23. janvāra LSA domes sēdē ievēlēts akadēmiskā virziena vadītājs

23. janvārī notikušajā Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēdē akadēmiskā virziena vadītāja amatā ievēlēts Kristafers Zeiļuks (BA SP). Kā arī domes sēdē tika diskutēts par LSA viedokli saistībā ar Saeimā skatāmajiem Augstskolu likuma grozījumiem.

Kristafers Zeiļuks, jaunais akadēmiskā virziena vadītājs, ievēlēts līdz LSA valdes kārtējām vēlēšanām 2021. gada pavasarī un pilnvaras no šībrīža akadēmiskā virziena vadītājas Alises Pokšānes pārņems 1. februārī. Viņš bija vienīgais kandidāts uz akadēmiskā virziena vadītāja amatu, un to ieguva ar 26 balsīm “par” un 1 “pret”. 

Kandidējot K. Zeiļuks norādīja, ka viņa darba vīzija ir stiprināt stabilitāti gan studējošo interešu pārstāvniecībā dažādos procesos, gan komunikācijā ar politikas veidotājiem. Kā daži no uzstādītajiem uzdevumiem akadēmiskā virziena vadītāja amatā – veicināt savstarpējo komunikāciju un uzticēšanos par akadēmiskajiem jautājumiem, likt pamatus studējošo pārstāvju, kas pašpārvaldēs atbild par akadēmiskajiem jautājumiem, izglītošanai akadēmiskajos jautājumos, kā arī palīdzēt rast risinājumus citu LSA biedru aktuāliem nacionālā mēroga akadēmiskās jomas jautājumiem.

Kristafers Zeiļuks kopš 2020. gada 7. marta līdz šim Latvijas Studentu apvienībā iesaistījies kā revīzijas komisijas loceklis 2020./2021.g. un savā augstskolā pildījis pašpārvaldes priekšsēdētāja pienākumus. Līdz ar stāšanos jaunajā amatā, K. Zeiļuks pārtrauks pildīt revīzijas komisijas locekļa pienākumus.

Domes sēdē tika spriests par LSA tālāko darbību saistībā gan ar nozaru organizāciju izstrādāto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, gan ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirms 2. lasījuma skatāmajiem Augstskolu likuma grozījumiem. Abos likumprojektos ir nianses un aspekti, kurus ir nepieciešams uzlabot un mainīt. Savstarpējās diskusijās LSA domes pārstāvji aplūkoja krasās, apkārt notiekošās pārmaiņas augstākās izglītības politikā un formulēja studējošo viedokli par Augstākās izglītības padomes sastāvu un funkcijām. Augstskolu pārvaldības modeļa pārmaiņu iniciatori reformas sākumā uzstāja nepieciešamību likvidēt AIP, pārdalot padomes īstenotās funkcijas citām institūcijām. Tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, ieklausoties nozarē, nolēmuši tik krasu soli nespert, bet iniciēt AIP reorganizācijas procesus. 

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content