Latvijas Studentu apvienība iesniedz priekšlikumus studiju un studējošā kredītu sistēmas uzlabošanai
Latvijā jau vairākus gadus darbojas studējošo atbalsta mehānisms – studiju un studējošo kredīti ar valsts galvojumu. Tā kā šis mehānisms ir izveidots pirms vairākiem gadiem, šobrīd tajā saskatāmi vairāki trūkumi. Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir izstrādājusi priekšlikumus Ministru kabineta 2001. gada noteikumiem Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” un šodien tos iesniedza izskatīšanai un tālākai virzībai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Finanšu ministrijai (FM) un Labklājības ministrijai (LM).
Vairums studentu par apgrūtinājumu uzskata nepieciešamību pēc papildus galvotāja, lai iegūtu kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Iesniegtajos priekšlikumos LSA vērš uzmanību uz šo problēmu. IZM Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) 2014. gada publiskajā pārskatā ir norādīts, ka, piemēram, pagājušajā gadā par studiju un studējošā kredītu izsniegšanu tika noslēgti 2296 kredītlīgumi, bet, rodas jautājums – cik bija pieteikumu? Pēc SZA sniegtajiem datiem LSA, tika noskaidrots, ka kopumā bija 3347 pieteikumu studiju un studējošā kredītiem. Iemesli, kādēļ pieteiku ir daudz vairāk par noslēgtiem līgumiem, ir dažādi. Viena no problēmām ir, ka studējošo galvotāji nereti tiek atzīti par kredītnespējīgiem. LSA uzskata, ka valsts galvotajam kredītam ir jābūt pilnīgi valsts atbalstītam. Valstij ir jābūt kā vienīgajam galvotājam ne tikai bāreņiem un bez abu vecāku aizgādības palikušajiem bērniem, kā tas ir šobrīd, bet arī 1. un 2. grupas invalīdiem un personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, tādējādi veicinot augstākās izglītības pieejamību Latvijā. IZM pasūtītajā Pasaules bankas pētījumā par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli ir minēts, ka pašreizējā duālā finansēšanas sistēma (budžeta studenti un maksas studenti) ierobežo augstākās izglītības pieejamību — attiecīgi nav pietiekama atbalsta studentiem, jo ne visi var atļauties no personīgajiem līdzekļiem segt studiju maksu, kā arī ir sociālās grupas, kurām ir apgrūtinājums atrast galvotāju, ko bankas atzītu par maksātspējīgu.
Papildus apgrūtinājums, ar ko ir saskārušies vairums studējošie, kas ir pieteikušies studiju kredītam ar valsts galvojumu, ir kārtība, kādā šobrīd tiek piešķirts kredīts, kas nav sakārtota. Laika periods no kredīta pieteikuma līdz kredīta saņemšanai bieži vien ir pārāk ilgs, tāpēc LSA nostāja ir, ka situācija, kurā studentam jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai samaksātu semestra studiju maksu, kamēr vairākus mēnešus notiek kredītu noformēšana, nav pieņemama, jo tādējādi tiek mazināta studiju pieejamība. Lai atrisinātu šo situāciju, LSA uzskata, ka nepieciešams nodrošināt, lai studējošie par kredītu piešķiršanas komisijas lēmumu tiek informēti ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad noslēgusies dokumentu iesniegšana kredīta saņemšanai un finansējumam no bankas augstskolas kontā ienāktu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kredītu piešķiršanas komisijas lēmuma paziņošanas.
LSA plānos turpmāk ir strādāt ar iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu studiju un studējošā kredīta kreditēšanas sistēmu Latvijā un lai, sākoties nākamajam akadēmikajam studiju gadam, ar šīm iepriekš minētajām problēmām studējošajiem vairs nebūtu jāsaskaras.