Latvijas studentu apvienība

Finansējuma trūkums rada bažas par “neredzamajām” sekām augstākajā izglītībā

Latvijas Studentu apvienība (LSA) nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministram, finanšu ministrei un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājiem, vēršot uzmanību uz iztrūkstošo finansējumu augstākajai izglītībai saistībā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju paaugstinājumu. Pastāv bažas, ka tā rezultātā varētu tikt samazināts valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu skaits, neturot pērnajā rudenī valdības sniegto solījumu skaitu nemazināt, vai arī tās varētu tikt pārvietotas no augstākiem studiju līmeņiem vai resursietilpīgām programmām uz tām, kas ir lētākas, līdzšinējo skaitu saglabājot, bet tik un tā radot negatīvas sekas augstākajai izglītībai.

2017. gadā studiju vietu bāzes izmaksas, no kā aprēķina valsts piešķirto finansējumu studiju vietām, ir 1393,33 eiro. Saistībā ar akadēmiskā personāla atalgojuma likmju palielinājumu šo summu pakāpeniski plānots palielināt līdz 2019. gadam, uz nākamo gadu to ceļot par 60,23 eiro. Tomēr nodokļu reformas ietvaros pieaugot darba devēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, bāzes finansējumu no 2018. gada janvāra jāpalielina vēl par 4,95 eiro, kas palielinās bāzes finansējumu līdz 1458,51 eiro, un šim nolūkam līdzekļi budžetā šobrīd nav atvēlēti. Pastāv iespēja, ka tiks samazināts valsts finansēto studiju vietu skaits vai arī tas tiks uzturēts iepriekšējā līmenī mākslīgi, pārvirzot finansējumu no dārgākām studiju programmām, piemēram, doktorantūras studentu vietām, uz mazāk resursietilpīgām, tā paturot spēkā pērnajā rudenī veikto solījumu līdz 2019. gadam budžeta vietu skaitu paturēt nemainīgu, tomēr nerisinot problēmu pēc būtības. Šādā gadījumā, lai gan cietēji varētu nebūt atsevišķi studējošie, tiek nodarīts kaitējums augstākās izglītības nozarei un valstij kopumā.

2016. gada rudenī, kad tika organizētas dažādas publiskas aktivitātes, lai studējošo un citu sociālo partneru balss un nostāja taptu sadzirdētas, Ministru kabinets oficiāli apliecināja, ka ir izdevies rast risinājumu, lai tuvākajos 3 gados nevajadzētu veikt valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanu, solot, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaits tiks saglabāts 2016. gada faktiskajā līmenī. Lēmums iekļāva arī to, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu augstākās izglītības iestāžu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietvaros paredzētajam pedagogu darba samaksas palielinājumam 2018. gadā un turpmāk tiks lemts budžeta bāzes izdevumu 2018.–2020. gadam sagatavošanas procesā, nesamazinot no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu un studiju vietu bāzes izmaksas 2018. un 2019. gadā.

LSA saskata problēmu tajā, ka šobrīd nav paredzēts papildu finansējums augstākajai izglītībai ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmju paaugstinājumu izmaksu segšanai ne IZM, ne citu ministriju, kuru pārraudzībā ir augstākās izglītības iestādes, budžetos. Pēc LSA pieejamās informācijas IZM ir lūguši papildu finansējumu Finanšu ministrijai aptuveni 188­­­­ 000 eiro budžeta programmā “Augstskolas”, informējot, ka, nepiešķirot šo finansējumu, ministrijai nebūs iespējams pilnībā nodrošināt 2016. gada 1. novembra Ministru kabineta lēmumu, prognozējot budžeta vietu skaita samazināšanu vai arī pārdali no augstākā uz zemāka līmeņa studiju programmām, jo to izmaksas ir zemākas, tādējādi cenšoties nodrošināt nepieciešamo skaitu, bet problēmu neatrisinot pēc būtības. Šādu situāciju pieļaujot, tiks pārkāpts pērnā gada Ministru kabineta lēmums, tādējādi radot ne tikai vēl vienu “robu” augstākajā izglītībā, bet arī sabiedrībā, it īpaši studējošajos, kas var novest pie vēl lielākas neuzticības valdībai un šī brīža vadošajām politiskajām partijām, kā arī valstī pastāvošajai politiskajai kultūrai.

Latvijas augstākās izglītības sistēmu jau ilgstoši piemeklējis līdzekļu trūkums. Vērtējot 2014. gada Eurostat statistiku par izdevumu uz vienu studējošo un izdevumu uz vienu skolēnu attiecību, Latvija gan starp 28 Eiropas Savienības valstīm, gan starp Baltijas valstīm ierindojas pēdējā vietā, būtiski atpaliekot kā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, tā arī no Baltijas valstu rādītājiem. Lai veicinātu augstākās izglītības, zinātnes un valsts daudzpusīgu attīstību, ir nepieciešams izvērtēt visas augstākās izglītības vajadzības, tām piemērojot adekvātu finanšu resursu apjomu, jo studējošā un skolēna vajadzības noteikto prasmju un kompetenču ieguvei atšķiras, līdz ar to pašreizējo finansējuma proporciju studējošā vajadzības netiek pilnvērtīgi apmierinātas. Tas nozīmē to, ka pie šāda nepietiekama finansējuma augstākās izglītības sistēma ilgtermiņā sāks trūdēt. Ņemot vērā faktu, ka augstākās izglītības finansējums 2010. gadā tika samazināts gandrīz uz pusi un nav ticis atgriezts atpakaļ, šobrīd bāzes neatbilstība reālajām izmaksām ir risks visas sistēmas pastāvēšanai ilgtermiņā. LSA ieskatā pasniedzēja un zinātnieka darbs nedrīkst būt kā hobijs, kas tiek veikts papildus reālam darbam, ar ko būtu iespējams pelnīt konkurētspējīgu iztiku, nevis izdzīvot.

Bāzes finansējumā ietilpst darba algas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, komandējuma un dienesta braucienu izmaksas, pakalpojumu izmaksas, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas, grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas, iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas. Šobrīd piešķirtā finansējuma apmērs gandrīz nemainīgi palicis 2007. gada līmenī, savukārt ekonomiskā situācija ir būtiski mainījusies, kā arī augstskolām ir pavisam citas izmaksu struktūras. 2014. gadā pēc IZM pasūtījuma veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka bāze tobrīd bija 1809,88 eiro. Trīs gadus pēc pētījuma par vienu studiju vietu piešķirtais finansējums ir tikai 1453 eiro, kas ir būtiski mazāk par reālajām augstskolas vai koledžas vajadzībām attiecīgās studiju vietas kvalitatīvai nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.

LSA uzskata, ka šībrīža situācija, kad valdība nevar valsts budžetā ieplānot papildus 4,95 eiro, kuru nepieciešamība radusies saistībā ar VSAOI iemaksu likmju paaugstinājumu, uz katras studiju vietas nodrošinājumu (bāzes izmaksu), ir absurda, nemaz nerunājot par to, ka šobrīd esošais finansējums uz vienu studējošo ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo. Tāpat šobrīd redzams, ka tā sauktajām “deputātu kvotām” un citām “prioritātēm”, finansējums tiks paredzēts. Šo iemeslu dēļ LSA aicina valdību un Saeimas deputātus iepriekšminētajai problēmai rast risinājumu un 2018. gada valsts budžetā ieplānot papildu nepieciešamo finansējumu augstākajai izglītībai, domājot stratēģiski un tālredzīgi par mūsu valsts nākotni, ne tikai par saviem vēlētājiem un partiju reitingiem tuvojošos vēlēšanu kontekstā!

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content