Vai Latvija pietiekami iegulda augstākajā izglītībā? – #piesAIsti

Augstākā izglītība ir viens no veidiem, kā ieguldīt Latvijas galvenajā vērtībā – cilvēkā. Tā tiek saistīta ar dažādām priekšrocībām gan to ieguvušajiem, gan sabiedrībai. To ieguvušajiem gan nodarbinātības, gan vidējo ienākumu rādītāji ir augstāki par vidējo. Sabiedrības daļa ar augstāko izglītību ir politiski aktīvāka un vairāk iesaistās brīvprātīgajā darbā. Turklāt bērni, kuru vecāki ieguvuši augstāko izglītību, biežāk to iegūst paši, tā gūstot tās sniegtās priekšrocības un sniedzot labumu sabiedrībai. Pastāv korelācija starp iedzīvotāju daudzumu, kuri ieguvuši augstāko izglītību, un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Ja augstākā izglītība ir tik būtiska indivīdu un sabiedrības labklājības veicināšanai, arī Latvijai būtu jāiegulda līdzekļi kvalitatīvas un pieejamas augstākās izglītības nodrošināšanā. Vai tas notiek?

2008. gadā augstākās izglītības finansējums no valsts budžeta bija sasniedzis augstāko punktu – 243,7 miljonus eiro. Kopš brīža, kad ekonomiskās krīzes ietekmē finansējums tika krasi samazināts, tā apmērs nav sasniedzis pat pusi no 2008. gada apmēra. Jau 10 gadus augstākā izglītība nav bijusi prioritāte finansējuma sadalē, un tas ir atstājis paliekošas sekas – ar ierobežotiem līdzekļiem studiju kvalitātes nodrošināšana ir daudz sarežģītāka, īpaši tāpēc, ka zemais mācībspēku atalgojums neļauj piesaistīt darbam piemērotākos. Lai gan augstākajai izglītībai atvēlētais finansējums procentos no iekšzemes kopprodukta nav starp zemākajiem, pēc līdzekļiem, ko augstskolas vidēji saņem par vienu studentu, tas ir piektais zemākais starp OECD valstīm. Finansējuma pieaugumu pieprasa ne tikai studenti, bet augstākās izglītības un zinātnes nozare kopumā, aicinot 2019. gadu noteikt par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, ļaujot abām nozarēm atgūties no ilgstošā kritiski zemā finansējuma.

Tajā pašā laikā lielā daļā Ziemeļeiropas studijas ir pilnībā valsts dotētas, vienai studiju vietai piešķirtie līdzekļi pārsniedz apmēru, kas ir Latvijā, pat trīs līdz četras reizes, tāpēc tur arī studētgribētājiem no Latvijas ir iespēja gūt kvalitatīvu izglītību kādā no 100 pasaules labākajām universitātēm. Vai, paliekot Latvijā, jāatsakās no iespējas iegūt izcilu augstāko izglītību, jo tās finansēšana netiek uzskatīta par prioritāti?

Izcils piemērs, kas ilustrē zemo finansējuma līmeni ir studiju bāzes finansējums – finansējuma daudzums, ko reizina ar studiju tematiskajai jomai un studiju līmenim atbilstošu koeficientu, iegūstot konkrētai studiju programmai par vienu studiju vietu piešķirto valsts budžeta finansējumu. Šogad bāzes finansējuma apmērs ir 1458,51 eiro. 2014. gadā tika veikts pētījums, kurā, ņemot vērā dažādu tematisko jomu un studiju līmeņu programmu reālās izmaksas, tika aprēķināts studiju bāzes finansējums, kas segtu reālās studiju izmaksas. Aktualizētās studiju vietas bāzes izmaksas 2014. gadā bija 1809,88 eiro. Pat nepārrēķinot bāzes finansējumu šībrīža cenās, tas sedz tikai 80,6% reālo izmaksu. Vēl jo vairāk – aprēķinot piešķiramo finansējumu, tiek lietots minimālais, nevis optimālais tematiskās jomas koeficients. Tas nozīmē to, ka katrai budžeta vietai no valsts finansējuma tiek piešķirts 80% minimālā finansējuma, kas nepieciešams studiju procesa īstenošanai.

