Latvijas studentu apvienība

Eksperti diskutē par augstākās izglītības iespējām Latvijā

4. februārī, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotais “Nākotnes studiju forums: Izaicinājumi un tendences augstākajā izglītībā Latvijā”. Pasākumā piedalījās vairāki augstākās izglītības pārstāvji gan no Latvijas, gan Igaunijas.

Šāds pasākums šogad tika rīkots pirmo reizi un tā mērķis bija apzināt, kāda ir nākotnes izglītība, iepazīstināt ar inovatīvām idejām, sasaistīt tās ar darba tirgus aktualitātēm un perspektīvām, kā arī diskutēt, uz kādām reformām jāvirzās Latvijas augstākajai izglītībai.

Forumu atklāja LSA viceprezidente Marta Megne, un ar iespaidīgu atklāšanas lekciju uzstājās Tartu universitātes rektora vietnieks akadēmiskajos jautājumos Mart Noorma. Viņš iepazīstināja klātesošos ar tēmu “Estonian higher education strategy for 2100: Are we ready for the future?”. Pēc tam sekoja četras paneļdiskusijas, kur katrā no tām kā eksperti dalījās vismaz trīs cilvēki, kuri tieši vai netieši saistīti ar augstākās izglītības un zinātnes jautājumiem. Vairākās paneļdiskusijās piedalījās arī pārstāvji no Tartu universitātes.

Nākotnes studiju foruma Studiju starptautiskās dimensijas diskusiju ievadīja LSA sagatavotās Erasmus+ studiju mobilitātes aptaujas rezultāti, kurus paneļa dalībnieki komentēja no savas perspektīvas. Aptauja pārsteigumus neradīja, ar vien priekšplānā kā problēmas izvirzās finansiālie aspekti, kā arī studiju kursu pielīdzināšana. Mobilitāte tika vērtēta kā ļoti birokrātisks process, taču Tartu Universitātes pārstāve Illei Tensinga uzsvēra, ka tai ir jābūt kā ikdienas daļai augstskolu akadēmiskajā dzīvē. Diskusijā tika uzsvērts, ka internacionalizācijai augstākajā izglītībai jātiek vērstai augšupejošā pieejā jeb tas nozīmē, ka iniciatīvai jānāk no akadēmiskā un administratīvā personāla, kā arī studentiem. Aspektā par dubulto grādu potenciālu Latvijā, atvērts palika jautājums, kādas priekšrocības, salīdzinot ar studiju mobilitāti, tas sniedz studentam darba tirgū. Paldies Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāvei Antrai Meņģelei, Rīgas Tehniskās universitātes Studiju prorektoram, profesoram Dr. sc. ing. Uldim Sukovskim, kā arī Tartu Universitātes pārstāvei Illei Tensinga par dalību!

Kompetences balstītas augstākās izglītības paneļdiskusijas laikā tika noskaidrots, ka kompetenču izglītības ieviešana Latvijā ir vēlama. Augstskolām ir nepieciešams sagatavot rīcībspējīgus cilvēkus, kā ar vispārīgām kompetencēm, tā konkrētām nozarē izmantojamām kompetencēm. Kompetenču izglītība jāvirza uz to, lai sagatavotu cilvēkus, kas, mainīgu darba tirgus apstākļu gadījumā, ir gatavi mācīties visa mūža garumā. Kā galvenās atziņas kompetenču AI paneļdiskusijas laikā izskanēja kompetenču izglītības ieviešanai Latvija augstākajā izglītībā ir jāņem piemērs no Igaunijas – kompetenču izglītības ieviešana jāsāk ar  pasniedzēju apmācību, lai šādu izglītību varētu balstīt uz kompetentiem pasniedzējiem augstskolās. Tāpat sekmīgai kompetenču izglītības ieviešanai tika iezīmēta studentu loma – studentiem jākļūst aktīvākiem dalībniekiem studiju procesa veidošanā, prasot ko vairāk kā tikai konkrētas zināšanas. Kā vēl viens stūrakmens sekmīgai ieviešanai tika minēts izpratnes par kompetenču izglītību būtu labāka vidusskolas izglītības sasaiste ar augstāko izglītību un vienotas izpratnes par kompetenču izglītību starp darba devēju un augstskolām veicinšanu, jo nereti uzskati un vēlmes ir atšķirīgas.

