• Studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu kļūst pieejamāki cilvēkiem ar invaliditāti

    Ministru kabinets 15. decembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2001. gada noteikumiem Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, kas paredz, ka personām ar I vai II invaliditātes grupu vairs nebūs nepieciešams kredīta nodrošinājums — fiziskas personas vai pašvaldības galvojums — lai saņemtu studiju un/vai studējošā kredītu ar valsts galvojumu. Šo jauno grozījumu izstrādes gaitā tika iesaistīta arī Latvijas Studentu apvienība (LSA). Apstiprinātais noteikumu projekts un tā anotācija ir aplūkojama pie Ministru kabineta tiesību aktu projektiem. LSA oktobrī savus priekšlikumus par studentu kredītu ar valsts galvojumu sistēmas uzlabošanu iesniedza izskatīšanai un tālākai virzībai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai,…

  • LSA izsaka atbalstu Mārītei Seilei Izglītības un zinātnes ministres darba turpināšanā

    Izvērtējot Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles līdzšinējo darbību attiecībā uz augstākās izglītības politikas jautājumiem un sadarbību ar iesaistītajām pusēm to risināšanā, Latvijas Studenti apvienība (LSA) izsaka atbalstu Mārītes Seiles darba turpināšanai Ministru kabinetā, kā Izglītības un zinātnes ministrei.   LSA savā sadarbībā ar M. Seili ir pārliecinājusies, ka ministre savus spriedumus veic, balstoties uz profesionāļu veiktajiem pētījumiem, izglītības plānošanas pamatnostādnēm, vadlīnijām un rekomendācijām, labās prakses piemēriem Eiropas augstākās izglītības telpā, kas sekmē izvērtētu lēmumu pieņemšanu un attiecīgu darbību iniciēšanu izglītības sistēmas pilnveidei un uzlabošanai. Izglītības un zinātnes ministrijas paveiktais, M. Seiles darbības pirmajā gadā, augstākās izglītības telpā ir novērtējums pozitīvi. Ir apstiprināts un uzsākta jauna trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas…

  • Augstskolu likums sasniedzis vienu piekto daļu no gadsimta

    Šodien, 8. decembrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un augstākās izglītības politikas veidotāju kopīga svinīgā, paplašinātā sēde par godu Augstskolu likuma 20 gadu jubilejai, kurā atskatījās uz paveikto un iegūto no augstākās izglītības pamatdokumenta.  No Latvijas Studentu apvienības (LSA) puses uzsveram, ka uz Augstskolu likumu jāraugās nevis kā pamatmērķi, kur, izgrozot punktus, tiek sadrumstaloti panāktas reformas.  Sākumā nepieciešams saprast, kāda ir kopīgā vīzija par augstākās izglītības telpu un katru atsevišķo sadaļu Augstskolu likumā, kā likuma sadaļas palīdz sasniegt augstākās izglītības  modernizāciju un beznosacījumu kvalitāti. LSA uzskata, ka katram, kurš iesaka apjomīgās izmaiņas likumā, jāņem vērā, ka aiz uzrakstītajiem punktiem ir konkrētas darbības, reāli studenti un citi iesaistītie, kurus šīs…

  • 12. decembrī notiks kārtējā LSA Domes sēde

    Šī gada 12. decembrī, sestdien, plkst. 11:00 norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēde. LSA Domes sēžu uzņemšana notiek rotācijas kārtībā, šoreiz domniekus savās telpās laipni uzņems Rīgas Starptutiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Studējošo pašpārvalde. Reģistrācija Domes sēdei sākas plkst. 10.00. Domes sēdes norises vieta — Meža iela 3. (apaļā ēka, iekšpagalmā) Dome ir LSA lēmējinstitūcija, kurā pulcējas studējošo pašpārvalžu deleģētie pārstāvji – Domnieki. Domes sēdēs tiek pausts viedoklis par aktualitātēm augstākajā izglītībā, diskutēts par izmaiņām normatīvajos aktos, lemts par LSA pozīcijām jautājumos, kas skar studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā, kā arī pārskatīts LSA Valdes locekļu izdarītais un aktualitātes augtskolu studējošo pašpārvalžu darbībā. 12. decembra Dome sēdes darba…

  • Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas izaicinājumi studentu acīs

    Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas process jeb Boloņas process, sākās 1999. gada jūnijā, kad Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. 2010. gadā izglītības ministri apstiprināja, ka Eiropas augstākās izglītības telpa ir izveidota. Ir notikušas vienošanās, ka pilnveides process ir jāturpina līdz 2020. gadam, jo reformu koordināciju Eiropas mērogā ir vēlams turpināt, jo īpaši valstīs, tostarp Latvijā, kur vairāki no nospraustajiem mērķiem vēl nav sasniegti vai nav sasniegti pilnībā. Iemesli tam ir, ka daļa no uzdevumiem ir definēti tikai pēdējos gados un to izpildei nepieciešams ilgāks laika periods, kā arī, diemžēl, jāatzīst, ka ir novērojams arī gribas trūkums un kopīgs atbalsts pārmaiņu veikšanai. Vairāk ar Boloņas procesa ieviešamajiem uzdevumiem, to…

  • Studenti Eiropas līmenī diskutē par augstākās izglītības nākotni

    No 28.līdz 30. septembrim Briselē norisinājās 30. Eiropas studentu konvents (ESC), kuru rīkoja Eiropas Studentu apvienība (ESU). Galvenā konventa tēma bija studentu centrēta izglītība- tika pārrunāts projekts PASCL (Peer Assessment of Student-Centred Learning), apskatīta Boloņas procesa attīstība kopš 1999. gada, mūžizglītības temats, kā arī neseno politisko jautājumu iespaidā tika apskatīts bēgļu jautājums un diskutēts par to, kā augstākā izglītība var veicināt bēgļu integrāciju sabiedrībā. Kopumā konventā piedalījās 102 dalībnieki no 50 organizācijām, Latvijas Studentu apvienību (LSA) šajā konventā pārstāvēja Inguna Zariņa (LSA Starptautiskā virziena vadītāja) un Marta Megne (RTU SP). Studentu centrēta izglītība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuru Eiropas Studentu apvienība cenšas attīstīt jau vairākus gadu desmitus. Atšķirībā no ierastā…

  • Noteiktas LSA prioritātes šim gadam

    Šī gada 16. un 17. maijā norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) stratēģiskais seminārs, kura laikā LSA domnieki un augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvalžu aktīvisti izvirzīja šī gada darbības prioritātes LSA. LSA vadlīnijās ir apkopoti LSA vīzijas punkti, un tās veidotas saskaņā ar LSA Statūtos norādīto organizācijas mērķi. Balstoties uz LSA vadlīnijām, LSA domnieki, studējošo pašpārvalžu aktīvisti kopā ar LSA Valdi savas darbības strukturēšanai un plānošanai stratēģiskajā seminārā izstrādāja gada plānu, kas nosaka, kā virzīties uz vadlīnijās noteiktajiem mērķiem, ņemot vērā šī perioda galvenās prioritātes. Par galvenajām prioritātēm Akadēmiskā virziena darbā tika pieņemta ilgtspējīgas augstākās izglītības finansēšanas ieviešanas un uzturēšanas veicināšana, kas pozitīvā gadījumā varētu atrisināt vairākas šī brīža problēmas akadēmiskajā vidē;…

Skip to content