Baltijas un Ziemeļvalstu studenti diskutē par garīgo veselību
No 24. līdz 28.oktobrim Touršhavnā, Fēru salās, norisinājās Ziemeļvalstu nacionālo studentu apvienību tikšanās (Nordic Organizational Meeting – NOM), kas pulcēja studējošo pārstāvjus, lai diskutētu par garīgas veselības nozīmi augstākajā izglītībā, Boloņas procesa ieviešanas izaicinājumiem mikrovalstīs, kā arī pārrunātu Eiropas Studentu apvienības (ESU) 77. biedru sapulcei saistošos jautājumus. Latvijas Studentu apvienību pasākumā pārstāvēja starptautiskā virziena vadītāja Katrīna Sproģe.
Pirmā no NOM tēmām bija studējošo garīgās veselības veicināšana. Dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Fēru salās, kur biežākie garīgās veselības traucējumiem studējošo vidū ir trauksme un depresija. Lielākā konstatētā problēma – par studējošo garīgo veselību nav apkopoti dati ne tikai Ziemeļvalstīs, bet gan visā Eiropā. Fēru salu universitātes pārstāvji iepazīstināja ar esošajiem atbalsta mehānismiem – katrā departamentā ir pieejams karjeras un studiju konsultants, tomēr arī uz salīdzinoši nelielo studējošo skaitu ar dažām stundām nedēļā nepietiek, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atblastu, turklāt esošie darbinieki nenodrošina psiholoģisko atbalstu. Secināts, ka ir būtiski piedāvāt palīdzību ne tikai ieplānotos laikos, bet arī nodrošināt iespēju studējošajiem sev ērtā laikā bez pieraksta doties pie speciālista. Dalībnieki dalījās ar pieredzi un iespējām savu valstu augstākās izglītības sistēmās, norādot gan uz informācijas pieejamības trūkumu, gan uz dažādām kampaņām, ko īstenojuši studējošie. Kopumā atzīts, ka garīgā veselība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās joprojām nav pietiekami aktualizēta un studentu garīgās veselības stāvoklis nav pietiekami pētīts, lai situāciju objektīvi novērtētu.
Pasākuma otrajā diena tika apspriesta Boloņas procesa ieviešanas specifika mikrovalstīs – Fēru salās, Grenlandē un Islandē. Īpašas grūtības Boloņas procesa ieviešanā sagādā neatkarīgu ekspertu piesaiste ārējā kvalitātes novērtēšanas procesā. Ņemot vērā to, cik augstākās izglītības sistēma ir maza, bieži nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus, lai nodrošinātu neitralitāti, tomēr tas rada risku, ka komisijā nav pārstāvju, kas pārzinātu konkrētās valsts izglītības sistēmu. Mikrovalstīm kopumā dažādu pārmaiņu ieviešanā nākas sekot līdzi tendencēm un reaģēt uz notiekošo, nevis pašām virzīt būtiskas pārmaiņas. Tā kā šajās valstīs lielas pārmaiņas nepieciešams veikt nelielai izglītības sistēmai, process ir relatīvi dārgs, un tas vēl vairāk kavē valdību vēlmi ieviest pārmaiņas, kā arī Boloņas procesa brīvprātīgā daba liek apšaubīt jēgu ieviest reformas. Tomēr studējošo pārstāvji ir apņēmības pilni cīnīties par tiekšanos uz vienotiem izglītības standartiem, kas ne tikai paaugstinātu izglītības kvalitāti, bet arī ļautu daudz vieglāk turpināt studijas ārvlastīs.
Trešajā dienā norisinājās NOM konference, kuras laikā tika pārrunāti ESU 77. biedru sapulcei saistošas tēmas. Viena no tām – Fēru salu studentu apvienības (MFS) iesaiste ESU. Lai arī Fēru salas ir Dānijas daļa, tas ir autonoms reģions ar savu izglītības sistēmu, kas darbojas neatkarīgi no Dānijas. Lai nodrošinātu studentu interešu aizstāvību MFS nākamā gada pavasarī iesnies pieteikumu, lai kļūtu par pilntiesīgu ESU biedru. Konferences laikā tika arī apstiprināta atbalsta rezolūcija MFS cīņā par Boloņas procesa reformu ieviešanu Fēru salās. Visbeidzot, konferences laikā tika apstiprināti arī nākamo NOM organizatori. 2020. gada aprīlī NOM norisināsies Norvēģijā, savukārt rudenī to uzņems Igaunija.
NOM ir viens no neformāli izveidotiem ESU biedru apvienību reģionālajiem tīkliem, kura sastāvā ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas nacionālās studentu apvienības. NOM mērķis ir veicināt sadarbību Ziemeļvalstu starpā izglītības, studentu mobilitātes u.c. jomās, kā arī pārstāvēt līdzīgu pozīciju ESU sapulcēs. Divas reizes gadā NOM pārstāvji tiekas sapulcē par iepriekš noteiktu tematiku. LSA ir NOM sastāvā kopš 2006. gadā.