Latvijas studentu apvienība

Intervija ar Gunu Ciemleju: Biežāk pieļautās kļūdas, plānojot personīgās finanses, ieteikumi, kā ietaupīt.

Lai uzzinātu, kādas ir jauniešu biežāk pieļautās kļūdas, plānojot savas personīgās finanses, Latvijas Studentu apvienības pārstāvji uz tiešsaistes interviju aicināja Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedras asociēto profesori Gunu Ciemleju. Ar Gunu runājām par jauniešu personīgo finanšu plānošanu, biežākajām kļūdām, kā arī ieguvumiem, ko tā var sniegt. Tāpat saņēmām arī praktiskus piemērus tam, ar ko sākt, plānojot savas finanses.

Vai, strādājot ar studentiem pie finanšu plānošanas jautājumiem, ir iespējams novērot kādas kopīgas iezīmes? Kādas ir biežākās kļūdas, ko var novērot jūsu ikdienas darbā?

Studentiem bieži sagādā grūtības budžeta pareiza sagatavošana, kur svarīga loma ir naudas līdzekļu atlikumam. Tas nozīmē – katram mēnesim, kad plānojam budžetu, ir gan ieņēmumi, gan izdevumi, tātad arī mēneša rezultāts. Ir svarīgi saprast – ja mērķi ir uzstādīti pārāk augsti, ar lieliem skaitļiem, pārāk apjomīgi, tad šis budžets vienkārši, to nevar pavilkt, un gan mēneša rezultāts, gan kumulatīvais naudas atlikums parādās ar mīnus zīmi.

Problēmas ir arī ar izmaksu noteikšanu mērķiem, piemēram, ceļojumiem, neierēķina visas iespējamās izmaksas (apdrošināšanu, neparedzētus izdevumus), bet tas ietekmē finanšu plānu. 

Der atcerēties, ka savu budžetu un personīgās finanses mēs vadām arī tad, ja ir ļoti nelieli naudas līdzekļi un mērķi. Galvenais, lai saprotam visu loģiku, kā tas notiek. 

Grāmatā “Personīgo finanšu pārvaldība” apkopoti noderīgi padomi veiksmīgai finanšu plānošanai, tomēr reālajā dzīvē ir grūti tādus uzreiz ieviest. Kā nenonākt situācijā, kad pēc pirmā mēģinājuma vēlme mainīt savus finanšu paradumus kļūst bezcerīga? 

Svarīgākais ir saprast, kas ir ieņēmumi un izdevumi. Manā praksē ir bijis gadījums, kad saka: “Bet man nav ne ieņēmumu, ne izdevumu, jo es dzīvoju ģimenē.” Visi nezin kāpēc iedomājas, ka obligāti ir jābūt algai, jāmaksā nodokļi, tad būs ienākumi un izdevumi, bet atceros ļoti labu piemēru, kas arī mani dziļi aizkustināja. Pirms pāris gadiem lielveikalā man līdzās iepirkās mamma ar meitiņu, kurai varbūt bija divi gadiņi. Viņai rociņās saldumi vai kaut kāda mantiņa un savs maciņš. Mamma, protams, palīdzēja aizsniegties līdz kasei un nolikt savu naudiņu. Tās patiesībā ir pirmās prasmes, kas māca saprast, ka līdzekļi ir ierobežoti un nevar pieiet pie Lego plaukta un paņemt jebko. Šeit arī ir tā ideja – nevar būt, ka jums šajā brīdī nu nemaz nav naudas. Kabatas nauda, saņemtās dāvānas naudas veidā, un veidojas attiecības ar naudu, jums jāpieņem lēmums – tērēt vai krāt?

