Jāturpina izmaiņas augstākās izglītības finansēšanas modelī – #piesAIsti
Daudzos no Latvijas nacionālajiem plānošanas dokumentiem noteikti sasniedzamie mērķi augstākajā izglītībā (AI), tostarp kvalitātes un pieejamības celšana, internacionalizācijas un zinātnes attīstība. 2014. gadā veiktajā Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas AI finansēšanas sistēmu aplūkota arī tās atbilstība noteiktajiem mērķiem un iespējamās izmaiņas to sasniegšanai, kas apkopoti atsevišķā starpziņojumā. Kopš pētījuma publicēšanas Latvijas AI finansēšanas sistēmā ir veiktas izmaiņas, sākot ieviest trīs pīlāru modeli, tomēr Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka izmaiņas nepieciešamas arī citos finansēšanas aspektos.
2014. gadā veiktais izvērtējums parāda, ka vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas Latvijā koncepcijā minēts, ka “nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, ierobežo sektora efektivitāti, liedz izveidot stabilu līdzekļu bāzi”. Gandrīz katrā no vērtētajiem aspektiem valsts piešķirtā finansējuma ietekme vērtēta kā negatīva vai izteikti negatīva; finansējuma piešķiršana nekādi nekorelē ar rezultāta sasniegšanu, tātad – neveicina augstskolas sasniegt mērķus. Tas liek ciest studiju kvalitātei un pieejamībai, iespējai padarīt studiju vidi Latvijā internacionālāku, piesaistīt kvalificētākus mācībspēkus, attīstīt tehnoloģijas, inovācijas un uzņēmējdarbību, kā arī attīstīt zinātnes konkurētspēju un sasaistīt AI ar darba tirgu. Vienīgais aspekts, uz ko finansējuma ietekme ir pozitīva, bija caurspīdīgas studiju kvalitātes vērtēšanas sistēmas nodrošināšana.
Pētījumā tika piedāvāta pāreja uz trīs pīlāros – bāzes finansējumā, par sasniegtajiem rezultātiem piešķirtajā un plānotu projektu īstenošanai paredzētā finansējumā – balstītu modeli, kas plašāk aprakstīts kampaņas pirmajā rakstā. Pāreja uz šo modeli notikusi daļēji. Otrā pīlārā finansējums motivē sasniegt izmērāmus rādītājus konkrētās jomās – pētniecībā nodarbinātu maģistrantūrā un doktorantūrā studējošo un nesenu absolventu skaitu, pēc nozares pasūtījuma veiktos pētījumus, starptautiskos projektos un no pašvaldībām piesaistīto finansējumu, kā arī radošos un mākslas projektus, tā veicinot mācībspēku ataudzi, kā arī augstskolu sadarbību ar nozari un citu finansējuma ieguves avotu meklēšanu.
AI pieejamības jautājums risināts studiju un studējošā kreditēšanas līmenī – abu kredītu apmērs audzis, lai gan joprojām ne vienmēr sedz visu studiju maksu atsevišķās studiju programmās. AI internacionalizācija arī šobrīd nekā netiek stimulēta finansiālā ziņā. Arī studiju kvalitāti valsts piešķirtais finansējums uzlabot nemotivē, jo visi izmērāmie rādītāji, par ko iespējams iegūt papildu finansējumu otrā pīlāra ietvaros, saistīti tikai ar zinātnisko darbību augstskolās. Arī nozares sasaiste ar darba tirgu ir mazāka, nekā varētu būt – lai gan piešķirot valsts finansējumu studiju programmām tiek ņemtas vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātās darba tirgus prognozes, tik un tā nozīmīgu lomi spēlē vēsturiskais finansējuma piešķīrums atsevišķām studiju programmām.
