12% studējošo varētu pārtraukt studijas Covid-19 izraisīto finansiālo seku dēļ
Lai novērtētu Covid-19 krīzes ietekmi uz studējošo finansiālo stāvokli, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī aptaujāja 8,6 tūkstošus studējošo. Aina nav iepriecinoša – 11,8% respondentu plāno pārtraukt studijas, jo vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus.
Vairāk nekā trešdaļai studējošo ienākumi varētu sarukt vismaz uz pusi
Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē pieaudzis bezdarba līmenis, īpaši skarot apkalpojošo sfēru, kurā nodarbināts katrs piektais strādājošais students. Neatkarīgi no tā, vai studējošais rūpējas par savu iztiku pats vai paļaujas uz ģimenes vai dzīvesbiedra atbalstu, pieejamie finanšu resursi daudziem ir sarukuši.
Vairāk nekā pusei studējošo ienākumus veido divi avoti – darba alga (61%) un ģimenes vai partnera finansiālais atbalsts (57%). Tāpat bieži studējošo ienākumus veido personīgie iekrājumi (27%), atlīdzība par gadījuma darbiem (16%) un dažāda veida stipendijas (14,5%). Puse aptaujāto norādīja, ka finanšu apmērs, kas paredzēts tēriņiem, nepārsniedz 400 eiro mēnesī.
Uz jautājumu par to, cik ļoti tuvākā pusgada laikā varētu mainīties studējošā ienākumi, tikai 16% atbildēja, ka tie nesaruks vai samazināsies nedaudz, kamēr ceturtdaļai studējošo tie varētu sarukt vismaz par 50%, bet vēl 15% paredz, ka zaudēs ienākumus pavisam. Vēl 20% aptaujas brīdī nespēja prognozēt, cik ļoti ienākumi mazināsies.
Teju 10 000 studējošo varētu pārtraukt studijas
Gandrīz 12% respondentu minēja, ka studijas plāno pārtraukt, jo vairs nespēs segt izmaksas. No kopējā studējošo skaita valstī tie ir teju 10 000. Vēl tikpat daudzi plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, lai studijas pārtrauktu uz laiku.
Covid-19 radītā krīze ir trieciens studiju pieejamībai, kas visnegatīvāk ietekmē mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Jāatceras, ka jauniešiem, kas pakļauti nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, studijas ir drošākā iespēja iekļūt vidusslānī. Augstākā izglītība ir rīks ne vien šo cilvēku dzīves līmeņa, bet arī valsts ekonomiskās situācijas izaugsmes nodrošināšanai. Lai atgūtos no vīrusa izraisītās ekonomiskās recesijas, būs nepieciešami izglītoti speciālisti – topošie absolventi.
Daļa augstskolu atsakās atlikt studiju maksas maksājumus
Studējošajiem grūtības rada ne vien dzīvošanas izmaksas, bet arī studiju maksa. Vairāk nekā puse studējošo paši maksā par savām studijām, un daļai nav pietiekami daudz līdzekļu studiju maksas segšanai. Šajā jautājumā būtiska loma ir arī augstskolām un to vēlmei un iespējām atslogot studējošos, iespēju robežās ļaujot atlikt maksājumus vai pārskatīt studiju maksas grafiku.
7% maksas studējošo aptaujas aizpildīšanas brīdī jau bija vērsušies pie savas AII vadības ar lūgumu atlikt studiju maksas maksājumus vai mainītu maksas plānu, taču tikai pusē gadījumu augstskola izrādījusi pretimnākšanu. Tāpat 10% norādīja, ka šādu atbalstu nav lūguši, jo zina, ka citiem tas jau atteikts, bet kopumā ar šādu lūgumu vērsties savā augstskolā plānoja vairāk nekā trešdaļa studējošo.
Studējošie bieži nevar saņemt šobrīd pieejamo atbalstu
Lai gan šobrīd valstī ir pieejami arī īpaši Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai izveidotie atbalsta mehānismi, aptauja rāda, ka daļa studējošo, kam sarūk pieejamās finanses, tos saņemt nevar. Tāpat aptauja norāda, ka krīzi asi izjūt arī tie studējošie, kuri paļāvās uz ģimenes locekļu vai partnera atbalstu, taču krīzes rezultātā šis cilvēks ir zaudējis darbu.
Pēc aptaujas datiem tika izveidota īpašā riskā esoša studējošo grupa – tie, kuriem ienākumi varētu sarukt vismaz par 50%, kuri nesaņem ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu un norādījuši, ka citi izmaksu segšanas avoti – aizdevums, tuvinieku atbalsts utt. – nav pieejami, tāpēc būtu nepieciešams cita veida atbalsts no valsts. Šo riska izlasi veido 11% no visiem aptaujātajiem.
Nepieciešams papildu atbalsts īpaši studējošajiem
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nupat izveidotā studiju un studējošā kreditēšanas sistēma vēl nav praktiski stājusies spēkā – pirmie pilnībā valsts galvotie kredīti varētu tikt izsniegti tikai augustā. Līdz ar to arī šis atbalsta mehānisms šobrīd nav pieejams. Arī komerckredīts daudziem nav variants – kritiskākajā situācijā nonākušajiem nav stabilu darba attiecību, var nebūt arī spožu iespēju drīzumā izsisties darba tirgū, arī ģimenes locekļi, kas līdz šim sniedza atbalstu, var būt zaudējuši darbu. Pat, ja aizņēmums tiek noformēts, tā nosacījumi atdošanai varētu būt studējošajam nedraudzīgi.
LSA ir uzsākusi diskusiju ar Izglītības un zinātnes ministriju par īpašu atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem Covid-19 krīzes laikā, ir plānots arī turpmāka saziņa ar politiķiem un augstākās izglītības politikas veidotājiem. 12. maijā studējošo pārstāvji dosies uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kur prezentēs aptaujas rezultātus un turpmākās rīcības piedāvājumu arī deputātiem, lai rosinātu izveidot speciālas stipendijas studējošo atbalstam, kas šobrīd ar Covid-19 krīzi saskārušies vissmagāk. Starp LSA virzītajiem priekšlikumiem ir arī akadēmisko stipendiju apmēra un apjoma palielināšana, valsts galvotajiem kredītiem piešķirtā valsts finansējuma palielilnāšana, lai rudenī plašāks pretendentu loks tos arī varētu saņemt, kā arī budžeta vietu skaita palielināšana nozarēs, kuru speciālisti ir īpaši nepieciešami, lai novērstu un mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.
Aptauju studējošajiem par finansiālo situāciju Covid-19 krīzes laikā kopumā laika posmā no 10. aprīļa līdz 18. aprīlim aizpildīja 8661 respondents, klāstot par aktuālo situāciju 42 augstākās izglītības iestādēs. Aptauju veidoja Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.