Tālāk par to, kāda ir mūsu attieksme un ko mēs darām ar naudu, kas ir iekrāta. Kādam tā piecus gadus stāv, bet cits varbūt aizdod uz procentiem kaimiņam, te var runāt jau par biznesa ķērienu. Cilvēkiem arī ir dažāda attieksme pret risku. Manuprāt, līdz ko sāc domāt par savas naudas ieguldīšanu, ir vērts aizpildīt finanšu riska tolerances testu. (Saite grāmatas lejupielādēšanai – https://dom.lndb.lv/data/obj/file/27759873.pdf?attach=true)

Kur, jūsuprāt, tiek ielikti pamati personīgo finanšu plānošanā? Cik liela nozīme šajā procesā ir ģimenei, tuviem draugiem vai izglītības iestādei? Vai šīm lomām personīgo finanšu plānošanā būtu jāmainās?

Jāpiekrīt, ka šīs lomas, cilvēkam augot un attīstoties, visticamāk mainīsies. Sākumā pamatiem būtu jānāk no ģimenes, bet diemžēl man šķiet, ka pašlaik vecāki ir tā paaudze, kas nav saņēmusi personīgo finanšu izglītību un līdz ar to arī neprot vai nevēlas runāt par naudas lietām.

Šie gadi ir parādījuši, ka pasaule ļoti mainās. Tagad cilvēki ir zinošāki par finanšu pakalpojumu piedāvājumu, kaut arī studentiem šobrīd būtu nepieciešamas vairāk zināšanu, piemēram, par apdrošināšanu. Kas attiecas uz personīgo finanšu pārskatiem – bilanci, izdevumiem, mērķiem, budžetu – nu tur gan nekas nemainās, jo ir zināma izpratne, loģika, sakarības.

Turpinot par tām lomām – cilvēkam pašam ir jāizglītojas, zināmā mērā visa atbildība par mūsu dzīves kvalitāti ir pārlikta uz katru individuāli, un mums vairs nav garantijas. Ir grūti paredzēt, vai valsts un izglītības sistēma sniegs pilnvērtīgus pamatus savu finanšu plānošanā, tādēļ cilvēkam pašam ir jāinteresējas. Nevajadzētu arī sevi pārslogot ar informāciju, piemēram, par ieguldījumiem un investīcijām, kad mēs vēl neesam tam gatavi, tomēr vajadzētu pakāpeniski iet uz priekšu, piemeklējot aktuālo informāciju. Jāsāk kaut ar mazām summām, kuras mēģinām novirzīt no ikdienas tēriņiem. Piemēram, šobrīd gan SEB banka, gan Swedbank (noteikti arī citas bankas) piedāvā tādu funkciju kā digitālā krājkase.  

Jauniešiem ir ļoti aktuāli impulsa vadīti pirkumi, kas ir mirkļa iegriba, nevis aktuāla nepieciešamība. Kā pretoties šādām iegribām, plānojot personīgās finanses?

  Gribu teikt, ka cilvēkam vienmēr ir jābūt labajām emocijām un dzīves garšai no tā, kā viņš dzīvo un ko dara. Būs lielās nepieciešamības, bez kurām nevaram iztikt – mājoklis, siltums, pārtika –, bet būs lietas, ko varam skaitīt kā citus izdevumus. Es tos saucu par dzīves prieka brīžiem. Tiem ir jābūt. Tomēr jāsaprot, cik varam atļauties. Nevaru, piemēram, sagribēt ieiet veikalā un momentā iztērēt 10 eiro par ribiņām BBQ mērcē, bet, ja es esmu decembra mēnesī atvēlējusi lielāku summu svētku galdam, tad zinu, ka varu tās atļauties.

Kā sevi motivēt? Neatdod visu naudu citiem! Principā visu naudu, ko saņemam, mēneša laikā atdodam pārdevējam, namsaimniekam vai kādam citam. Bet pats sev? Sāc kaut vai ar 1% no ienākumiem (ideālais ir 10%). Iedomājieties, ka jums ieskaita kontā 300 eiro, 15 eiro no tā noliksiet citā norēķinu kontā. Es garantēju, ka to mēnesi izdzīvosiet arī bez tiem 15 eiro. Savukārt, ejot uz veikalu, būtu vēlams sagatavot iepirkumu sarakstu, tas maina iepirkšanās paradumus.  Vēl viens ieteikums –  netērēt vairāk kā 5% virs plānotā. 

