Domnieku minimums

LATVIJAS STUDENTU APVIENĪBAS DOMNIEKA ZINĀŠANU MINIMUMS

Sveiks/-a!

Mums ir patiess prieks, ka esi izrādījis interesi par Latvijas Studentu apvienību un tās darbību. 

Šajā nelielajā materiālā, Tu atradīsi visu nepieciešamo informāciju, lai veiksmīgi uzsāktu savas gaitas LSA.

Ja pēc šī materiāla izlasīšanas tomēr kas palicis neskaidrs – nebēdā! Droši sazinies ar LSA iekšējā virziena vadītāju un šis cilvēks Tev atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un palīdzēs veiksmīgāk uzsākt savas gaitas LSA!

Lai forša lasīšana,

Tava LSA Valde.

Latvijas Studentu Apvienība

Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji. Koleģiāla apvienība nozīmē to, ka LSA tiek veidota uz pašpārvalžu savstarpējās sadarbības pamata.

LSA mērķis ir pārstāvēt visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā. Organizācija ir Eiropas Studentu apvienības (ESU) biedrs.

Latvijas Studentu apvienību 1994. gadā izveidoja aktīvu studējošo grupa, kas arī pēcāk 1995. Gadā dibināja oficiālu organizāciju. Pirmais LSA uzdevums bija panākt obligātā kara dienesta atcelšanu. Kad tas tika sasniegts, LSA nosprauda jaunu mērķi - pārstāvēt studējošo intereses gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

  • sniedz atzinumus (organizācijas viedokli) par studējošo tiesības, labklājību un intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;

  • izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

  • nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;

  • savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvniecību saistītus jautājumus.

  • Obligātā militārā dienesta ierobežošana un pilnīga atcelšana (1995. gads)

  • Katra augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvalde saņem vismaz 1/200 daļu no kopējā augstskolas budžeta (2006.gads)

  • Studējošo veto tiesības

  • Pārstāvniecība 20% apmērā augstākās izglītības iestādes lēmējinstitūcijās (2006. gads)

  • Atlaide Rīgas studējošajiem pilsētas sabiedriskajā transportā

  • Bezdarbnieka statusa iegūšanas tiesības paralēli studējot

  • Studējošie ir studiju virzienu ārējās kvalitātes vērtēšanas dalībnieki

  • Studiju maksa paliek nemainīga studiju līguma laikā

  • Pagaidu finansiāls atbalsts COVID-19 laikā, divreiz paaugstinot stipendijas apmēru līdz 200 EUR/mēnesī (2020. gads)

  • Kreditēšanas modeļa maiņa, padarot to par pieejamāku studējošajiem, likvidējot vajadzību pēc galvotāja (2020. gads)

  • Valsts budžeta stipendiju bāzes paaugstināšana no 99,60 EUR/ mēnesī uz 140 EUR/mēnesī pēc COVID-19 krīzes (2021. gads)

  • Valsts sociālo stipendiju fonda ieviešana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm (2021. gads)

 

KĀ DARBOJAS STUDĒJOŠO PĀRSTĀVNIECĪBA?

Studē augstākās izglītības iestādē un uztic studējošo pašpārvaldei savas problēmas, vēlmes un vajadzības

Apkopo un pārstāv studējošo intereses augstākās izglītības iestādēs un LSA.

Domes sēdēs pieņem nostājas un citus reglamentējošos dukumentus, pēc kuriem strādā. 

Reaģē uz augstākās izglītības politikas aktualitātēm.

Rosina pārmaiņas uugstākās izglītības telpā.

Veido, pieņem un īsteno nacionāla līmeņa politikas uzdevumus un dokumentus.

PAR UN AP DOMNIEKIEM

Domnieks ir Domes sēdēm deleģēts augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kura uzdevums ir pārstāvēt savas augstākās izglītības iestādes studējošo intereses. Domnieku skaits ir atkarīgs no augstākās izglītības iestādes studējošo skaita.

