Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas izaicinājumi studentu acīs

Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas process jeb Boloņas process, sākās 1999. gada jūnijā, kad Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. 2010. gadā izglītības ministri apstiprināja, ka Eiropas augstākās izglītības telpa ir izveidota. Ir notikušas vienošanās, ka pilnveides process ir jāturpina līdz 2020. gadam, jo reformu koordināciju Eiropas mērogā ir vēlams turpināt, jo īpaši valstīs, tostarp Latvijā, kur vairāki no nospraustajiem mērķiem vēl nav sasniegti vai nav sasniegti pilnībā. Iemesli tam ir, ka daļa no uzdevumiem ir definēti tikai pēdējos gados un to izpildei nepieciešams ilgāks laika periods, kā arī, diemžēl, jāatzīst, ka ir novērojams arī gribas trūkums un kopīgs atbalsts pārmaiņu veikšanai. Vairāk ar Boloņas procesa ieviešamajiem uzdevumiem, to virzību var iepazīties Akadēmiskā informācijas centra mājaslapā.

Studentu centrēta izglītība ir viena no Boloņas procesa sastāvdaļām. Elementi, kurus Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata par obligātiem, lai nodrošinātu pāreju uz studentu centrētu izglītību ir:

  • pielāgojamas mācīšanā metodes individuālām vajadzībām un mācīšanās ceļi, kas balstīti uz sasniedzamajiem mācību rezultātiem;
  • studējošo līdzdalība studiju satura izveidē un pilnveidē;
  • atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums;
  • iekļaujoša izglītības vide.

Ir nepieciešams uzsākt darbu pie studentu centrētas izglītības ieviešanas arī Latvijā, lai ar sniegto izglītību esam konkurētspējīgi Eiropas augstākās izglītības telpā.

Studentu vēlmju un interešu mijiedarbibai, studiju programmas varēs pielāgot vai to saturu uzlabot tikai tad, ja studenti būs gatavi iesaistīties sava studiju procesa uzlabošanā. Augstāko izglītības iestāžu ietvaros tā ir studentu anketēšana, kur studentiem pašiem jāpieprasa anketu rezultātu pieejamība un veiktās darbības, uzlabojumus pēc studentu viedokļu iegūšanas. Raugoties uz ārējās kvalitātes vērtēšanu, Latvijai jāvirzās uz to, lai augstskolas drīkst izvēlēties, vai tās akreditē nacionālā aģentūra, vai Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR)  esošās organizācijas.

LSA skatījumā, problēmātiska Boloņas procesa noteikto mērķu ieviešanā ir sociālās dimensijas jautājumu ieviešana augstākajā izglītībā. Salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm Latvijā studējošajiem ir pieejams nepietiekams sociālais atbalsts. Latvijā akūti nepieciešams izveidot tādu sociālā atbalsta sistēmu, kas ļauj iegūt augstāko izglītību ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no ekonomiskās situācijas, lai viņš varētu pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam. Viena no pamatlietām, ar ko ir jāsāk, ir studiju un studējošā kredīta ar valsts galvojumu kreditēšanas sistēmas uzlabošana, nosakot, ka valsts ir vienīgais kredīta galvotājs, un samazinot laika perioda no kredīta pieteikuma līdz kredīta saņemšanai. LSA ir iesniegusi ministrijām savus priekšlikumus par nepieciešamajā izmaiņām kreditēšanas sistēmā un uzsākusi sarunas ar iesaistītajām pusēm.

Boloņas deklarācijā starp nosprausto mērķu sasniegšanai veicamajiem uzdevumiem ir minēts, ka nepieciešams pilnībā ieviest kvalifikāciju izprotamības veicināšanas instrumentus — Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) un Eiropas vienoto diploma pielikumu. Šobrīd Latvijā šis uzdevums nav izpildīts pilnībā. LSA uzskata, ka nepieciešams pilnībā pārriet uz ECTS, kas ietver darba slodzes novērtēšanu uz studiju rezultātiem, par kuriem tiek piešķirti kredītpunkti.

Lai veicinātu studējošo mobilitāti, nepieciešams novērst šķēršļus, kas joprojām pastāv nepietiekamā finansējuma dēļ, ko uzskata par vienu no galvenajiem iemesliem, kas studējošos, jo īpaši no sociāli neaizsargātajām grupām, attur no mobilitātes.

Tik pat nozīmīgi ir rast risinājumus, kā nodrošināt pilnvērtīgu formālās un neformālās izglītības atzīšanu un integrēt mūžizglītību augstākajā izglītībā, lai būtu iespējama ārpus augstskolā apgūto zināšanu un prasmju izvērtēšana un attiecīgo kredītpunktu piešķiršanas vienota kārtība.

Viens no Boloņas procesa uzstādījumiem ir, ka studiju beidzējiem ir jābūt nodarbināmiem Eiropas darba tirgū. LSA uzskata, ka studenta iekļaušanos darba tirgū ietekmē vairāki svarīgi faktori, tostarp — studiju programmu saturs, tā veidošana un pilnveides process, atbalsts studentiem praktisko iemaņu gūšanā un uzņēmējspēju attīstīšanā, studiju procesā gūto zināšanu pielietojums un absolventu līdzdalība augstākās izglītības pilnveidē — kam nemitīgi jāpievērš uzmanība visām iesaistītajām pusēm.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Boloņas procesa ieviešanu un paradigmu maiņu, nepieciešams ieinteresētos sabiedrības locekļus, tai skaitā arī studējošos, iesaistīt gan reformu plānošanā, gan īstenošanā, nodrošinot kvalitatīvu augstāko izglītību un demokrātiskus principus visos darbības posmos.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content