Budžeta vietu sadalei jābūt balstītai kvalitātes rādītājos
Līdz šim valsts finansēto studiju vietu sadale ir tikusi balstīta, galvenokārt, uz “vēsturiskā aploksnes” principu, kad finansējumu studiju procesa nodrošināšanai augstskolām piešķirt tādā apmērā, kāds tas bija iepriekšējā gadā. Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir aicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pārskatīt šo līdzšinējo pieeju un uzsvērusi, ka vienādu studiju programmu gadījumā pamata kritērijam jābūt kvalitātei.
Jau iepriekš esam vēstījuši, ka IZM uzsākusi no valsts budžeta finansētu studiju vietu 2017. gadam plānošanas procesu un sagatavojusi principus studiju vietu piešķiršanai. Diskusijas par šiem principiem ir jau notikušas Augstākās izglītības padomē (AIP), jo valsts finansētās studiju vietu skaitu saskaņā ar Augstskolu likuma 51. pantu nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc AIP priekšlikuma.
IZM plāno īstenot pilotprojektu, kur vienas izglītības tematiskās grupas ietvaros sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un tiesību zinātnēs 10% no valsts budžeta finansētajām studiju vietām bakalaura un maģistra līmenī (223 vietas) piešķirt pēc kvalitātes kritērijiem. Plašas diskusijas un viedokļu dažādību izraisījis tas, ka IZM plāno šo pilotprojketu īstenot tikai IZM padotības augstskolām, kas nozīmē to, ka tās augstskolas, kas līdz šim nav saņēmušas budžeta vietas, tā arī par tām nevarēs konkurēt.
IZM ir piedāvājusi pilotprojektam šādus kvalitātes kritērijus:
• Augstskolas dalība U-MULTIRANK (Eiropas Savienības finansēts neatkarīgs, daudzdimensionāls augstskolu salīdzināšanas rīks). Šis kritērijs būtu, kā izslēdzošais rādītājs. Ja augstskola nav iekļauta U-Multirank 2016, tā nepiedalās konkursā par budžeta vietām.
• Publikāciju skaits sociālajās zinātnēs SCOPUS un Web of Science datu bāzēs.
• Akadēmiskā personāla ataudze sociālajās zinātnēs. Pētniecībā nodarbināto maģistrantu, doktorantu un jauno doktoru skaits.
• Internacionalizācija. Ārvalstu un Erasmus+ studiju mobilitātē esošo apmaiņas studentu skaits.
Studiju vietu piešķiršanu pēc kvalitātes kritērijiem IZM plāno īstenot, saglabājot augstākās izglītības pieejamību reģionos. Līdz ar to, lai izvairītos no riska, ka studiju vietu piešķiršanā pēc kvalitātes kritērijiem samazinātu augstākās izglītības pieejamību reģionos, rādītāji tiks atsevišķi vērtēti divās grupās:
1. Rīgas plānošanas reģiona augstskolas;
2. citu reģionu augstskolas.
Katra augstskola par šīm sociālo zinātņu, komerczinātņu un tiesību 223 studiju vietām konkurētu tikai ar savas grupas augstskolām.
LSA uzskata, ka valsts budžeta vietu piešķiršanas primārajam kritērijam jābūt valsts tautsaimniecības un plānošanas reģionu prioritārai nozīmei, bet vienādu studiju programmu gadījumā pamata kritērijam jābūt kvalitātei. Budžeta vietu sadalē nepieciešams līdzvērtīgs konkurss visām augstākās izglītības iestādēm, neatkarībā no tās pārvaldošās ministrijas vai dibinātāja (privātā vai valsts augstskola). Tādā veidā, sniedzot iespēju augstskolām, kurām šobrīd nav valsts finansētās studiju vietas sociālajās zinātnēs, arī piedalīties konkursā.
LSA uzskata, ka gadījumā, ja tiek mainīti no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas principi un kritēriji, ir jānosaka vismaz 3 gadu pārejas periods, kas atbilst valsts labas pārvaldības praksei un nodrošina tiesiskās paļāvības principa īstenošanu. Valsts finansēto budžeta vietu pārdalei jānotiek attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņām neskarot tos, kas šobrīd studiju gaitas jau ir uzsākuši.
LSA iestājas par to, ka valsts dotētās studiju vietas ir jānodrošina katrā no Ministru kabineta noteiktajiem studiju virzieniem, lai studētgribētājiem (gan esošajiem studentiem, gan reflektantiem) nodrošinātu valsts dotētas studijas Latvijā un iespēju izvēlēties savām zināšanām un vēlmēm atbilstošo studiju jomu. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams saprast ilgtermiņā, kā turpmākajos gados plānots veikt budžeta vietu sadali un kādas ir nepieciešamas reformas, lai Latvijā tuvākajos gados varētu ieviest valsts dotētu augstāko izglītību.