Izglītības un zinātnes ministrija diskreditē studējošo pārstāvniecību

Kamēr citviet Eiropā tiek veikti pētījumi par studējošo līdzdalību augstākās izglītības iestāžu lēmējinstitūcijās, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), neveicot situācijas izpēti, pieņem, ka visi studējošie, neskatoties uz izvēlēto studiju programmu, līmeni un iepriekš iegūto profesionālo pieredzi, ir pārāk nekompetenti, lai lemtu par augstskolas stratēģisko attīstību. 

Latvijas Studentu apvienība šonedēļ valdībai un nozares organizācijām nosūtīja vēstuli, lai vērstu uzmanību uz studējošo līdzdalības ierobežošanu Ministru kabineta virzīto valsts augstskolas padomes locekļu atlases komisijā. Respektīvi, IZM ir noraidījuši LSA priekšlikumu par studējošo pašpārvalžu vai LSA tiesībām piedalīties kā pilnvērtīgiem valsts augstskolas padomes locekļu atlases komisijas dalībniekiem ar balsstiesībām, kas varētu kā vienlīdzīgi sarunu partneri lemt par valsts padomes locekļu sastāvu. Ministru kabineta virzītie valsts padomes locekļi lems par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošinās valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Kā viens no valsts augstskolu padomes locekļu uzdevumiem būs arī respektēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicināt tās īstenošanu. Atstājot bez balstiesībām studējošos kā vienu no sabiedrības aktīvākajām daļām un liedzot piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, tas ierobežo studējošo iespējas lemt par augstskolas stratēģisko attīstību. Politiķi, lemjot par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, lielu uzsvaru vēlējās likt uz sabiedrības iesaisti un līdzdalību, lai panāktu efektīvāku tās pārvaldību. Tomēr tie diemžēl ir bijuši tikai skaļi vārdi, jo sabiedrības, tostarp studējošo, iesaiste nav plānota pilnvērtīga un jēgpilna. 

LSA sarunās ar IZM nav saņēmusi pārliecinošus un faktos balstītus argumentus par studējošo pašpārvaldes vai LSA pārstāvju neiekļaušanu Ministru kabineta virzītu valsts padomes locekļu atlases komisijās. Izglītības un zinātnes ministrijas argumenti studējošo līdzdalības ierobežošanai lēmumu pieņemšanā ir studējošo pārāk zemā kompetence, automātiski pieņemot, ka visi studējošie, neskatoties uz viņu studiju virzienu, līmeni un iepriekš iegūto profesionālo pieredzi, nekvalificējas Ministru kabineta virzītas augstskolu padomes atlases komisijas locekļa pozīcijai. Turklāt IZM tēze par to, ka studējošajam ir paredzētas pietiekamas līdzdalības iespējas AI iekšējās pārvaldības procesos, tāpēc nav nepieciešams viņus iesaistīt ārējos, izteikta nepārbaudot, vai ar šobrīd pieejamajiem rīkiem studējošie varēs pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses.

Pretēji IZM rīcībai un izteiktajai argumentācijai studējošo līdzdalība Eiropā tiek uzskatīta par izšķiroši svarīgu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvāku augstākās izglītības iestāžu pārvaldību. Kopš 1999. gada viens no Eiropas augstākās izglītības telpu vienojošajiem procesiem ir Boloņas process, kura ieviešanā  piedalās arī Latvija.  Kopš Boloņas procesa izveides pirmsākumiem, arī tika nostiprināta nepieciešamība ievērot studentcentrētas izglītības pieeju, akadēmisko brīvību un studējošo līdzdalības iespēju stiprināšanu augstskolas lēmējinstitūcijās un jautājumos, kas skar studējošo intereses, sistemātiski to veidojot kā ierastu praksi Eiropas augstākās izglītības telpā. Sākot no studējošo līdzdalības nostiprināšanu Prāgas komunikē (2001), turpinot ar Bukarestes komunikē (2012) un noslēdzot ar jaunāko Romas komunikē (2020). 

Visbeidzot LSA atgādina, ka tikai caur kopējo izpratni par augstākās izglītības iestādes attīstības stratēģiju tiks panākta efektīvāka tās pārvaldība. Tādējādi ir jāpievērš uzmanība visu iesaistīto pušu līdzdalības veicināšanai, tostarp studējošo, ikvienā no lēmumu pieņemšanas posmiem, kas skar studējošo intereses, tajā skaitā Ministru kabineta ārējo virzāmo locekļu atlases procesam.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content