Vai tava pašpārvalde ir demokrātiska?

Demokrātija nozīmē, ka tauta (pašpārvalžu gadījumā – studenti) ir tiesīga ietekmēt svarīgus lēmumus, kas skar viņu dzīvi. Tātad, tā vietā, lai viens vai daži cilvēki pieņemtu visus lēmumus, demokrātija nodrošina visu studentu viedokļa un interešu ņemšanu vērā, lai studējošo pašpārvaldes lēmumi uz tiem balstītos.

Protams, tas nenozīmē, ka ikviens iegūs to, ko vēlas neatkarīgi no citiem, tomēr tas nemaina to, ka visi studējošie ir tie, kuri ietekmēs virzību un kuru viedokļi tiks ņemti vērā un respektēti. Demokrātijā valda vairākums.

Viena no pamata demokrātijas pazīmēm ir vēlēšanas, kuras ir vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas.

Galvenās lietas, kas saistītas ar studējošo pašpārvalžu demokrātiju, nosaka Augstskolu likums.

1) “Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde — vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai koledžā.”

2) “Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.”

Vai tavas augstskolas pašpārvalde ir demokrātiska?

Vai tavas pašpārvaldes vēlēšanās var piedalīties visi augstākās izglītības iestādes studējošie?
Vai tavas pašpārvaldes vēlēšanas regulē pašpārvaldes apstiprināts dokuments?
Vai pašpārvaldes priekšvēlēšanu laikā kandidāti runā par savu vīziju pašpārvaldes darbībai un studējošo pārstāvniecībai lēmējinstitūcijās?
Vai tavā pašpārvaldē pastāv skaidrs lēmējvaras (padomes, parlamenta, domes vai pašpārvaldes) un izpildvaras (valdes) dalījums?
Vai pašpārvaldes pārstāvji - valde, senatori, satversmes sapulces dalībnieki/koledžas padomes biedri u.c. - ir vēlēti?
Vai tava pašpārvalde ir neatkarīga no augstskolas vadības?
Vai tava pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu?
Vai tava pašpārvalde saņem 1/200 daļu no augstskolas/koledžas budžeta?
Vai tavas pašpārvaldes lēmējinstitūciju sapulces ir atvērtas visiem studējošajiem?
Vai tava pašpārvalde pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos?
Vai tavas augstskolas pašpārvalde ir demokrātiska?
You got {{userScore}} out of {{maxScore}} correct
{{title}}
{{image}}
{{content}}

Lasi tālāk, lai uzzinātu, kas pašpārvaldēm ir jādara, lai tās kļūtu demokrātiskākas un spētu aizstāvēt studentu intereses kvalitatīvāk!