  • Ievērot LSA darbību reglamentējošos dokumentus

  • Nodrošināt atgriezenisko saiti jeb informācijas nodošanu par LSA aktualitātēm savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldei
  • Piedalīties LSA rīkotajās darba grupās, ja tādas tiek organizētas, un sniegt ierosinājumus

  • Iepazīties ar Domes sēdes darba kārtību un izsūtītajiem materiāliem

  • Pašpārvaldē izskatīt jautājumus un vienoties par savas studējošo pašpārvaldes viedokli/nostāju tajos

  • Sagatavoties Domes sēdei un darba grupām

  • Domes sēdē izteikt un pārstāvēt savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldes viedokli Domes sēdes darba kārtībā iekļautajos jautājumos

  • Ieteikt uzlabojumus LSA darbā, paust idejas un iniciatīvas par darāmo

  • Pieprasīt un saņemt informāciju par LSA Valdes darbību un aktivitātēm no jebkura LSA valdes locekļa tā kompetences ietvaros

  • Brīvi paust savu un savas augstākās izglītības iestādes studējošo viedokli

  • Ievēlēt un atbrīvot no amatiem LSA valdes locekļus, kā arī citas personas, kuru ievēlēšana vai iecelšana ir deleģēta Domei.

  • Iesniegt, virzīt un izskatīt lēmumprojektus

  • Vadīt darba grupas pēc savas iniciatīvas

Par to, kā kļūt par savas augstākās izglītības iestādes Domnieku, interesējies savas augstākās izglītības iestādes studējošo pašpārvaldē. Procedūra dažādās augstākās izglītības iestādēs atšķiras.

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

LSA DOME

Studējošo pašpārvaldes veido Domi, kas ievēlē LSA Valdi (izņemot prezidentu) un pieņem lēmumus, vada LSA darbu un izpilda Domes un Kongresa lēmumus.

Dome ir LSA lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi divos mēnešos. Domes sastāvu veido Prezidents un studējošo pašpārvalžu deleģētie studējošie – domnieki. Domnieku mandātu (balstiesīgo delegātu) skait mainās ik gadu un to apstiprina Dome. Domnieku skaits tiek aprēķināts saskaņā ar Domes apstiprinātu formulu, bet katrai augstskolai pienākas ne mazāk par vienu.

  • Uzrauga Valdes darbu

  • Pieņem lēmumus par Latvijas studējošajiem aktuāliem jautājumiem

  • Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc kārtējā Kongresa norises uz vienu gadu ievēl Valdes locekļus, izņemot Prezidentu, jo tas tiek ievēlēts Kongresā

  • Ievēlē uz diviem gadiem Latvijas Studentu apvienības pārstāvi Augstākās izglītības padomē (AIP)

  • Sniedz izvirzījumu (nomināciju) Eiropas Studentu apvienības Valdes locekļa vēlēšanām.

Izskatāmus lēmumprojektus Domē ir tiesīgi iesniegt LSA Valde, studējošo pašpārvaldes vai domnieki.

 

Domes sēdes darba kārtībai ir jābūt pieejamai vismaz divas nedēļas pirms Domes sēdes. Domes locekļiem ir tiesības ierosināt izmaiņas darba kārtībā, taču, ja darba kārtības punkts izsludināts vai ierosināts pēc noteiktā termiņa, Dome lemj, iekļaut vai neiekļaut to Domes darba kārtībā.

 

Domes sēdē izskatāmie dokumenti, izņemot Valdes locekļu un biroja darbinieku darbības pārskatus un konta pārskatus, ir pieejami Domniekiem vismaz 5 darba dienas pirms Domes sēdes. Darbības pārskati un konta pārskats Domniekiem ir pieejami vismaz 3 darba dienas pirms Domes sēdes.

 

Ja kāds dokuments tiek virzīts izskatīšanai Domes sēdē pēc noteiktā termiņa, tad tam klāt pievieno pavadvēstuli ar skaidrojumu par jautājuma steidzamību vai iemeslu, kādēļ dokuments nebija pieejams šī punkta noteiktajā kārtībā.

 

Ja vēlies ierosināt kādu Domes sēdes darba kārtības punktu, tad Tev ir nepieciešams uz LSA e-pastu lsa@lsa.lv iesūtīt iesniegumu, kurā ir pausta vēlme, lai šis punkts tiktu iekļauts Domes sēdes darba kārtībā, tā pamatojums un īss apraksts. Papildus pie adresātiem nepieciešams iekļaut LSA Domi - dome@lsa.lv un nodod ziņu par to LSA iekšējā virziena vadītājaM, lai pēc iespējas ātrāk tas tiktu apskatīts Šī e-pasta mērķis ir veicināt diskusiju elektroniski, lai Domes sēdē neaizņemtu tik daudz laika, kā arī lai domnieki spētu padziļināti izpētīt šo jautājumu un pieņemt kvalitatīvāku lēmumu.

