Iekšējās kvalitātes nodrošināšana- studentu iespējas
Lai augstākā izglītība spētu nodrošināt katram studējošajam un sabiedrībai pēc iespējas lielāku labumu, studiju programmām jābūt kvalitatīvām un jātiek pilnveidotām. Tas jādara ne vien tādēļ, ka nav iespējams izveidot ideālu programmu, bet arī nemitīgi mainīgās situācijas pasaulē un darba tirgū dēļ- lai absolvents būtu tai sagatavots, studiju programmas saturs nedrīkst būt novecojis. Daļēji to uzrauga akreditācijās- tās ir ciklisks process, kura rezultātā ārēji tiek novērtēta studiju virzienu kvalitāte augstskolās. Tomēr pašas augstskolas spēja uzraudzīt kvalitāti ir būtiska, lai izmaiņas notiktu ne tikai reizi sešos gados, bet tieši tad, ka konstatēta problēma vai studiju saturs kļūst novecojis.
Ko nozīmē iekšējā kvalitātes nodrošināšana?
Iekšējā kvalitātes nodrošināšana ir procesu kopums, ko veic pati augstskola, lai pārbaudītu, vai studiju programmu saturs un izpilde ir kvalitatīva, kā arī izmaiņas, lai novērstu nepilnības un veiktu uzlabojumus. Katrai augstskolai jābūt izstrādātam kāda veida iekšējās kvalitātes nodrošināšanas plānam. Tomēr ne vienmēr vadība un mācībspēki ir ieinteresēti studiju procesa uzlabošanā- kamēr ir studenti un studiju virziens tiek akreditēts, it kā nav par ko uztraukties. Tāpēc īpaši svarīga loma kvalitātes uzturēšanā ir studējošajiem- rūpēm par iegūstamās izglītības kvalitāti būtu jābūt ne tikai studenta tiesībām, bet arī pienākumam.
Iespējas katram studējošajam.
Viens no iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, kam noteikti jābūt augstskolā, ir studējošo anketas, kas noskaidro studējošo apmierinātību ar studiju kvalitāti. Tās būtu jāaizpilda gan pēc katra studiju kursa, gan pēc studiju programmas absolvēšanas, un tas ir tiešākais veids, kādā iespējams savus ieteikumus vai sūdzības nodot kādam, kuram ir iespējas mainīt studiju saturu, formātu vai vērtēšanas metodes. Anketas ir ne tikai veids, kā nogādāt vadībai un pasniedzējiem savus ieteikumus un sūdzības, bet arī rīks, kas palīdz konstatēt, ka kaut kas ir jāuzlabo vai tieši otrādi- studiju programma ir laba un iesāktais ceļš jāturpina.
Otra iespēja katram studējošajam pašam uzlabot savu studiju procesu paveras, kad mācībspēki balstās uz studentcentrētas izglītības principiem, kas ņem vērā katra studenta atšķirīgās vajadzības, intereses un vēlmes, lai mācību process būtu pēc iespējas piemērotāks katram Būtiska studentcentrētas izglītības daļa ir iespējas studentiem pašiem ietekmēt savu studiju saturu, pasniegšanas metodes un pārbaudījumu metodes. Tādā veidā students pats kļūst daļēji atbildīgs ne tikai par to, ko iemācās pats, bet arī to, ko spēj iegūt no mācībspēkiem studiju procesa gaitā.
Iespējas studējošo pašpārvaldei.
Augstskolu likums nosaka, ka studentu intereses augstskolā un ārpus tās pārstāv studējošo pašpārvalde- vēlēta un neatkarīga institūcija, kurā var iesaistīties ikviens augstskolas students. Augstskolu likuma arī paredz rīkus, ko pašpārvalde izmanto, lai pārstāvētu studējošo intereses augstskolas lēmējinstitūcijās. Trijās no četrām augstskolas galvenajām lēmējinstitūcijām- Satversmes sapulcē, senātā un akadēmiskajā šķīrējtiesā- vismaz 20% no pārstāvjiem ir studējošie. Ja augstskolā ir fakultātes, arī fakultāšu domēs 20% veido studējošie. Tos ievēl SP. Šajās lēmējinstitūcijās studējošajiem ir arī veto tiesības, kas dod iespēju atkārtoti pārskatīt lēmumus, kas studentiem ir īpaši nelabvēlīgi. Tomēr svarīgi atcerēties, ka normālos gadījumos SP un augstskolas vadība un mācībspēki ir sadarbības partneri. Veto tiesības paredzētas tikai ārkārtas gadījumiem, tāpat arī ar 20% studentu lēmējinstitūcijās neko neizdosies panākt, ja pirms tam nenotiks darbs ar pārējām iesaistītajām pusēm.
Ko pašpārvalde var panākt, izmantojot savas iespējas?
Principi iekšējās kvalitātes nodrošināšanā no Eiropas Standartu un vadlīniju (ESG).
- Rūpes par to, lai augstskolā tiek pielietoti iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismi. Tie veidoti, lai nodrošinātu kvalitātes pilnveides ciklu- studiju procesa īstenošanas gaitā iegūstot atgriezenisko saiti no iesaistītajām pusēm, lai spētu uzlabot studiju kursus.
- Rūpes par kvalitatīvu studiju programmu izveidi un to pilnveide. Studiju programmas veidojot, tām jābūt skaidri definētiem mācīšanās rezultātiem. Kad programmu sākts īstenot, notiek nemitīga pārbaude, vai tiek sasniegti mērķi, vai tā atbilst studentu vajadzībām, vai saturs ir aktuāls, vērtēšanas metodes-objektīvas un vēl daudzi citi faktori.
- Studentcentrētas izglītības principu ieviešana. Tā rezultātā studiju process ir pielāgojams katra individuālajām vajadzībām, tiek veidots, ņemot vērā studējošo viedokli un atsauksmes, metodes regulāri tik uzlabotas, un vērtēšana parāda, kādā mērā students ir sasniedzis mācību rezultātus.
- Mācībspēku darba kvalitāte. Augstskolai jābūt atbildīgai par to, lai visi pasniedzēji darbu veic kvalitatīvi un jānodrošina iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes. Ievēlēšanas procesam jābūt caurspīdīgam. Šī ir iespēja studentiem izvēlēties labākos mācībspēkus, ņemot vērā aptauju rezultātus.
- Studiju materiālu un resursu pieejamība. Augstskolai jānodrošina resursi, ņemot vērā studentu vajadzības. Šī ir arī iespēja pašpārvaldei atvēlēt līdzekļus materiālu un resursu iepirkšanai, piemēram, studiju procesam nepieciešamām grāmatām bibliotēkā.
- Informācijas menedžments. Lai spētu nodrošināt kvalitātes uzraudzību, augstskolai jābūt gan veidam, kā iegūt nepieciešamos datus, gan metodēm, kā tos izmantot. Viena no datu iegūšanas iespējām ir jau minētās studējošo aptaujas.
Kā redzams, pieejamo iespēju un uzraugāmo jomu skaits ir diezgan liels. Tas nozīmē ne vien to, ka pastāv daudzveidīgas iespējas strādāt pie kvalitātes nodrošināšanas, bet arī to, ka ir vieglāk palaist garām ko būtisku. Tāpēc jāatceras, ka vislabāko rezultātu iespējams sasniegt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm- augstskolas vadībai, mācībspēkiem un studentiem-, lai spētu nonākt pie kvalitatīvas augstākās izglītības.