Kurā brīdī jaunietis var uzskatīt, ka, plānojot savas finanses, viņš ir nonācis uz pareizā ceļa?

Pirmkārt, tas būs redzams pēc konta atlikuma, ja norēķinu kontā mēneša beigās paliek plusiņš. Protams, tad atkal galva sāp – ko darīt ar plusiņu? To var novirzīt tālāk prom no acīm uz krājkontu, lai nekārdina. Neapšaubāmi daudz labāk ir, ja ir kaut kāds pārpalikums vai uzkrājums. Tad ir jāsāk lasīt un pētīt, jānosaka savs finanšu riska tolerances līmenis, jāsaprot, kāds esi kā ieguldītājs, un jāpiemeklē sev produkts.

Es noteikti gribētu arī visiem strādājošajiem studentiem atgādināt, ka viņi ir 2. pensiju līmeņa dalībnieki. Lūdzu, pārbaudiet, vai jūs esat izdarījuši izvēli latvija.lv par uzkrājuma mantošanu. Cilvēki domā, ka tas ir tikai nieks – “ai, man jau tur nekā nav”. Tā ir jūsu nauda, kurai būs tendence augt, un tad, kad cilvēks ierauga savos 40 gados, ka tur ir padsmit tūkstoši, tad sāk uztraukties. Jaunībā tas nešķiet svarīgi, bet vajag uzreiz visu sakārtot. Noteikti arī jāseko līdzi, kā strādā pensiju plāna pārvaldnieks.

Cilvēkam, pareizi ar savām finansēm rīkojoties, bilancē neto vērtībai vajadzētu pieaugt no gada uz gadu, tomēr var būt arī pretēja situācija, piemēram, kad students ir aizņēmies naudu studijām (studiju kredīts, aizdevums no vecākiem), tad vērtība būs ar mīnus zīmi, bet par to nav jāuztraucas.

Ticiet vai neticiet – nav svarīgi, cik cilvēkam ir gadu. Ir cilvēki, kuriem ir 30, 35 un 40 gadi, un viņi tieši tāpat kā jaunieši maldās. Jums var būt doktora grāds kādā no zinātņu jomām, bet tas negarantē, ka savas personīgās finanses pārvaldīsiet veiksmīgi. Tāpēc šī joma ir svarīga. 

 Kā plānot personīgās finanses COVID19 izraisītās krīzes apstākļos? Par ko studējošais var būt drošs un par ko ne?

Šis laiks ir tik nenoteikts un neprognozējams, tas visos rada stresu. Varbūt vajadzētu pieturēties pie tādiem maziem mērķīšiem, pat ja tie ir saistīti tikai ar sevis iepriecināšanu, jo šajā brīdī ir ļoti svarīgi saglabāt arī emocionālo veselību. Šis laiks noteikti nav piemērots kaut kādām grandiozām izmaiņām. Ir svarīgi arī nepazaudēt iesāktās lietas. Jūs zināt, cik ļoti daudzi atteicās no studijām? Cilvēkiem samazinājās ienākumi, studijas vairs nebija prioritāte. Izglītība ir pēdējais, no kā vajadzētu atteikties. Tajā brīdī, kad nauda zaudē savu vērtību, ir jādomā, kā ieguldīt sevī. Iespējas ir – attālināti kursi, semināri u.c.

Šis ir grūts laiks, jā, bet tiem cilvēkiem, kam ir izdevies saglabāt darba vietas un turpināt strādāt attālināti, varbūt  ir samazinājušās izmaksas un veidojas uzkrājumi. Par tiem jādomā, kur ieguldīt. Ekonomikā neviens nav atcēlis cikliskumu, ticiet man – arī pēc šīs krīzes viss sakārtosies. Jā, dzīve būs citāda, mainīsies ieradumi, bet es ceru, ka ne uz slikto pusi, tāpat varēsim strādāt, sevi realizēt, nopelnīt, uzkrāt un īstenot savus mērķus.

Did you like this article? Share it with your friends!

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content