Augstākās izglītības ietekme uz darba tirgu – #piesAIsti
Kamēr Latvijas jaunā valdība turpina veidoties un 2019. gada valsts finansējuma apmērs augstākajai izglītībai nav publiskots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) publicē trešo rakstu kampaņas #piesAIsti ietvaros. Kāpēc ir svarīgi ieguldīt finanšu līdzekļus augstākajā izglītībā? Ko no tās gūst iedzīvotājs un sabiedrība?
Uzskati par izglītības iegūšanas lomu var būt dažādi, tā viennozīmīgi saistīta arī ar darba tirgū nepieciešamo prasmju iegūšanu. Nozare šovasar notikušajās diskusijās lēmusi par vienu no studiju programmu vērtēšanā lietotajiem kvalitātes kritērijiem atzīt karjeru un sasaisti ar darba tirgu – vērtēt vajadzētu studējošo nodarbinātību attiecīgajā jomā un profesiju līmenī, kas atbilst absolvētajai programmai, kā arī atalgojumu. Būtiski ir saprast iemeslus, kādēļ ieguldījums augstākajā izglītībā atmaksājas un kādi ir tās ieguvumi darba ņēmējiem un sabiedrībai.
Ieguvumi no augstākās izglītības indivīdam
Augstākās izglītības iegūšana palīdz iekļauties darba tirgū un gūt augstākus ienākumus. Vidējais bezdarba līmenis Latvijas iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir ievērojami augstāks nekā ar augstāko – attiecīgi, 27% un 12%1. Tāda pati sakarība novērojama starp vidējiem bezdarba rādītājiem OECD valstīs – no iedzīvotājiem ar augstāko izglītību nodarbināti ir 85%, bez tās – tikai 76%. Visās OECD valstīs var novērot, ka absolventiem ar maģistra, doktora vai līdzvērtīgu grādu ir augstākas algas un labākas nodarbinātības iespējas nekā tiem, kam ir tikai bakalaura grāds vai nav augstākās izglītības vispār. Piesaistot finansējumu augstākajai izglītībai, var rēķināties ar bezdarbnieku procentuālo kritumu. Arī profesijas ieguve mazina bezdarba risku. Bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar vidējo profesionālo izglītību ir zemāks nekā ar vidējo vispārējo izglītību – attiecīgi 8,6% iepretim 12,1%. Tālākizglītība pēc bakalaura līmeņa var radīt labākus nodarbinātības rezultātus.
Līdzīga situācija veidojas arī atalgojuma ziņā. Atalgojumu, kas pārsniedz vidējo valstī, no nodarbinātajiem ar augstāko izglītību Latvijā saņem aptuveni 70%, bet ar vidējo – tikai nepilni 40%. Tas ļauj secināt, ka iegūtā izglītība pozitīvi ietekmē ne vien iespēju kļūt nodarbinātam, bet arī iegūt konkurētspējīgu atalgojumu.
Iegūst gan sabiedrība, gan valsts ekonomika
Būtisks ir ne tikai izglītībā pavadīto gadu skaits, bet arī tās kvalitāte – grūti būtu pamatot to, ka dažādās valstīs un izglītības iestādēs iegūtās zināšanas un prasmes būtu identiskas. Viens no rādītājiem, kas ļauj salīdzināt iegūtās izglītības kvalitāti valstī, ir rezultāti PISA (Programme for International Student Assessment) testam, ko veic 15 gadus veci skolēni. Salīdzinot šo testu vidējo rezultātu pieaugumu valstī ar valsts ekonomisko izaugsmi, iegūtā aina parāda pozitīvu korelāciju starp abiem lielumiem2. Tādam pašam salīdzinājumam ar izglītībā pavadīto gadu skaitu korelācija ar valsts ekonomisko izaugsmi ir daudz mazāka.
Arī augstākajā izglītībā kvalitāte ir būtiska, tomēr tajā nepastāv šāds standartizēts tests, kas ļautu to salīdzināt starp dažādām pasaules valstīm. LSA uzskata, ka augstākās izglītības kvalitāte valstī jāuzlabo, un viens no būtiskākajiem rīkiem tam ir finansējums. Tā pieaugums ļautu gan piesaistīt kvalificētākos mācībspēkus, gan nodrošināt studējošajiem pieeju jaunākajai literatūrai un datu bāzēm, kā arī nodrošināt augstskolas ar studiju procesā nepieciešamajām tehnoloģijām.
Kā risināt problēmu?
Iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas doties darba tirgū nevis iegūt izglītību, ir dažādi. Tas var būt saistīts gan ar finansiālajiem aspektiem – mācību maksu un ikdienas tēriņu segšanu –, gan uzskatu, ka izglītība nav piemērotākā izvēle. Lai sekmētu jauniešu izvēli par labu izglītībai un tādā veidā uzlabotu gan Latvijas iedzīvotāju, gan valsts situāciju, iezīmējas divi būtiski aspekti – studiju kvalitāte un pieejamība, kas ļaus ne vien padarīt absolventus sagatavotākus iesaistei darba tirgū, bet arī paplašinās piekļuvi augstākajai izglītībai tiem, kuriem šobrīd finansiālā stāvokļa dēļ tā liegta.
Izglītības pieejamības veicināšanā ir divi būtiski aspekti – iespēja iegūt valsts finansēto studiju vietu vai kredītu, kā arī stipendiju apmēra palielināšana. Valsts finansētās studiju vietas 2017./2018. studiju gadā bija ieguvuši 42% studējošo3, tātad vairāk nekā pusei studiju maksa bija jāsedz no saviem līdzekļiem. Lai gan LSA uzskata, ka būtu nepieciešama pāreja uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību, esošajā situācijā pēkšņai tās ieviešanai iespēja ir maza, tāpēc jāpalielina studentu kredītu pieejamība. Studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā kredīts (ikdienas tēriņu segšanai) šobrīd nav pieejams katram studētgribētājam, kam tas nepieciešams, – 100% valsts galvojums pieejams tikai I un II grupas invalīdiem, kā arī bāreņiem. Tas nozīmē, ka visiem citiem studētgribētājiem kredīta saņemšanai nepieciešams galvotājs, ko bankas atzītu par maksātspējīgu, un ne katram šāds cilvēks ir pieejams.
Stipendiju apmērs studējošajiem nav palielinājies kopš 2004. gada – aptuveni desmitā daļa no bakalaura un maģistra līmenī valsts apmaksātajās studiju vietās studējošo saņem 99,60 eiro stipendiju ik mēnesi. Doktorantūrā 113,83 eiro stipendija tiek piešķirta katram valsts finansētā studiju vietā studējošajam. Neviena no šīm stipendijām nav pietiekama, lai izcilākajiem studentiem vai doktorantiem ļautu veltīt laiku studijām, nemeklējot papildu ienākumu avotus.
Papildu finansējums ļautu uzlabot arī situāciju izglītības kvalitātes jomā. Šobrīd augstākā izglītība tiek finansēta pēc nepietiekamības scenārija, par ko jau rakstījām iepriekš. Ir nepieciešams palielināt vienas studiju vietas bāzes izmaksas, kā arī nodrošināt, ka visas tematiskās jomas tiek finansētas pēc optimālajiem koeficientiem. Augstākās izglītības nozarē notikušas diskusijas arī par iespēju īpaši atbalstīt ar valsts finansētām studiju vietām tās studiju programmas, neatkarīgi no augstskolas dibinātāja, kas atbilst dažādiem kvalitātes kritērijiem. Daži no kritērijiem, ko šādā modelī ņemtu vērā, būtu studiju vides internacionalizācija, sadarbība ar vietējām un ārzemju augstskolām, studentu nodarbinātība nozarē, augstskolu loma tautsaimniecības inovāciju radīšanā un citi kritēriji.
Latvijas Studentu apvienības informatīvo kampaņu #piesAIsti veido dažādu augstākās izglītības iestāžu studējošie, kuriem rūp Latvijas augstākā izglītība. Šis ir trešais Latvijas Studentu apvienības raksts ciklā, kas turpmākajos mēnešos informēs sabiedrību par finansējuma trūkuma radītajām sekām Latvijas augstākajā izglītībā, problēmām, kuras varētu risināt papildu finansējuma piešķiršana, un risinājumu labvēlīgo ietekmi uz augstākās izglītības nozari, tās ieguvējiem un sabiedrību kopumā.
1 – Education at a Glance 2018, https://www.oecd-ilibrary.org/education/education-at-a-glance-2018_eag-2018-en
2 – Education Quality and Economic Growth, 2007 https://siteresources.worldbank.org/EDUCATION/Resources/278200-1099079877269/547664-1099079934475/Edu_Quality_Economic_Growth.pdf
3 – EUROSTUDENT VI, Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā 2017 http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/eurostudent/Eurostudent-VI-Latvijas-zinojums.pdf