Katra pašpārvalde pirms reģistrācijas Domes sēdei papīra formātā vai elektroniski uz e-pasta adresi lsa@lsa.lv iesūta LSA Valdes apstiprinātu veidlapu - deleģējumu (skat. sadaļu “Noderīgas saites”).

Ja deleģējums uz e-pastu iesūtīts ar SP priekšēdētāja drošu elektronisko parakstu, tad oriģināls papīra formātā birojā nav jāiesniedz.

Atbilstoši esošajai likumdošanai Latvijā, nederēs iesniegums, kas ir fiziski parakstīts un ieskenēts, vienmēr līdz Domes sēdes sākumam nepieciešams iesniegt birojā vai nosūtīt pa pastu šī dokumenta fizisko oriģinālu!

Domnieka balsstiesības apliecina tam iedotais mandāts, ar ko tas var balsot par lēmumiem un saņemt vēlēšanu biļetenus.

Ņemot vērā, ka esošajā pandēmijas situācijā domes sēdes norisinās attālināti, fiziski mandāti netiek iezniegti un balsstiesības tiek piešķirtas tiem domniekiem, kuriem līdz domes sēdei ir iesūtīti vienreizējie vai ilgtermiņa deleģējumi.

Domes sēdes ir atklātas, līdz ar to uz tām drīkst ierasties un tajās izteikties arī tie, kuri nav domnieki. Daudzas LSA aktualitātes var arī atrast LSA mājaslapā vai sazinoties ar LSA Iekšējā virziena vadītāju.

Pastāv divu deleģējumu veidi:

  • uz neierobežotu laiku jeb ilgtermiņa deleģējums, kas ir spēkā, līdz tā atsaukšanai no SP priekšēdētāja puses, piemēram, ja tiek ievēlēts jauns domnieks atbilstoši SP noteiktajai kārtībai. Šādā gadījumā obligāti nepieciešams norādīt, kurš domnieks beidz pildīt sava amata pienākumus;

  • ir spēkā līdz “..” jeb terminēts deleģējums, līdz ar to vai nu uz katru domes sēdi tiek iesūtīts jauns deleģējums SP domniekam vai SP domnieks pilda savus pienākumus līdz noteiktā termiņa beigām, kad deleģējums zaudē spēku. Vienreizējais deleģējums var tikt iesniegts arī gadījumā, kad kāds no SP ilgtermiņa domniekiem nespēj ierasties uz noteiktu domes sēdi un ir nepieciešams aizvietotājs. Šādā gadījumā obligāti nepieciešams norādīt, kurš domnieks tiek aizvietots.

 

  • Domes sēdes norises vietu nosaka Valde un informē par to domniekus;

  • Domes darba kārtību apstiprina Dome;

  • Domes sēdi vada Prezidents vai viņa pilnvarota persona (kā aizvietotājs);

  • Domes sēde tiek protokolēta, protokolā norādītas personas, kuras piedalās Domes sēdē, izteikušās par jautājumiem, īss debašu atspoguļojums, precīzi formulēti uzdevumi un balsojumu rezultāti. Domes protokols tiek izsūtīts domniekiem nedēļas laikā pēc Domes sēdes;

  • Debašu kārtību un ilgumu nosaka Domes sēdes vadītājs, izņemot iebildumu gadījumos, kad par to drīkst lemt Dome. Domniekiem ir tiesības izteikties, tos drīkst pārtraukt tikai Domes sēdes vadītājs;

  • Dome lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Vairākumu jeb kvorumu var lūgt pārskaitīt jebkurš Domnieks jebkurā brīdī, lai pārliecinātos, vai Dome ir lemtspējīga;

  • Katram domniekam Domē ir viena balss.