Zinātnes paneļdiskusijā uzaicinātie eksperti atdzina, ka nav racionāli pēkšņi doktorantūrā sagaidīt no studentiem, ka tiks veidota lielā zinātne. Protams, interese par zinātni būtu jāveido jau pirms skolas, taču augstākās izglītības iestāžu ietvaros svarīgi ir nenošķirt bakalaurus un maģistrus no zinātnes. Studentu iesaistei zinātnē un sadarbībai ar darba tirgu tika īpaši akcentēts, ka studiju noslēgumu darbiem ir jābūt aktuāliem un jāpēta reālas, praktiskas problēmas, ko risina industrijas. Lai to risinātu, diskusijā tika minēts, ka augstskolām vairāk jāsadarbojas ar uzņēmumiem, tos iekļaujot ne tikai pētniecībā, bet jau studiju procesā, lai studenti var savus nobeiguma darbus izstrādāt, sadarbojoties ar uzņēmumiem, savukārt studentiem pašiem jātiecas savus noslēguma darbus veidot zinātniskus un dzīvē pielietojamus. Zinātnes paneļdiskusijas starp zinātnieku pārstāvjiem un darba devēju pārstāvjiem tika secināts, ka pastāv uzņēmēju valoda, zinātnieku valoda un valsts institūciju valoda. Lai veicinātu sadarbību starp augstskolām un uzņēmumiem, svarīgi, lai uzņēmumā būtu pētnieks un augstākās izglītības iestādē būtu cilvēks, kurš saprot un atbild par sadarbību ar uzņēmumiem. Tikai nodrošinot, ka abas puses viena otru saprot, var sagaidīt rezultātu. Tāpat tika akcentēts, ka situācija Latvijā, kur zinātne balstās uz Eiropas fondiem nav ilgtspējīga un ne vienmēr fondu mērķi saskan ar tām vajadzībām, kas ir uzņēmumiem Latvijā. Diskusijas laikā tika akcentēti un pārrunāti daudzi labi piemēri no citām valstīm, kur ir izveidota veiksmīga sadarbība.

Ceturtās paneļdiskusijas laikā tika apskatītas divas tēmas – izglītības kvalitāte un iekšējās un ārējās kvalitātes nodrošināšana, kā arī augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un studējošo loma tajās. Galvenās atziņas, kas izskanēja paneļdiskusijas laikā ir tādas, ka kvalitātes nodrošināšanas pamatā ir nepārtraukta attīstība un vienīgais veids, kā novērtēt kvalitāti, ir novērtēt sistēmu un to, kā sistēma strādā. Ārējai kvalitātes novērtēšanas sistēmai ir jāatbalsta augstskolu iekšējās kvalitātes vadības sistēmas un nepieciešams panākt savstarpēju vienošanos par to, vai ārējās novērtēšanas mērķis ir novērtēt atbilstību minimāliem standartiem vai arī novērtēt izcilību. Studējošie ir sistēmas virzītājspēks un pārmaiņu rosinātājs.

Noslēdzot forumu, dalībnieki nonāca pie kopējas atziņas, ka šāda formāta diskusijas ir jāveido biežāk, lai sniegtu iespēju tikties dažādām iesaistītajām pusēm, vienotos par nākamajiem soļiem un veidotu kopīgu vīziju par augstāko izglītību Latvijā.

Fotogalerija no pasākuma aplūkojama LSA Flickr albumā.

Latvijas Studentu apvienība izsaka pateicību SIA “Armgate”, apgādam “Mansards”, uzņēmumam “Birzī”, žurnālam “IR”, SIA “Daisena Latvia”, Dailes teātrim un Foreign Investors Council in Latvia par atbalstu foruma tapšanā. Plānots, ka turpmāk šāds forums varētu tikt organizēts katru gadu.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content