Eksperti diskutē par Latvijas augstskolu iekšējo pārvaldību un finanšu vadību
Šī gada 23. novembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notika seminārs Pasaules bankas pētījumam par augstākās izglītības pārvaldības un modernizācijas pirmo posmu. Līgums par pētījuma īstenošanu tika parakstīts 29. martā un to ir paredzēts īstenot no 2016. līdz 2018. gadam.
Pētījumu ir tiks īstenots divos posmos:
• Rezultātu pārvaldība un finanšu vadība;
• Inovāciju cilvēkkapitāla veidošana un akadēmiskā personāla ataudze un attīstība.
Seminārā eksperti prezentēja pirmā posma trīs uzdevumu rezultātus:
• Eiropas valstu prakse augstākās izglītības institūciju pārvaldībā un finanšu vadībā, un rekomendējamie modeļi Latvijas augstākās izglītības institūcijām;
• Latvijas augstākās izglītības institūciju institucionālās pārvaldības un finanšu vadības izvērtējums, tajā skaitā promocijas padomju pārvaldība, un rekomendācijas Latvijai;
• Promocijas process un doktora grāda piešķiršanas kārtība Latvijā.
Pirmo divu uzdevumu ziņojumi būs pieejami jaunajā gadā, bet trešā uzdevuma ziņojums ir pieejams jau šobrīd. Tā ietvaros eksperte rekomendē savienot kopā doktorantūras un promocijas (doktora grāda iegūšanas) procesus, kā arī rosina veidot doktorantūras skolas.
Prezentējot Latvijas esošo sistēmu, eksperti rekomendēja diversificēt augstskolu ienākumu gūšanas avotus, norādot uz finansiālo risku, kas ir saistīts, kas pastāv situācijā, ja kāds no finansējuma avotiem izsīkst, kā piemēru minot studiju maksas. Esošajā situācijā lielākā daļa augstskolu balstās uz vienu ienākumu gūšanas avotu. Līdzīgi arī eksperti aicināja diferencēt pasniedzēju atalgojumu sistēmas, norādot uz to, ka šobrīd augstskolas gandrīz nesniedz papildus atalgojumu par izciliem sasniegumiem ne akadēmiskajam personālam, ne studentiem par studiju rezultātiem, kā arī sasaistot izglītību ar darba tirgu.
Pretstatā pašu augstskolu autonomijai, eksperti rekomendēja sniegt lielāku autonomiju augstskolu struktūrvienībām. Ekspertu ieskatā struktūrvienību lielāka autonomija ir būtisks nosacījums tam, lai augstskolu iekšējā finansēšana būtu uz rezultātu vērsta.
Tomēr eksperti ar atzinību novērtēja esošo augstskolu autonomiju un demokrātiju augstākajā izglītībā. Tāpat arī viens no ekspertiem īpaši uzsvēra to, cik aktīva un zinoša ir studējošo pašpārvalde augstskolā.
“LSA ir pateicīga par ekspertu atzinīgo novērtējumu par studējošo pašpārvaldes darbības efektivitāti. Jau vairākus gadus LSA ir iestājusies par to, ka ir nepieciešams nodrošināt studējošajiem iespējas efektīvi veidot savu viedokļu neatkarīgu pārstāvniecību, uzskatot, ka tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļauj augstskolu pārvaldībai būt elastīgai un efektīvai. Tāpat arī LSA, sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, atbalsta reformas doktorantūras un promocijas procesā, pirmkārt, padarot to par vienotu procesu, un, otrkārt, padarot to pielāgotāku mūsdienu situācijai zinātnē”, uzskata LSA Akadēmiskā virziena vadītājs A. Zvaigzne.
Seminārā apspriestais tiks izmantots ekspertu ziņojumu sagatavošanai par Latvijas augstskolu iekšējo pārvaldību un finansēšanu un rekomendācijām, kā arī promocijas procesu, ņemot vērā Eiropas valstu labo praksi. Ziņojumu prezentēšanai 2017. gadā notiks publiskā apspriešana, savukārt pētījuma rezultātus prezentēs konferencē, ko plānots organizēt 2018. gada pirmajā ceturksnī.