 

LSA KONGRESS

Kongress ir augstākā Latvijas Studentu apvienības lēmējinstitūcija, kas sanāk vismaz vienu reizi gadā, kalendārā gada pirmajā ceturksnī. Kongress sastāv no Latvijas Studentu apvienības biedru – augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvalžu deleģētiem studējošajiem jeb Kongresa delegātiem. Kongresa delegātu skaitu ik gadu atkarībā no biedru pārstāvēto studējošo skaita augstākās izglītības institūcijās nosaka Dome. Kongresa norises vietu nosaka un darba kārtību izstrādā LSA Valde un informē par to visus biedrus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa norises.

  • Statūtu grozīšana
  • Darbības pārskata apstiprināšana pēc Valdes un Revīzijas komisijas ziņojuma
  • Budžeta apstiprināšan
  • Vadlīniju apstiprināšan
  • Prezidenta un Revīzijas komisijas ievēlēšana uz vienu gadu atbilstoši Latvijas Studentu apvienības noteiktai kārtībai
  • Organizācijas likvidēšana vai reorganizēšana
 

  • Kongresā ir tiesīgi piedalīties un balsot visi Latvijas Studentu apvienības biedri (studējošo

    pašpārvaldes). Biedri Kongresā piedalās ar savu deleģēto pārstāvju starpniecību.

    Biedrs iesniedz apstiprinošu dokumentu, kurš apliecina lēmumu par pārstāvju deleģēšanu, šī dokumenta veidlapu iespējams meklēt sadaļā “Noderīgas Saites” Ārkārtas Kongresu var sasaukt pēc prezidenta, Domes vai Valdes lēmuma, vai, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa Latvijas Studentu apvienības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

  1. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedru deleģētajiem pārstāvjiem. Katram deleģētajam pārstāvim Kongresā ir viena balss.

    Ja Kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, 3 nedēļu laikā Valde sasauc atkārtotu Kongresu ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtots Kongress ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru pārstāvju skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divu biedru pārstāvji.

    Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem, bet lēmums par Statūtu grozījumiem, prezidenta atstādināšanu no amata vai Latvijas Studentu apvienības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedru pārstāvjiem.

LSA VALDE

Valde ir LSA Domes pieņemto lēmumu izpildītāji, kas tiek ievēlēti uz vienu gadu nākamajā Domes sēdē pēc LSA Kongresa. Katram Valdes loceklim ir savi pienākumi, kas ir ierakstīti viņa amata aprakstā. Visi amatu apraksti ir pieejami LSA mājaslapā (www.lsa.lv).

Būtiski lēmumi par LSA ikdienas darbību tiek pieņemti ar Valdes balsojumu palīdzību. Valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās. Valdes darbu koordinē Kongresa ievēlēts prezidents, kurš pārstāv LSA komunikācijā ar tās sadarbības partneriem, masu medijiem un citām valsts un nevalstiskajām organizācijām. LSA pārstāvēt ir tiesīgi arī ne mazāk kā 3 valdes locekļi. LSA Valde ir izpildvara un viņu galvenais mērķis ir strādāt pie jautājumiem, kurus nosaka LSA Dome un Kongress. Tādēļ, ka viņi ir izpildvara, viņi pārāk daudz neiesaistās LSA Domes un Kongresa, t.i lēmējvaras, darbībā, lai nodrošinātu veiksmīgu varas dalīšanas principu īstenošanu organizācijas darbā. Viņi pēc nepieciešamības noteiktos jautājumos konsultē Domi un Kongresu. Visus Valdes locekļus, kas vienlaikus ir arī virzienu vadītāji, ievēl pirmajā Domes sēdē pēc Kongresa. Valdes locekļu skaits un sastāvs katru gadu var būt mainīgs. Biroja darbinieki nav Valdes locekļi.

Prezidenta uzdevums ir pārstāvēt Latvijas studējošos reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī politikas veidošanas procesos, aizstāvot studējošo viedokli, ikdienā vadot Latvijas Studentu

apvienības darbību. Prezidents tiek ievēlēts LSA Kongresā un viņš, kandidējot, nāk pats ar savu Valdes modeli. Tas nozīmē to, ka visi pārējie virzieni var mainīties atbilstoši ievēlētā Prezidenta piedāvājumam.

Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem, bet lēmums par Statūtu grozījumiem, prezidenta atstādināšanu no amata vai Latvijas Studentu apvienības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem biedru pārstāvjiem.

