Augstskolu likums sasniedzis vienu piekto daļu no gadsimta

Šodien, 8. decembrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un augstākās izglītības politikas veidotāju kopīga svinīgā, paplašinātā sēde par godu Augstskolu likuma 20 gadu jubilejai, kurā atskatījās uz paveikto un iegūto no augstākās izglītības pamatdokumenta.

 No Latvijas Studentu apvienības (LSA) puses uzsveram, ka uz Augstskolu likumu jāraugās nevis kā pamatmērķi, kur, izgrozot punktus, tiek sadrumstaloti panāktas reformas.  Sākumā nepieciešams saprast, kāda ir kopīgā vīzija par augstākās izglītības telpu un katru atsevišķo sadaļu Augstskolu likumā, kā likuma sadaļas palīdz sasniegt augstākās izglītības  modernizāciju un beznosacījumu kvalitāti.

LSA uzskata, ka katram, kurš iesaka apjomīgās izmaiņas likumā, jāņem vērā, ka aiz uzrakstītajiem punktiem ir konkrētas darbības, reāli studenti un citi iesaistītie, kurus šīs izmaiņas ietekmē.

Pāris svarīgie punkti, kuriem jāpievērš uzmanība, lai turpinātu pilnveidot augstākās izglītības izaugsmi, pieejamību un kvalitāti, ir kredītpunktu sistēmas pilnīga maiņa uz Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS), kas ietvertu darba slodzes novērtēšanu, pamatojoties uz studiju sasniedzamajiem rezultātiem. LSA uzskata, ka vēlams diskutēt par valodu lietojumu augstākajā izglītībā. Šobrīd Saeimas deputāts I. Dālderis iesniedzis priekšlikumu, ka, lai veicinātu Latvijas studējošo mobilitāti, ne mazāk kā desmit procentus no jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma jāīsteno svešvalodā, kuras ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra vai promocijas darbi. Šeit rodas absurda situācija, kuru, no studentu skata punkta, varētu mainīt, ļaujot noslēguma darbus izstrādāt ES oficiālājās valodās, ja tas tiek saskaņots ar darba vadītāju, kā arī nenoteikt obligāto procentu likmi par ES oficiālajās valodās īstenojamo studiju programmu apjomu.

Arī turpmāk nedrīkst aizmirst, ka Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kura nodrošina demokrātisku lēmumu pieņemšanu augstākās izglītības iestādēs. Samazinot Senāta funkcijas, tiek samazināta studējošo un akadēmiskā personāla iesaiste augstskolas darbībā.

LSA uzsver, ka situācija, kad darba līgumi ar profesoriem tiktu slēgti uz nenoteiktu laiku, rada slēgtu institūciju iespaidu un nenodrošina pēctecībā balstītu mācībspēku ataudzi.

LSA uzskata, ka Augstskolu likuma konkrētu grozījumu izstrāde jāveic sadarbībā ar atbildīgo ministriju un nozares pārstāvjiem, tai skaitā arī LSA. Nav pieļaujams, ka bez stratēģiskām diskusijām un pamatojumiem tiek veikti nozīmīgi grozījumi, kas skar augstskolu pārvaldību, lēmējinstitūcijas, struktūru un pamatdarbību prasības. Grozījumi Augstskolu likumā ir jābalsta uz valsts stratēģiskajiem dokumentiem, kas skar augstāko izglītību, neradot apdraudējumus vienotai augstākās izglītības telpai. Augstskolu likumam jākalpo kā rīkam, kas palīdz sakārtot augstākās izglītības telpu un ceļ izglītības kvalitāti, un to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot politiskās varas gūšanā un stiprināšanā Latvijas augstākās izglītības telpā vai kādas augstskolas ietvaros. Dzīvojot demokrātiskā valstī, nepieciešams demokrātiskas vērtības nodrošināt visos procesos — gan izstrādājot jaunus grozījumus likumos, gan pēc tam tos realizējot.

Did you like this article? Share it with your friends!