Eiropas studentu apvienība par jauno Eiropas Savienības izglītības, jaunatnes un sporta programmu „Erasmus+”
Eiropas Studentu apvienība (ESU) informē, ka izveidojot jauno ES mūžizglītības programmu (2014. – 2020. gadam) izglītības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” netika ņemti vērā vairāki priekšlikumi, kas varētu turpmāk apgrūtināt programmas sekmīgu izpildi. Jāatzīmē, ka jaunizveidotai programmai sākotnēji paredzēja atvēlēt 17 miljardus eiro, tomēr beigās finansējums tika samazināts līdz 14,5 miljardiem eiro. Galīgās budžeta dotācijas būs zināmas tikai šoruden, kad ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments pieņems oficiālu gala lēmumu.
ESU iestājās pret Eiropas Parlamenta un Padomes ieceri izveidot eksperimentālo ES maģistra grāda aizdevuma garantijas mehānismu, kas paredz studentiem uzņemties vēl lielāku parādu slogu, piedaloties „Erasmus+” programmā.
„Eiropas Komisijai vajadzētu maksimāli ātrāk un atklātāk paziņot par reālo situāciju Erasmus jautājumā visiem Eiropas studējošiem, lai studenti varētu jau tagad rēķināties. Pašreizējā ES politika ir mudināt studentus uzņemties vēl lielākus kredītus, lai tie varētu studēt ārzemēs, piedaloties „Erasmus+” programmā. Mēs patiesi ceram, ka Eiropas Komisija ņems vērā mūsu iebildumus ieviest studentu kreditēšanas mehānismu,” uzsver Karina Ufert, Eiropas Studentu apvienības (ESU) bijusī priekšsēdētāja.
Latvijas Studentu apvienības Jaunatnes politikas un starptautiskā virziena vadītājs Pāvels Jurs pauž apvienības viedokli par šo jautājumu: „Jaunā mūžizglītības programma paredz plašu atbalstu skolēniem, studentiem, pedagogiem, akadēmiskajam personālam un citu kategoriju pieaugušiem cilvēkiem izglītības, jaunatnes un sporta jomā, kas nepārprotami ir ļoti labi un apsveicami. Reizē ar programmas starpniecību Eiropas Savienība cer atrisināt jauniešu bezdarba problēmas, kas ir visai ambiciozs uzstādījums. Tomēr būtiski ir nepieļaut, ka studentiem būtu jāņem dažādi aizdevumi, lai piedalītos „Erasmus+” programmā. Uzskatu, ka augstākajai izglītībai jābūt pieejamai un bez maksas, kur galvenie kritēriji varētu būt studentu intelektuālais potenciāls un individuālā rīcībspēja.”
ES jaunajai programmai plāno atvēlēt 16 miljardus eiro, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mazinātu jauniešu bezdarbu Eiropā. Pirmo reizi jaunā programma tiks papildināta ar iniciatīvu – sports. Tas ir novērtēts kā būtisks sociālās iekļaušanas un sadarbības prasmju apguves instruments. Jaunās ES programmas sagatavošanas process turpinās un tās apstiprināšana varētu notikt rudenī. ES Mūžizglītības programmu Latvijā šobrīd administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra.
