veicinātu Eiropas Savienības struktūrfondu koncentrēšanos Rīgā. 3.Augstskolu apvienošana likvidēs augstskolu tradīcijas Savā pastāvēšanas laikā Latvijas augstskolas ir nostiprinājušas dažādas programmas, kas attīstījušās atšķirīgi un nostiprinājušās konkurences dēļ. Valsts augstskolas piedāvā tās studiju programmas, kas atbilst valsts interesēm. Izveidojot vienu universitāti, dažādu augstskolu piedāvātās programmas tiks apvienotas, piedāvājot studentiem tikai vienas augstskolas redzējumu un likvidējot izvēles iespējas. Apvienošanas rezultātā zudīs vēstures gaitā izstrādājusies katras augstskolas identitāte, kas ir daļa no sabiedrības kultūrvēsturiskā mantojuma. 4. Augstskolu apvienošanām jānorit dabiski, nevis mehāniski Studenti uzskata, ka apvienošanas ideja ir radikāla, iespējams, sliktākais no scenārijiem. Augstskolām nevar liegt savstarpēji apvienoties, ja tās nespēj nodrošināt kvalitatīvas studijas līdzekļu trūkuma dēļ, tomēr tam ir jānorit dabiskā, nevis mehāniskā ceļā. Augstskolu apvienošanās idejai jābalstās ilgtspējīgumā, tai jānes ieguvums Latvijas sabiedrībā, politikā, ekonomikā, bet mehāniska apvienošana negarantē valsts ilgstspējīgu attīstību. Latvijas Studentu apvienības prezidente Anna Cīrule pauž viedokli, ka: "Reformu pamatā ir jābūt vēlmei uzlabot situāciju. Augstskolu apvienošanas gadījumā nav skaidra plāna par to, kādi no tā būs ieguvumi - nav skaidrots, vai tas uzlabos izglītības kvalitāti, vai ar to panāks finansiālu ieguvumu valstij. Kamēr nav saprotami ieguvumi, jebkura reforma ir tikai reforma reformas pēc." A. Cīrule atzīst, ka "Pieņemot, ka Latvijas Universitātes rektora M. Auziņa pamatojums apvienot augstskolas ir vēlme sakopot vienkopus visus resursus un izveidot spēcīgu zinātnes universitāti, es apšaubu, ka universitāte ar tik daudz profiliem būs spējīga attīstīt tos visus. Atsevišķu augstskolu specializēšanās pa zinātnes nozarēm var nest būtiskākus ieguvumus. " Latvijas Studentu apvienība nākamajā nedēļā aicinās visu iesaistīto pušu, arī reģionālo augstskolu, reformu iniciatoru un studentu pārstāvjus uz publisko diskusiju par reformām augstākajā izglītībā. Latvijas Studentu apvienība ir studentu organizācija, kas pārstāv visus Latvijas studentus un cīnās par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā.
|
2. Piekrītu daļēji. Tieši tāpēc nedrīkst veidot 1 gigantisku valsts augstskolu.
3. Pie #%$*^! tradīcijas. Identitāte nav tikai kultūrvēsturisks mantojums, bet gan arī apziņas objekts, kas var traucēt tālākattīstību (varam jau atcerēties varenos Kuršu cīnītājus un Ulmaņlaiku labumus, tomēr Eiropas mērogā tas nevienu neinteresē). Kvalitāti var celt ņemot no katras augstskolas to labāko un atmetot sliktāko.
4. Dabisks ceļš? Piekrītu, ka ir labāk, ja augstskolas saskata veidu kā ietaupīt vai celt kvalitāti sadarbojoties, piemēram, ja vienai ir kādas dārgas iekārtas, kas netiek pilnībā noslogotas vai veidojot kopīgus seminārus ar pasaulē atzītiem lekoriem. Piekrītu, ka apvienošanas plāniem ir jābūt labāk un plašāk skaidrotiem, tomēr radikāls automātiski nenozīmē slikts un LSA tomēr varētu piedāvāt spēcīgākus pretargumentus M.Auziņa & Co nestabilajiem punktiem.
Es nesaku, ka obligāti ir jāapvieno vienā, bet tomēr, ja pie apvienošanas norises un tālāko programmu izstrādes ķersies saprātīgi cilvēki (kas ļoti ļoti iespējams var nenotikt, bet tas nemaina idejas labumu/sliktumu), tad daudz veiksmīgāk, manuprāt, strādātu modelis ar dažām (2-4) valsts augstskolām, tas ļautu koncentrēt līdzekļus uz lielākiem projektiem un apvienot resursus, kas šobrīd netiek kopīgi lietoti, protams, tajā pašā laikā atstājot novārta "ne tik svarīgās jomas".
P.S.
Labi, ka vēl nelietojat vārdu salikumu "visi studenti uzskata"!!
Tas, ka kaut kādi studenti kaut ko uzskata man ir vienalga, ja netiek norādītas atsauces uz kopīgiem augstskolu pašpārvalžu balsojumiem par attiecīgu nostāju vai kādām citām tāda veida rezolūcijām.
Arī es varu apšaubīt M.Auziņu, bet tam nav nekāda seguma, ja maniem vārdiem neseko attiecīgās jomas tālāka un daudz dziļāka analīze, kas apgāž rektora teikto.
No offence, bet nejūtu, ka LSA būtu organizācija, par ko studenti stāvētu un kristu.
(Idejiskās un gramtiskās kļūdas labošu, kad izgulēšos :D)
Tu esi no Liepājas Universitātes vai Latvijas Jūras akadēmijas?
Kur Tu tagad strādā?
Indiāņu rezervātus? Kur līdzība?
Cik dzirdēts, vienas universitātes ideja paredz to, ka universitāte būtu ar vairākiem kampusiem, t.sk. reģionos. Tāds modelis ir, piemēram, Tartu universitātei, kurai ir kampusi Narvā, Vīlandē, Pērnavā.
Augstskolas kā institūcijas nepastāvēšana nelikvidē tradīcijas vai pedagoģiskās pieejas.
Dabiska valsts augstskolu apvienošanās nav iespējama arī normatīvo nosacījumu dēļ - tās ir publiskā sektora institūcijas, kuras var tikai apvienot no augšas.
Nemaz nerunājot par to, ka reāla pašapvienošanās nenotiks tāpēc, ka mazās augstskoliņās rektors sargās savu aldziņu līdz pēdējam