Latvijas studentu apvienība

Apstiprināti LSA reglamentējošie dokumenti

Šī gada 19. martā, Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā, norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) Kongress, kurā ne tikai ievēlēja jauno prezidentu, bet arī tika apstiprināts LSA gada pārskats, pieņemts apvienības 2016./2017.gada budžets, apstiprinātas LSA darbības vadlīnijas nākamajiem pieciem gadiem. Tāpat tika uzklausīts arī revīzijas komisijas ziņojums par LSA darbību aizvadītajā gadā, kā arī ievēlēta jauna revīzijas komisija nākamajam gadam.

LSA 2016. gada Kongresa atklāšanā svinīgās uzrunas teica līdzšinējā apvienības prezidente Ilva Grigorjeva, LU rektors Indriķis Muižnieks, LU Studentu padomes priekšsēdētāja Santa Zarāne, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas biroja vadītājs Andis Geižāns.

LSA gada pārskatā tika prezentēti svarīgākie punkti, kas aizvadītajā gada tika izdarīti. Kā nozīmīgākie tika minēti apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, iesāktais darbs pie studiju un studējošo kredīta ar valsts galvojumu kreditēšanas sistēmas uzlabošanas. Tāpat ir iesākts darbs pie sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumiem studējošajiem Jūrmalā, Jelgavā un Ventspilī, kopā ar sociālajiem partneriem strādāts pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas. 2015. gadā Latvijā tika izveidota neatkarīga akreditācijas aģentūras, kas veicina augstākās izglītības kvalitāti, tādējādi paaugstinot Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju. Ar pārējiem darbiem, kas paveikti vai iesākti aizvadītajā gadā iespējams iepazīties LSA Sabiedriskā labuma pārskatā par 2015. gadu.

Kongresā tika apstiprināts arī LSA budžets 2016./2017. gadam.

Kongresa laikā ar gandrīz vienbalsīgu atbalstu tika pieņemtas LSA Vadlīnijas 2016.-2021. gadam. LSA Vadlīnijas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas skaidro LSA darbības virzienu. Vadlīnijas veidotas saskaņā ar LSA Statūtos norādīto organizācijas mērķi. Lai detalizētāk skaidrotu LSA Vadlīnijās norādītos darbības virzienus, pēc vadlīniju apstiprināšanas LSA Kongresā, LSA Dome izstrādās Vadlīniju ieviešanas stratēģiju, kas noteiks sasniedzamos mērķus un indikatorus vadlīniju īstenošanai un gada stratēģisko plānu, kas ir īsa termiņa plānošanas dokuments, kas norāda izpildāmos uzdevumus, kas iekļauti, balstoties uz ieviešanas stratēģiju.

Turpmākajiem pieciem gadiem LSA ir izvirzījusi piecus darbības virzienus:

  • Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana – studentu līdzdalība studiju kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā ir būtiska, jo studenti ir nozīmīga augstākās izglītības sistēmas daļa. Uzmanība jāpievērš ne tikai iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, bet arī objektīvas ārējās kvalitātes vērtēšanas sistēmas ieviešanai.

  • Augstākās izglītības sociālā dimensija – lai studentiem būtu brīvi pieejama augstākā izglītība un iespēja iegūt jebkuru no augstākās izglītības cikliem, nepieciešams nojaukt ekonomikas barjeras, kas ietekmē ne tikai studentu skaitu, bet arī studiju kvalitāti. Latvijā nepieciešams izveidot tādu sociālā atbalsta sistēmu, kas sniedz iespēju iegūt augstāko izglītību ikvienam cilvēkam neatkarīgi no jebkādiem diskriminējošajiem faktoriem, jo izglītība ir sabiedrisks labums.

  • Studentu pārstāvniecības efektīvas darbības veicināšana – katrā augstākās izglītības institūcijā jādarbojas neatkarīgai, leģitīmi vēlētai studējošo pašpārvaldei, kurai jāpārstāv studējošo akadēmiskās, sociālās, materiālās un kultūras intereses un aktīvi jāiesaistās LSA darbībā. LSA jāseko līdz, lai Augstskolu likums tiek ievērots un augstskolu lēmējinstitūcijās studējošo īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem un studējošajiem ir veto tiesības.

  • Augstākās izglītības finansējums – 2009. gadā augstākajai izglītībai tika samazināts finansējums, kura apmērs 2016. gadā nav būtiski palielinājies. Ierobežotais finansējuma apmērs ietekmē gan izglītības kvalitāti, gan pieejamību. Ir jāvirzās uz to, lai Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modelis ir valsts dotēta augstākā izglītība.

  • Augstākās izglītības starptautiskā dimensija – arvien lielāku nozīmi augstākās izglītības procesu ietekmē ieņem starptautiskās institūcijas un vienošanās. LSA jāpievērš uzmanība to ieviešanai nacionālā mērogā, lai iniciatīvas tiktu ieviestas pēc iespējas efektīvāk. LSA jāturpina paust Latvijas studentu viedoklis starptautiskajā arēnā caur Eiropas Studentu apvienību un citiem sociālajiem partneriem.

  • Kongresā tika ievēlēta arī jauna LSA Revīzijas komisija, kas uzraudzīs un pārskatīs apvienības darbību nākamajā gadā. Komisijas sastāvā darbosies Undija Ancēna, Artis Ozoliņš, Rihards Blese, Alise Krauja, Raivo Kalderauskis, Jēkabs Silanžs un Nora Kezika. Aizvadītā gada revīzijas komisijas ziņojums arī atrodams LSA mājaslapas sadaļā “Reglamentējošie dokumenti”.

    LSA 2016. gada Kongresā piedalījās aptuveni 170 studenti no gandrīz visām Latvijas augstskolām.

    Did you like this article? Share it with your friends!

    Leave a Reply

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Skip to content