ŠĪ BRĪŽA VALDES MODELIS

Viceprezidenta uzdevums ir rūpēties par Latvijas Studentu apvienības pastāvēšanu, tās biedriem, tās finansiālo stāvokli un citiem iekšējās komunikācijas jautājumiem, kas nepieciešami veiksmīgai organizācijas darbībai, nodrošināt padziļinātu LSA biedru iesaisti organizācijas ikdienas darbā. Ja tev ir kāda problēma, bet nezini īsti, pie kura LSA valdieša vērsties, tad vari droši vērsties pie viceprezidenta, kurš tev palīdzēs ar šo jautājumu un pateiks, kurš valdietis par to varētu atbildēt. Papildus tam, Viceprezidents rūpējas par organizācijas ilgtspējību, normatīvu sakārtotību un to atbilstību Latvijas Republikas normatīviem.

Sabiedriskās līdzdalības un starptautiskā virziena vadītāja pienākumos ietilpst aktīva komunikācija ar Eiropas studentu apvienību un citām reģionālām studējošo organizācijām, Latvijā esošo ārzemju studentu interešu pārstāvniecība un komunikācija ar tādām organizācijām, kā “Baltic Organizational meeting” un “Nordic Organizaltional meeting”, kā arī sabiedriskās līdzdalības veicināšana Latvijā, dalība dažādos NVO projektos, studējošo izglītošana par vēlēšanām un citiem demokrātijas procesiem. 

Akadēmiskā virziena vadītāja uzdevumos ietilpst rūpēties par to, lai ikvienam ir pieejama kvalitatīva augstākā izglītība nodrošinot kompetentu pārstāvniecību AI sektorā. Akadēmiskā virziena vadītājs strādā pie augstākās izglītības kvalitātes, strādājot pie tādiem jautājumiem kā ārējā kvalitātes novērtēšana, budžeta vietu sadale, augstākās izglītības finansēšana, studiju procesa organizācija un vēl daudz kā cita par un ap to.

Sociālā virziena vadītāja uzdevums ir veicināt studiju darbam labvēlīgākas sociālekonomiskās vides izveidi Latvijā, lai studiju vide valstī būtu sociāli pieejama un kvalitatīva. Sociālais virziens strādā pie tādiem jautājumiem kā dienesta viesnīcu kvalitāte, studiju un studējošā kredīti, stipendijām, kā arī studējošo fiziskās, mentālās un materiālas labklājības.

ŠĪ BRĪŽA DARBINIEKU AMATI

Biroja vadītāja uzdevums ir rūpēties par LSA dokumentu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, lai nodrošinātu sekmīgu organizācijas darbību, sniegt konsultācijas par juridiskiem un organizatoriski -vēsturiskiem jautājumiem, sagatavot juridiska rakstura dokumentus un aizstāvēt Latvijas Studentu apvienības intereses. Nav Valdes loceklis.

Sabiedrisko attiecību vadītāja uzdevums ir panākt, lai Latvijas Studentu apvienība darbojas atbilstoši vienota tēla vīzijai un LSA viedoklis par jebkuru jautājumu, kas skar studējošo intereses, tiek sadzirdēts, pamanīts un saprasts publiskajā telpā, kā arī veicināt sabiedrības pārliecību, ka LSA ir neatņemama un būtiska sastāvdaļa studējošo dzīves kvalitātes celšanā. Nav Valdes loceklis.

Projektu un finanšu vadītāja galvenie pienākumi ir rūpēties par LSA organizētajiem projektiem, to veiksmīgu izpildi un komunikāciju ar organizatoru komandu. Papildus projektu un finanšu vadītājam nepieciešams aktīvi iesaistīties dažādu projektu konkursu meklēšanā, projektu pieteikumu rakstīšanā un to realizēšanā. 

CITI AMATI

LSA vēsturē ir bijuši padomnieki daudz un dažādās jomās, piemēram, Prezidenta padomnieks rīcībpolitikas jautājumos vai padomnieks starptautiskajos jautājumos. Šīs amatu pozīcijas LSA tiek izveidotas pēc nepieciešamības un lielākoties šos amatus ieņem zinoši vecbiedri, kas spēj palīdzēt Prezidentam un Valdei ar padomu tieši konkrētajā jomā.

