2022. gada valsts budžets: papildus līdzekļi studējošo stipendiju fondiem, neskaidrības ar kreditēšanas sistēmu
2022. gada budžeta sarunās valdība no Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) no pieprasītajiem 147 miljoniem ir atvēlējusi vairāk nekā 41.6 miljonu eiro ministrijas prioritāri veicamajiem pasākumiem 2022. gadā, kā ietvaros ir piešķirts papildus finansējums augstākās izglītības pieejamības veicināšanai un palielināts zinātnes bāzes finansējums. Publiskajā mediju vidē palikušas neskaidrības ar studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, kas liek bažīties, vai nākamajos gados neatkārtosies pagājušā gada situācija?
Valdība, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, ir apstiprinājusi 2022. gada budžeta un budžeta ietvaru nākamajiem 3 gadiem, plānojot piešķirt piešķīrusi papildus 2,5 milj. eiro valsts budžeta stipendijas apmēra un saņēmēju skaita palielināšanai. Piešķirtais finansējums ļaus līdzšinējās valsts budžeta stipendijas, kuras apmērs nebija mainījies kopš 2004. gada, 99,60 eiro/mēnesī palielināt par 40% – līdz 140 eiro/mēnesī. Jāņem vērā, ka Covid-19 izraisītās krīzes laikā stipendijas apmērs tika dubultots, sasniedzot 200 eiro/mēnesī, kas pēc ilgām un sarežģītām sarunām ar IZM saglabāsies līdz 2021. gada beigām, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmē radītās sekas. Valsts budžeta stipendiju apjoms 140 eiro/ mēnesī tiks izmaksāts sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Lai gan stipendijas apmēra celšana uz 140 eiro ir solis pareizajā virzienā, pēc pusotra gada stipendijas apmēra palielinājuma, šis drīzāk būtu vērtējams kā solis atpakaļ, jo ar šādu stipendijas apmēru vēl joprojām studējošajam nav iespējams pilnvērtīgi segt gan studiju, gan dzīvošanas izmaksas.
Papildus, valdība ir atbalstījusi sociālo stipendiju nodrošināšanu studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm līdz 25 gadu vecumam gan valsts, gan privātajās augstskolās, par stipendijas apmēru nosakot 160 eiro 10 mēnešus gadā. Šim mērķim budžeta ietvarā 3 gadu periodā plānots piešķirt: 2022. gadā papildu 3,7 miljonus eiro, 2023. gadā – 6, 097 milj. eiro, savukārt, 2024. gadā – 8,3 milj. eiro. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem, taču šogad mums ir iespēja būt lieciniekiem tam, ka pirmo reizi Latvijā tiek ieviests valsts sociāla stipendiju fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Jaunā atbalsta sistēma un tai piešķirtais papildus finansējums veicinās augstākās izglītības pieejamību, iekļaušanos studiju vidē, kā arī iesaistīšanos pilnvērtīgā mācīšanās procesā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.
Tomēr vēl joprojām kopš pērnā gada novembra aktuāls ir jautājums par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai. Pērnajā gadā novērojām, ka vairākkārtīgi palielinājās studējošo skaits, kas studiju maksas un ikdienas izdevumu segšanai izmanto valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8–11 % imatrikulēto maksas studentu, tad pagājušogad līdz ar kreditēšanas modeļa maiņu to īpatsvars pārsniedza 20 %. To var skaidrot gan ar otra galvotāja prasības atcelšanu, kas daudziem studējošajiem bija nepārvarams šķērslis, gan ienākumu samazināšanos Covid-19 radītās krīzes ietekmē. LSA ar nozares organizācijām jau vairākas reizes ir aktualizējusi trūkstošā finansējuma problēmu, tomēr acīmredzami pie sistemātiskiem problēmas risinājumiem valdošā koalīcija nav nonākusi. Izglītības un zinātnes ministrija budžeta ietvarā nākamajiem 3 gadiem pieprasīja 2022. gadam 526 660 tūkst. eiro, 2023. gadam 771 585 tūkst. eiro, 2024. gadam 883 019 tūkst. eiro, tomēr tā nav redzama starp apstiprinātajiem prioritārajiem pasākumiem, lai arī Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) 24. septembra Ministru kabineta sēdē paziņoja, ka papildus finansējums kreditēšanas sistēmai ir rasts.
Ceturtdien, 14. oktobrī, valdība budžeta projektu ir nodevusi izskatīšanai Saeimā, kur jau 15. oktobrī tika sasaukta ārkārtas sēde, lai budžeta projektu turpinātu izskatīt Saeimas komisijas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savu darbu plāno uzsākt jau nākamotrdien tiekoties ar Ministru prezidentu un Finanšu ministru.