Bažas rada pētījumā minētais apgalvojums, ka Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam un studiju maksām teorētiski būtu jāpalīdz augstskolām piemēroties sabiedrības un tautsaimniecības prasībām, tomēr pētnieki secinājuši, ka Latvijas augstskolas no Eiropas Savienības struktūrfondiem iegūto finansējumu izmanto sistēmas pamatfunkciju nodrošināšanai, nevis attīstībai, inovācijām un uzņēmējdarbībai, jo valsts piešķirtais finansējums studiju vietām ir pārāk zems. Lai gan kopš 2014. gada studiju bāzes izmaksas jeb finansējums, no kura tiek aprēķināts katrai studiju vietai valsts piešķirto līdzekļu daudzums, ir audzis, palielināta ir tikai mācībspēku atalgojumam piešķirtā līdzekļu daļa. Pārējām pozīcijām, kas nav saistītas ar mācībspēku atalgojumu – komandējumu, pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, grāmatu, žurnālu iegādes un iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksām –, no valsts budžeta piešķirtais finansējums palicis nemainīgs 14 gadu garumā. Tādām vajadzībām kā digitālo rīku un datu bāzu abonēšanai un kvalitātes nodrošināšanai līdzekļi bāzes finansējumā vispār nav paredzēti. Lai gan tieši pedagogu atalgojumam paredzētā bāzes finansējuma daļa ir pieaugusi, faktiski pedagogi bieži nesaņem visu atalgojumam papildus piešķirto finansējumu, jo līdzekļi tiek novirzīti pārējo pozīciju izmaksu segšanai.
Pētījumā izceltās problēmas nepieciešams risināt, gan palielinot studiju vietas bāzes finansējumu, ko izmantot pamatfunkciju nodrošināšanai, gan risinot konkrētas problēmas, piemēram, sasaistot piešķirto finansējumu ar sniegumu dažādās jomās. Latvijas Studentu apvienība šovasar ar augstākās izglītības nozari un politikas veidotājiem apspriedusi nepieciešamās izmaiņas AI finansēšanas sistēmā, kopīgi nonākot pie rezultātiem, kas palīdzētu risināt vairākas no Pasaules Bankas pētījumā izceltajām problēmām, padarot AI finansēšanas sistēmu vairāk kvalitātē balstītu, visu līmeņu studijas pieejamākas maznodrošinātajiem, palielinot studiju un studējošā kredīta pieejamību, bet doktorantūras studijas – pievilcīgākas studētgribētājiem, vairākkārt palielinot stipendiju apmēru. Pakāpeniska pāreja uz kvalitātē balstītu budžeta vietu piešķiršanu ir īpaši būtiska, jo tā ļautu izmantot budžeta vietas ne tikai kā rīku kvalitātes sekmēšanai, bet arī nodrošinātu skaidrus sagaidāmos kritērijus augstskolu mācīšanas un mācīšanās darbā, tā pilnveidojot AI procesu, kā arī lai sniegtu signālus reflektantiem par izcilību.
Nozares viedoklis par nepieciešamajām izmaiņām AI finansēšanas modelī apkopots gala dokumentā, ko plānots iesniegt 13. Saeimas deputātiem kā nozares kopējo piedāvājumu finansēšanas sistēmas izmaiņām. Darbs pie vēlamajām izmaiņām turpinās, un ceram, ka dažām no izmaiņām nepieciešamie līdzekļi tiks iekļauti jau nākamā gada budžetā.
Latvijas Studentu apvienības informatīvo kampaņu #piesAIsti veido dažādu augstākās izglītības iestāžu studējošie, kuriem rūp Latvijas augstākā izglītība. Šis ir otrais Latvijas Studentu apvienības raksts ciklā, kas turpmākajos mēnešos informēs sabiedrību par finansējuma trūkuma radītajām sekām Latvijas augstākajā izglītībā, problēmām, kuras varētu risināt papildu finansējuma piešķiršana, un risinājumu labvēlīgo ietekmi uz augstākās izglītības nozari, tās ieguvējiem un sabiedrību kopumā.