Ikvienam LSA Valdes loceklim ir iespēja izveidot sev nepieciešamo palīgu pozīcijas un arī šīs pozīcijas tiek veidotas pēc nepieciešamības. Katra virziena palīga pozīcijas parasti atšķirās, jo kādam būs nepieciešams palīgs juridiskajos jautājumos, bet citam komunikācijā ar SP. Lai pieteiktos par palīgu noteikti seko līdzi aktuālākajai informācijai LSA mājaslapā, kur parasti tiek publicēts uzsaukums uz palīgu pozīcijām.

Studentu-eksperta tīkla (SE tīkla) koordinators ir persona, kas darbojas tieši ar studentu-ekspertu tīklu akadēmiskā virziena ietvaros. Šis koordinators apkopo studentu-ekspertu pieteikumus uz licencēšanas un akreditācijas vizītēm, palīdz LSA valdei izvēlēties atbilstošāko studentu-ekspertu šīm vizītēm un veic ikdienas komunikāciju ar šiem cilvēkiem un Augstākās Izglītības Kvalitātes Aģentūru (AIKA), kas atbild par akreditācijas un licencēšanas procesiem Latvijā.

STUDENTU-EKSPERTU TĪKLS

Kā jau zināms, viens no LSA pienākumiem ir arī iesaistīties augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procesos, viens no mehānismiem kā tas tiek darīts ir studentu-ekspertu tīkls. Brīdī, kad kāds vēlas atvērt jaunu augstāko izglītības iestādi vai izveidot jaunu studiju programmu notiek licencēšanas vizītes, savukārt pēc studiju programmas atvēršanas ik pēc noteikta perioda norisinās akreditācijas vizītes. Šo vizīšu mērķis ir pārliecināties, vai augstākās izglītības iestāde vai studiju programma atbilst visām prasībām un vai sniegtā izglītība ir kvalitatīva. Šajā procesā iesaistās arī studējošie, jo kas gan zina labāk to, kas studējošajam ir nepieciešams kā pats studējošais. Studējošais eksperta lomā saņem arī atalgojumu par paveikto darbu.

Ikviens var kļūt par studentu-ekspertu sazinoties ar studentu-ekspetu tīkla koordinatoru, tomēr vērsīsim uzmanību uz to, ka vispirms ieteicams uz vizīti pieteikties kā novērotājam, lai saprastu kā šīs vizītes strādā un kam nepieciešams pievērst uzmanību.

LSA IKGADĒJIE PROJEKTI

Studentu līderu forums (SLF) ir tradicionāls LSA rīkots seminārs, kas pirmo reizi tika īstenots 2002. gadā. Kopš pirmsākumiem forums ir bijis kā organizācijas stūrakmens. Tā mērķis ir vienot Latvijas studējošos, pilnveidot studējošo līderību, stiprināt demokrātijas principus studējošo pašpārvaldēs, radīt dalībniekos atbildību un uzlabot to zināšanas par augstāko izglītību politiskajā kontekstā. Šis seminārs ir izcila iespēja attīstīt savas līderības un komandas

vadīšanas prasmes, iesoļot savus pirmos soļus augstākās izglītības politikā, kā arī rast jaunus kontaktus citu augstāko izglītības iestāžu pašpārvalžu starpā.

Kam rūp students? (KRS?) ir trīs dienu motivācijas un iedvesmas seminārs, kas ik gadu rudenī vienkopus pulcē jaunos un atraktīvos studējošo pašpārvalžu aktīvistus, lai pilnveidotu viņu zināšanas par studējošo pašpārvaldēm un LSA kā institūciju, kas pārstāv studējošos, izspēlējot dažādas simulācijas un piedāvājot izglītojošas lekcijas.

Paralēli izglītojošajām lekcijām un simulācijām, katram no semināra KRS? dalībniekiem tiek veikta motivācijas un iedvesmas pote, pateicoties interesantu un spilgtu personību stāstiem un padomiem. Šo dienu laikā jaunieši iemācās sastrādāties ar tikko iepazītiem cilvēkiem, kuri ar laiku kļūs par viņu kolēģiem. Nav noslēpums, ka KRS? laikā ir izveidojušās neskaitāmas draudzības un arī lieli sadarbības projekti.

LSA Gada balva - iespējams, gaidītākais notikums LSA ikdienas dzīvē. LSA Gada balva ir ceremoniāla apbalvošana, kuras laikā tiek godāti un atminēti aizvadītā gada spilgtākie studējošie, notikumi un likstas, kas tieši vai netieši saistās ar augstākās izglītības politiku, kopumā katras augstskolas norisēm, katra Latvijas studējošā dzīvi, studējošo pašpārvaldes ikdienu, projektiem, kas tiek veikti, un ķibelēm, kas gadās ceļā. Kā arī tiem, kas palīdzējuši sasniegt izvirzītos mērķus, neskatoties uz grūtībām un šķēršļiem, kas stājušies ceļā. LSA Gada balva ir vieta, kur atsauc atmiņā, novērtē un pasaka paldies par padarīto.

LSA STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ

Latvijas Studentu apvienība ir arī Eiropas Studentu apvienības (European Students Union – ESU) biedre.

ESU apvieno 45 Eiropas valstu nacionālās studentu apvienības, kopumā no 40 valstīm. Par tās biedriem var kļūt apvienības, kurās pārstāvji tiek demokrātiski vēlēti, apvienības ir neatkarīgas no politiskas ietekmes un tās vada studējošiei.

ESU galvenie jautājumi skar studējošou akadēmiskās, sociālās, ekonomikas un kultūras intereses un to aizstāvību Eiropas mērogā, ko tā nodrošina ar pārstāvniecību dažādās Eiropas Savienības līmeņa lēmējinstitūcijās. Kopumā apvienība pārstāv aptuveni 15 miljonu studējošou intereses, sākot no Islandes līdz pat Grieķijai.

Divas reizes gadā ESU notiek Biedru sapulces (Board Meetings), kurās arī LSA ir balsstiesības un iespēja lemt par procesiem Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā.

STUDENTIJAS SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

Augstākā izglītība

Akadēmiskās informācijas centrs. AIC ir Latvijas pārstāvis Eiropas diplomatzīšanas centru tīklos ENIC un NARIC, kā arī ir institūcija, kas pieņem lēmumu par Latvijā agrāk iegūtas un ārzemēs iegūtās augstākās un profesionālās izglītības pielīdzināšanu.

Augstākās izglītības iestāde (šeit apakšā paiet universitātes, akadēmijas, augstskolas, koledžas u.c.)

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. AIKA mērķis ir panākt, lai Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbība atbilstu Eiropas kvalitātes standartiem un vadlīnijām, kā arī veicināt uzlabojumus augstskolu, studiju virzienu un programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, tādējādi veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un atzīšanu

Augstākās izglītības padome. AIP ir Latvijas Republikas patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu par augstāko izglītību pieņemšanu

Boloņas deklarācijā paustā apņemšanās līdz 2010. gadam izveidot vien- otu Eiropas augstākās izglītības telpu ir pats nozīmīgākais pavērsiens Eiropas augstākās izglītības politikā. Deklarācija paredz pāriet uz trīs ciklu (bakalaura/maģistra/doktoranta) studiju sistēmu, nodrošināt absolventu nodarbināmību Eiropas mēroga darba tirgū jau sākot ar bakalaura līmeni, kā arī virzību uz augstākās izglītības kvalitātes apliecinājumiem Eiropas mērogā un Eiropas augstākās izglītības pievilcības veicināšanu pasaules mērogā. Progress saistībā ar Boloņas procesu tiek apspriests ministru konferencēs, ko sauc par komunikē un nereti tajās tiek pagarināti Boloņas procesa mērķu izpildes termiņi.

European Students’ Union jeb Eiropas Studentu apvienība. Pēc nosaukuma var jau saprast, ka tā ir līdzīga LSA, tikai darbojas Eiropas līmenī

Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kvalitātes dienesta darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā. Šajā organizācijā iespējams arī vērsties no pašpārvaldes puses, piemēram, ja augstākās izglītības iestāde neievēro Augstskolu likumā ietvertos punktus un to nav bijis iespējams atrisināt citā ceļā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - nodarbojas ar dažādām nozarei

svarīgām lietām, kā pedagogu darba samaksu, Latvijas zinātnieku sasniegumiem un tml.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. JSPA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību

Šis termins apzīmē to, vai sēdē piedalās pietiekoši liels balstiesīgo skaits, lai pieņemtos lēmumus varētu uzskatīt par leģitīmiem. LSA kvorums ir vairāk par pusi no kopējo balstiesīgo skaita. Tas nozīmē to, ka, lai Domes sēdē Dome spētu pieņemt lēmumu, tad ir jāierodas vairāk par pusi no kopējo domnieku skaita. Tāpat arī ar Kongresu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 20 dalīborganizācijas un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī

Latvijas Darba devēju konfederācija. LDDK mērķi ir veidot Latvijas uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. LIZDA mērķi ir pārstāvēt, paust un aizstāvēt LIZDA biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir oficiālā doktorantu un jauno zinātnieku organizācija Latvijā un aktīvi iesaistās dialogā ar augstskolām un valsts institūcijām par jauno zinātnieku problēmām Latvijā

Latvijas Koledžu asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas asociācijā pārstāv direktori.

Latvijas Studentu apvienība (tie esam mēs).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi

Latvijas universitāšu asociācija

Latvijas Zinātņu akadēmija. Veic pētījumus fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā. Strādā pie Latvijas tautas un valsts vēstures izzināšanas, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas un inovatīvo tehnoloģiju attīstības veicināšanas Latvijā, aktīvas sadarbības veidošanas ar Latvijas augstskolām, vienotas akadēmiskās vides veidošana Latvijā un piedalīšanās augstākās kvalifikācijas zinātnieku sagatavošanā, starpdisciplināru pētījumu veidošanas, iniciatīvām jaunu zinātnisku virzienu iedibināšanā, jauno pētnieku paaudžu iesaistes zinātnē

Latvijas Zinātnes padome. Padomes darbības galvenais mērķis ir sekmēt zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem un prasībām

oficiāls, Valdes izveidots un Domes apstiprināts dokuments, kas pauž LSA nostāju par kādu jautājumu. Visas pieņemtās LSA pozīcijas var atrast LSA mājaslapā.

Rektoru padome. Tā ir sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolu izveidotā augstskolu koleģiālā konsultatīvā padome

Studējošo pašpārvalde

Statūti ir svarīgākais LSA normatīvais dokuments, kas no- saka to, kā darbojas LSA iekšēji.

Viss par un ap studējošajiem, studējošo pārstāvniecību un citām mums visiem sāpīgām un priecīgām tēmām

Valsts galvots kredīts, ko banka izsniedz, lai studējošais varētu segt savas sociālās vajadzības studiju laikā, piemērām, koju izmaksas, ēdienu, utt.

Valsts galvots kredīts, ko banka izsniedz, lai studējošais varētu segt savas studiju maksas

Studiju un zinātnes administrācija. Strādā ar studiju un studējošā kredītiem, veic no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību, informācijas apkopošanu un pieejamību.

Valsts izglītības attīstības aģentūra. Atrodas IZM tiešā pakļautībā. Tās darbības mērķis ir īstenot valsts politiku augstākās izglītības un zinātnes attīstības, mūžizglītības sistēmas attīstības, profesionālās izglītības sistēmas attīstības un vispārējās izglītības sistēmas attīstības jomā, veikt Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu, izglītības inovācijas projektu, ES programmu un citu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību.

Valsts izglītības satura centrs. IZM pakļautībā esoša iestāde, kas strādā ar izglītības saturu

IZM pasūtīja pētījumu Pasaules bankai par to, kā Latvijā notiek augstākās izglītības finansēšana. Pētījuma rezultātā Pasaules banka piedāvāja Latvijā ieviest 3 pīlāru modeli, kas sastāv no augstākās izglītības bāzes izmaksām (1. pīlārs), papildus piemaksām AII par noteiktu rezultātu sasniegšanu (2. pīlārs) un inovāciju finansējuma AII, kas tiek piešķirts, lai veicinātu AII attīstību (3. pīlārs). Pirmos divus pīlārus plānots segt no valsts budžeta, bet 3. plānots segt ar no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piesaistītiem līdzekļiem.

NODERĪGAS SAITES

Skip to content