  1. Vai tavas pašpārvaldes vēlēšanās var piedalīties visi augstākās izglītības iestādes studējošie?
    Pašpārvaldes lēmējinstitūcijas vēlēšanas ir ļoti būtiskas pašpārvaldes darbībā. Tikai vēlēta pašpārvalde var tikt uzskatīta par savu studējošo pārstāvības institūciju. Lai vēlēšanas būtu reprezentatīvas, visiem augstskolas vai koledžas studējošajiem jābūt iespējai piedalīties šajās vēlēšanas, līdzīgi kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Rūpējoties par iespēju visiem piedalīties, balsošanai jānotiek tādās dienās un laikos, kad nobalsot var, piemēram, gan studējošie, kam lekcijas ir vakaros, gan tie, kam tās beidzas pēcpusdienā, gan tie, kam studijas notiek tikai nedēļas nogalēs. Ideāls risinājums tam ir vēlēšanas augstskolas vai koledžas elektroniskajā vidē.
  1. Vai tavas pašpārvaldes vēlēšanas regulē pašpārvaldes apstiprināts dokuments?
    Lai būtu skaidrs un saprotams vēlēšanu process ar skaidru procedūru, pēc kuras vērtēt vēlēšanu leģitimitāti, pašpārvaldes izveido un apstiprina vēlēšanu kārtību – reglamentējošu saistošo dokumentu.
  1. Vai pašpārvaldes priekšvēlēšanu laikā kandidāti runā par savu vīziju pašpārvaldes darbībai un studējošo pārstāvniecībai lēmējinstitūcijās?
    Ir forši zināt, kāda ir kandidātu biogrāfija un kādas konfektes viņiem garšo, tomēr studējošo parstāvniecība nav interešu pulciņš, kas ēd konfektes un rīko ballītes. Kā jebkurās vēlēšanās, kandidātiem vai kandidātu apvienībām jādomā par studējošajiem svarīgajiem jautājumiem, ko viņi vēlas risināt savas darbības laikā. Labs risinājums ir kandidātu vai kandidātu apvienību vīziju (programmu) publicēšana pašpārvaldes sociālajos tīklos, kā arī publisko diskusiju rīkošana ar kandidātiem.
  1. Vai tavā pašpārvaldē pastāv skaidrs lēmējvaras (padomes, parlamenta, domes vai pašpārvaldes) un izpildvaras (valdes) dalījums?
    Pašpārvaldes ievēlētajai lēmējvarai jābūt tiesībām ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, kā arī deleģēt izpildvarai konkrētus pienākumus un darbības lauku. Valde par padarīto atbild lēmējvarai, tāpēc nav vēlams pašpārvaldes darbības modelis, kurā neievēlēti interesenti savstarpēji sadala amatus, tādējādi nepārstāvot ne studējošo intereses, ne atbildot par izdarīto vai pausto viedokli pārstāvāmo priekšā. Šādi pašpārvalde var izveidoties, bet ne darboties ilgtermiņā.
  1. Vai pašpārvaldes pārstāvji – valde, senatori, satversmes sapulces dalībnieki/koledžas padomes biedri u.c. – ir vēlēti?
    Tikai pašpārvaldes lēmējvara var deleģēt pārstāvības tiesības konkrētiem indivīdiem, kas attiecīgi uzņemas paust lēmējvaras viedokli un aizstāvēt pārstāvāmo intereses. Pārstāvēt pašpārvaldi un studējošos ir liels gods un arī liela atbildība. Tas ir visu studējošo interesēs, ka viņu gribu pauž tam atbilstoši cilvēki. Augstskolu likums nosaka arī to, ka satversmes sapulces dalībniekus ievēlē aizklātās vēlēšanās.
  1. Vai tava pašpārvalde ir neatkarīga no augstskolas vadības?
    Augstskolu likums nosaka, ka studējošo pašpārvalde ir neatkarīga, vēlēta studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai koledžā. Augstskolas vai koledžas vadībai nav tiesību pieņemt lēmumus studējošo vietā, piemēram, ieceļot kādus sev zināmus studējošos pašpārvaldes valdē vai augstskolas/koledžas lēmējinstitūcijās. Tāpat vadība nevar pašpārvaldes vietā lemt par tās budžeta izlietojumu, izmantot pašpārvaldi savu interešu un vajadzību virzīšanai un citādi ierobežot studējošo pārstāvniecības autonomiju.
  1. Vai tava pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu?
    Studējošajiem nepieciešams izstrādāt nolikumu, kas regulē pašpārvaldes darbību. Šo nolikumu apstiprina arī augstskolas senāts vai koledžas padome. Nolikums ir augstākais pašpārvaldes iekšējais dokuments, kuram pakārto citus pašpārvaldes dokumentus.
  1. Vai tava pašpārvalde saņem 1/200 daļu no augstskolas/koledžas budžeta?
    Pašpārvaldes finansējums nav vadības labdarības jautājums un budžeta daļa, ko jāsaņem pašpārvaldei, nav atkarīga no ministrijas, kuras pakļautībā ir augstskola vai koledža. To, ka studējošo pašpārvaldei ir jāsaņem vismaz 1/200 daļu no augstskolas/koledžas gada budžeta, nosaka Augstskolu likuma 53. panta 4. daļa.
  1. Vai tavas pašpārvaldes lēmējinstitūciju sapulces ir atvērtas visiem studējošajiem?
    Sapulču laicīga un publiska izsludināšana ir atvērtības jautājums. Vēlētai, demokrātiskai pašpārvaldei nav jābaidās no studentiem. Tādai pašpārvaldei arī nav, ko slēpt.
  1. Vai tava pašpārvalde pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos?
    Pašpārvaldei ir jādarbojas visās šajās jomās, jo studējošo vajadzības ir daudzveidīgas. Tas ietver rūpes par studiju kvalitātes celšanu, studiju procesa un telpu pielāgošanu dažādu studentu vajadzībām, rūpes par studentu materiālo stāvokli un iespēju pievērsties studijām un kultūras dzīves norišu organizēšanu.

Raksts veidots kampaņas “Zināt, mācēt, darīt” ietvaros. Kampaņu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *