Vai Boloņas process ieiet finiša taisnē?

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kirils Solovjovs un organizācijas Starptautiskā virziena vadītāja Līva Vikmane piedalījās nesen izveidotajā Boloņas procesa ieviešanas darba grupā Izglītības un zinātnes ministrijā. Tajā atskatījāmies uz padarīto un apspriedām Boloņas procesa nākotni.

Boloņas process līdz šim ir lielākā brīvprātīgi veiktā Eiropas līmeņa augstākās izglītības reforma, kurā iesaistījušās 47 Eiropas valstis, nodibinot vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu. Boloņas procesa mērķis ir augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana, salāgojot augstākās izglītības sistēmas un tās elementus. Tas dod iespēju iegūt izglītību citās Eiropas valstīs, kā arī padara iepriekšējās izglītības atzīšanu saprotamu un vienkāršu.

Boloņas procesa rezultātā daudzās Eiropas valstīs ir izveidota vienota sistēma – kredītpunkti tiek uzskaitīti ECTS, ieviesti trīs studiju cikli – bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras līmeņa studijas, izveidoti ārējās kvalitātes vērtēšanas standarti un vadlīnijas. Tā ir tikai neliela daļa no reformām, kas tiek un tika veiktas. Plašāku informāciju latviešu valodā var iegūt Akadēmiskā informācijas centra mājaslapā.

2015. gadā Armēnijas galvaspilsētā Jerevānā tiksies Eiropas augstākās izglītības telpas ministri, lai atskatītos, kas Boloņas procesa ieviešanā ir paveikts pēdējo trīs gadu laikā un lemtu par procesa nākotni. Pirms ministru tikšanās dalībvalstis veic sagatavošanās darbus, vērtējot savu individuālo progresu procesa ieviešanā. Arī Latvija šobrīd gatavo savu atskaiti par padarīto, sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem, vērtējot, kā ir veicies, kam
jāpievērš uzmanība nākotnē un cenšas definēt, kurā virzienā Boloņas procesam būtu turpmāk jāvirzās.

Nereti šāda līmeņa reformas starptautiskajā arēnā tiek dēvētas par “kafijas galdu”, pie kura tiek pieņemti lēmumi; protams, tie ir dalībvalstīm saistoši, bet nekādas sankcijas to neizpildes gadījumā noteikt nevar, jo process ir brīvprātīgs. Jo tuvāk nāk 2015. gads, jo vairāk un skaļāki jautājumi par Boloņas procesa nākotni tiek uzdoti. Dažas dalībvalstis izteikušas, ka izdarīts viss, kas iespējams, un iestājies panīkums, citas gatavas turpināt iesākto, bet viens ir skaidrs
– lai dalībvalstis joprojām būtu ieinteresētas, ir nepieciešami jauninājumi vai stingrāka procesa pārvaldības sistēma, kas sniegtu gaidāmos rezultātus.

No studentu perspektīvas skatoties, finiša taisne vēl nav manāma. Lai arī Latvijā ir veiktas daudz reformas, tikpat daudz vēl priekšā, galvenokārt, saistībā ar ārējās kvalitātes vērtēšanas procesa nodrošināšanu, lai tas būtu neatkarīgs un objektīvs. Boloņas procesa nākotne būs atkarīga no pašām dalībvalstīm, ņemot vērā to vēlmi un iespējas nodrošināt regulāru uzraudzību un ieviešanu, veltot tam laiku un uzmanību ne tikai pirms kārtējās ministru konferences, bet
ikdienā, iesaistot studentus, jo process tiek veidots viņiem. Tas ir, mums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *