Latvijas Studentu apvienība un Izglītības un zinātnes ministrija pārrunā aktualitātes augstākajā izglītībā
Latvijas Studentu apvienības (LSA) Valde šodien, 24. maijā, tiekoties ar Izglītības un zinātnes (IZM) ministru Kārli Šadurski, apsprieda Valdības rīcības plānā iekļautos uzdevumus augstākajā izglītībā un zinātnē un ministrijas pieprasījumu jaunajām politikas iniciatīvām, kā arī aktualitātes augstākās izglītības politikā.
Viens no uzdevumiem Māra Kučinska Valdības deklarācijā ir “trīs pīlāru” finansēšanas modelis, kur pirmais pīlārs balstās uz studiju un pētniecības bāzes finansējuma nodrošināšanu augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā, tai skaitā tiks palielināts budžeta vietu skaits valsts prioritārajos izglītības (STEM jomas) virzienos. Ministrs K. Šadurskis minēja, ka IZM pieprasīs finansējumu valsts budžeta finansētajām studiju vietām jaunajām politikas iniciatīvām. LSA tikšanās reizē uzsvēra, ka kopumā iniciatīva ir pozitīvi novērtējama un, ka tiek respektētas valsts noteiktās prioritārās studiju nozares, tomēr uzskata, ka valsts dotētās studiju vietas ir jānodrošina katrā no Ministru kabineta noteiktajiem studiju virzieniem un studiju līmeņiem, lai studēt gribētājiem (gan esošajiem studentiem, gan reflektantiem) nodrošinātu apmaksātas studijas Latvijā un iespēju izvēlēties savām zināšanām un vēlmēm atbilstošāko studiju jomu.
Augstskolu likums nosaka, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstākās izglītības iestādē nosaka Izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. LSA ar IZM vienojās, ka ir nepieciešams pārskatīt kārtību, kādā līdz šim augstskolas un koledžas tika finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un definēt, kādus izglītības kvalitātes un pieejamības indikatorus būtu jāņem vērā.
Pie Valdības rīcības plāna pasākumu darbības rezultātiem ir minēts, ka augstskolās no 2017. gada tiks uzsākts pārejas process uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rekomendēto atalgojuma skalu akadēmiskajam personālam, paredzot aptuveni 30% pieaugumu visiem amatiem, sākot no asistenta līdz profesoram, pieejamo papildu finanšu resursu ietvaros. Runājot par akadēmiskā personāla atalgojumu, LSA uzsvēra, ka šai iniciatīvai arīdzan nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta līdzekļiem. Tika uzsvērts, ka, no studentu skata punkta radušās bažas, ka akadēmiskā personāla algu palielināšana varētu radīt lielākas studiju maksas vai liktu augstskolām taupīt uz citu izdevumu rēķina, kas mazinātu izglītības un pētniecības kvalitāti.
Ministrijas pārstāvji sniedza ieskatu arī Pasaules Bankas pētījumā par augstākās izglītības pārvaldības pilnveidi un augstākas izglītības modernizāciju, minot, ka jūnija beigās Pasaules Bankas eksperti, ņemot vērā Eiropas valstu praksi un kvalitātes standartus, izvērtēs Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmiju. Pētījuma ietvaros, tiks nodrošinātas arī ekspertu diskusijas un konsultācijas, kā arī tiks pētīta iepriekšminēto augstskolu pārvaldība gan no institucionālās pārvaldības, gan no finanšu aspekta, liekot uzsvaru uz mācībspēku ataudzi.
Tikšanās noslēdzās ar LSA Valdes un ministra vienošanos turpmāk sadarboties augstākās izglītības un zinātnes jautājumos, kas skar studējošos.
LSA un IZM tikšanās reizē piedalījās ministrs K.Šadurskis, Valsts sekretāre L.Lejiņa, biroja vadītājs A. Geižāns, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore A.Kiopa un ministra padomnieks (komunikācijas jautājumos) M. Langrāts.