Šobrīd augstākās izglītības finansēšanas sistēma balstās uz trīs pīlāru modeli. Pirmā pīlāra jeb bāzes finansējums paredzēts augstākās izglītības iestāžu pamatfunkciju nodrošināšanai. Otrais pīlārs – snieguma finansējums – tiek piešķirts, ņemot vērā sasniegtos rezultātus konkrētās jomās, piemēram, pētniecībā nodarbināto studējošo un nesenu absolventu skaitu un pēc nozares pasūtījuma veiktajiem pētījumiem. Trešā pīlāra jeb attīstības finansējumu piešķir projektu īstenošanai, tā stimulējot pētniecības un studiju attīstību, piemēram, atjaunojot infrastruktūru. Tam nav piešķirts valsts budžeta finansējums, tāpēc trešo pīlāru veido Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

2014. gadā veiktā Pasaules bankas pētījuma, kas ieteica pāreju uz trīs pīlāru finansēšanas modeli. Ietvaros tika apskatīti arī trīs attīstības scenāriji atkarībā no augstākās izglītības finansēšanai atvēlēto līdzekļu apmēra:

  • Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs – labākais scenārijs, kas paredz sistemātisku un apjomīgu līdzekļu ieguldīšanu augstskolās visos trijos pīlāros, lai līdz 2025. gadam to palielinātu līdz 175 milj. eiro gadā. Tas nodrošina ilgtspējīgu augstskolu attīstību, veicina savstarpēju konkurenci un tiekšanos uz izcilību, mazina sociālo nevienlīdzību un paplašina piekļuves iespējas neaizsargātajām sociālajām grupām.
  • Ierobežotas izaugsmes scenārijs paredz daudz zemāku ieguldījumu sektorā, sasniedzot 119 milj. eiro 2025. gadā. Tas paredz, ka valsts pastiprina sacensības un konkurences elementu sektorā. Augstskolām ir iespēja pretendēt uz finansējumu par labiem un izciliem rezultātiem studiju darbā un pētniecībā.
  • Nepietiekamības scenārijs – sliktākais scenārijs, kurā tiek samazināts pirmā pīlāra finansējums, tā līdzekļus ieguldot otrā un trešā pīlāra izveidošanai. Tas veicinās sīvu konkurenci starp augstskolām par 2. un 3. pīlāra finansējumu. Kopējais sektora finansējums 2025. gadā paliktu 2014. gada līmenī – 110 milj. eiro. Paredzams, ka šajā scenārijā rezultāti attiecībā uz kvalitāti un politikas mērķu sasniegšanu būs ievērojami zemāki.

Lai paplašinātu attīstības iespējas gan Latvijai, gan tās iedzīvotājiem, nepieciešams steidzami palielināt ieguldīto finansējumu augstākajā izglītībā. Nedrīkst aizmirst, ka finansējuma apmēra palielināšana nenozīmē tikai budžeta vietu skaita vai stipendiju apmēra palielināšanu, bet arī iespēju uzlabot studiju kvalitāti un veikt to modernizāciju, palielināt mācībspēku algas, īstenot dažādus projektus, uzlabot tehnisko nodrošinājumu, paplašināt mācību materiālu klāstu un veikt citas investīcijas. Tādēļ jāpalielina piešķirtais finansējums nozarei kopumā, nevis atsevišķām pozīcijām, vispirms palielinot pirmā pīlāra finansējumu, kas ļaus katrai studiju vietai piešķirt līdzekļus, kas sedz tās reālās izmaksas.

Pavasarī Latvijas Studentu apvienība (LSA) publicēja ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, piedāvājot virkni priekšlikumu augstākās izglītības konkurētspējas, kvalitātes un pieejamības veicināšanai. LSA rīkoja diskusijas, uz kurām tika aicināti nozares pārstāvji, lai kopā apspriestu šos priekšlikumus un panāktu konceptuālu vienošanos par to ieviešanas stratēģiju. Rudenī LSA turpinās darbu, prezentējot diskusijās ar nozari pilnveidotos priekšlikumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Tomēr ir svarīgi, lai par šiem piedāvājumiem uzzina ne tikai šaurs profesionāļu loks, bet tiktu informēta arī plašāka sabiedrības daļa. Tādēļ informatīvās kampaņas #piesAIsti rakstu sērijā izstāstīsim par izaicinājumiem, ar ko saskaras studējošie, un risinājumiem, ko piedāvājam ieviest Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Latvijas Studentu apvienības informatīvo kampaņu #piesAIsti veido dažādu augstākās izglītības iestāžu studējošie, kuriem rūp Latvijas augstākā izglītība. Šis ir pirmais Latvijas Studentu apvienības raksts ciklā, kas turpmākajos mēnešos informēs sabiedrību par finansējuma trūkuma radītajām sekām Latvijas augstākajā izglītībā, problēmām, kuras varētu risināt papildu finansējuma piešķiršana, un risinājumu labvēlīgo ietekmi uz augstākās izglītības nozari, tās ieguvējiem un sabiedrību kopumā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *