Eiropas studenti pārrunājuši Boloņas procesa nākotni
No 14. līdz 17. martam Timišoarā, Rumānijā norisinājās 37. Eiropas Studentu konvents (Europan Students’ Convention 37 – ESC37), ko Rumānijas Studentu apvienība (ANOSR) rīkoja sadarbībā ar Eiropas Studentu apvienību (European Students’ Union – ESU).
Semināra laikā uzmanība tika pievērsta studējošo lomai nākotnes augstākās izglītības politikas veidošanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, īpaši kontekstā ar gaidāmo Boloņas procesa divdesmitgadi un Erasmus+ programmas nākotni.
Lai kas arī notiktu, mēs visi pārstāvam nākotni /Artur Trvertarnii/
Boloņas process teju divdesmit gadus ir tuvinājis Eiropas augstākās izglītības iestādes, turklāt pirms desmit gadiem izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa (European Higher Education Area – EHEA). Jau nākamgad norisināsies par augstāko izglītību atbildīgo ministru konference, kurā tiks lemts par Boloņas procesa nākotni. Pašlaik tas ir brīvprātīgs process, tomēr iespējams nākotnē tā vairs nebūs. Kā viens no iemesliem varētu būt Baltkrievija, kas procesam pievienojās 2015. gadā, tomēr kopš iestāšanās rādītāji ir tikai pasliktinājušies. Tomēr ļoti svarīgi apzināties jebkādu reformu ietekmi uz sistēmu. Aicinām aplūkot valstu tematiskās prioritātes Boloņas procesam pēc 2020. gada.
Pirms ieviešam jebkādas reformas mums jāzina, ka risinām problēmas, nevis radām jaunas. /Haj Mihai Cezar/
Februāra beigās norisinājās pirmā Bologna Follow-Up Group (BFUG) Sociālās dimensijas darba grupa, kurā ESU uzņēmusies vadošo lomu. Tās mērķis ir līdz nākamajai ministru konferencei sagatavot vadlīnijas sociālās dimensijas novērtēšanai augstākās izglītības iestādēs.
Atšķirībā no Boloņas procesa, Lisabonas konvencija, kas paredz diplomatzīšanu, ir saistoša visām iesaistītajām – Eiropas un Ziemeļamerikas – valstīm. Pastāv citas reģionālās konvencijas, no kurām ratificēta vēl ir tikai Tokijas konvencija, kas attiecas Āzijas un Klusā okeāna valstīm. UNESCO gatavojas globālajam atzīšanas konventam, kas paredz izveidot konvenciju, kas saistoša visām UNESCO valstīm, lai atvieglotu diplomatzīšanas procesu. Tomēr tas nepaātrinās automātiskās diplomatzīšanas ieviešanu, uz ko pašlaik tiecas Eiropas Savienība.
Gatavojoties maijā gaidāmajai ESU Biedru sapulcei, tika prezentētas internacionalizācijas un mobilitātes pozīcijas un digitalizācijas nostājas melnraksts. Internacionalizācijas un mobilitātes pozīcijā plānots aprakstīt to, kādam vajadzētu būt internacionalizācijas procesam sākot no institucionālā līdz pat pasaules mērogam, nepieciešamos priekšnosacījumus veiksmīgai mobilitātei, kas lielākoties paredz dažādu birokrātisko šķēršļu nojaukšanu, kā arī virtuālās mobilitātes lomu internacionalizācijā.
Savukārt digitalizācijas nostāja norāda uz dažādu digitālo rīku nozīmi izglītībā un medijpratības nepieciešamību visām iesaistītajām pusēm. Tā nav tikai programmēšana, bet arī datu pratība, integritāte, ētika. Digitalizācijas procesa veidošanai jānotiek iekļaujoši, ņemot vērā studējošo no zemākiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, kam digitālās ierīces varētu nebūt pieejamas, un studējošo ar invaliditāti, īpaši neredzamo invaliditāti, vajadzības.
Saistībā ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ESU ir izveidojusi kampaņu #VoteForEducation, kas balstīta ESU nostājā par EP vēlēšanām. Nostājā akcentētas tādas jomas, kā iekļaujoša augstākā izglītība, akadēmiskā un preses brīvība, pietiekami un ilgstpējīgi finansēta augstākā izglītība. Kampaņas mērķis ir pievērst Eiropas līmeņa politikas veidotāju uzmanību augstākās izglītības problēmjautājumiem un studējošo interesēm.
Atvērtās sesijas laikā Vācijas Studentu apvienība rīkoja darbnīcu par antidiskriminācijas nostādņu nozīmi studējošo pārstāvniecībā, veidojot pasākumus un vidi iespējami iekļaujošu – nodrošināt norises vietas, kas piemērotas personām ar invaliditāti, nodrošināt pasākumu un dokumentu tulkojumus, ieviest rīkus, kas palīdz risināt un novērst seksisma, genderisma, rasisma u.c. diskriminācijas gadījumus.
ESU apvieno 45 nacionālās studentu apvienības no 39 Eiropas valstīm. ESU pārstāv gandrīz 20 miljonus studentu, aizstāv viņu tiesības un intereses izglītības, ekonomikas un kultūras jomā, veido studentu politiku Eiropas līmenī sadarbībā ar Eiropas līmeņa izglītības politikas veidotājiem. LSA kopš 1998. gada ir ESU biedrs.