Apkopoti doktorantu anketu rezultāti
Ar mērķi apzināt Latvijas doktorantu un jauno zinātnieku problēmas, Latvijas Studentu apvienība (LSA) sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību izveidoja un izsūtīja anketu doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem, lai konstatētu problēmas gan doktorantūrā kopumā, gan arī specifiski promocijas procesā. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 350 pārstāvji no 7 augstākās izglītības iestādēm.
Galvenās problēmas, kas tika identificētas apkopojot anketas rezultātus:
Vairākas promocijas padomes neatbalsta visus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1001 noteiktos promocijas darbu veidus, pieprasot, piemēram, promocijas darbu izstrādāt kā disertāciju (vēl varianti ir monogrāfija un zinātnisko rakstu kopa).
Informācijas iegūšana saistībā ar doktorantūras procesu nereti ir pašu doktorantu rokās, jo augstākās izglītības iestādes pašas reti sniedz informāciju. Lielu daļu atbalsta sniedz paziņas un kolēģi, kuri jau ieguvuši doktora grādu.
Ne visās augstākās izglītības iestādēs promocijas noteikumi ir publiski pieejami, tādējādi tiek traucēta procesu caurskatāmību un tiek radīta neizpratne par nākotni.
Publikāciju skaits katrā augstākās izglītības iestādē tiek noteikts citāds. Tas variē no 1 publikācijas līdz 10 un dažādās valodās.
Mūsdienu starptautiskajā, zinātniskajā vidē problēmas doktorantiem rada arī tas, ka nav iespējas aizstāvēt promocijas darbu angļu valodā, kas apgrūtina promocijas procesu, ja publikācijas bijušas angļu valodā, tad promocijai tās ir jātulko.
Lielākā daļa respondentu pozitīvi vērtē promocijas procesu, bet atzīmē, ka tas ir pārāk ilgs un birokrātisks, ar pārāk daudz nesaprotamām prasībām. Viena no šādām prasībām ir tas, ka zinātniskais darbs ir obligāti iesniedzams arī CD formā.
Respondenti norādīja uz to, ka trūkst kvalitatīvu diskusiju par promocijas darba rezultātiem gan tādēļ, ka ne visa promocijas padome iepazīstas ar darbu, gan arī tādēļ, ka daudzās zinātnes nozarēs un apakšnozarēs trūkst atbilstošu ekspertu. Doktoranti ierosina kā obligātu noteikt prasību ar darba rezultātiem iepazīstināt sabiedrību ne tikai konferencēs, bet arī praktiķu lokā.
Katrs trešais respondents nebija informēts par mobilitātes iespējām, bet tikai viens no četriem respondentiem bija to izmantojis. Kā galvenie ierobežojumi mobilitātei tika minēti ģimenes apstākļi, kā arī finansējuma trūkums.
Gandrīz visi respondenti mobilitāti novērtēja pozitīvi, kā galvenos iemeslus minot plašāku skatījumu, kompetentus mācībspēkus un kolēģus, kā arī kvalitatīvs literatūras klāsts, kas nav pieejams Latvijā.
One Comment
kazino
jā, tā ir problēma, ka angļu valodā nevar aizstāvēt promocijas