Latvijas Studentu apvienības ārkārtas Kongresā uz prezidenta amatu iesniegti divi pieteikumi
28. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes telpās norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) ārkārtas Kongress, kas izsludināts, jo iepriekšējā Kongresā marta beigās netika ievēlēts jaunais organizācijas vadītājs. Šoreiz uz LSA Prezidenta amatu saņemti divi pieteikumi – no Rīgas Tehniskās universitātes studenta Dāvja Freidenfelda un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentes Anetes Ašmanes, kas uz šo amatu kandidējusi jau iepriekšējā kongresā.
Dāvis Freidenfelds kandidatūrai saņēmis Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta un Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes izvirzījumus, bet Anete Ašmane saņēmusi izvirzījumu no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes un Latvijas Universitātes Studentu padomes. Ar abu kandidātu iesniegtajiem pieteikumiem iespējams iepazīties šeit. Lai studējošajiem būtu iespēja uzzināt vairāk par katra kandidāta mērķiem, darbības vīziju un motivāciju, 24. aprīlī plkst. 18.30 Rīgas Stradiņa universitātē norisināsies prezidenta amata kandidātu debates, kurām būs pieejama arī tiešraide.
Ašmanes iesniegtā darbības programma nav būtiski mainījusies – tāpat kā kandidējot martā notikušajā Kongresā, kā virsmērķis organizācijas darbībā izvirzīts studentcentrētas izglītības veidošana, tā sniedzot akadēmisko kvalitāti, sociālo atbalstu, padarot augstāko izglītību pieejamu un iekļaujošu. Par galvenajām darbības prioritātēm kandidāte uzskata sadarbību ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, LSA atpazīstamības veidošanu studējošo vidū un plašākā sabiedrībā, kā arī visu augstskolu studējošo pārstāvju plašāku iekļaušanu LSA darbībā. Ašmane norāda, ka organizācijas veiksmīgai darbībai būs nepieciešama gan sadarbība ar augstākās izglītības politikas veidotājiem – ministrijām, kuru pārraudzībā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī citām iesaistītajām pusēm –, gan sadarbība ar visu augstskolu studējošo pašpārvaldēm, rūpējoties par to, lai tās būtu spēcīgas un LSA iekšējais klimats būtu labvēlīgs visu biedru iesaistei. Tāpat svarīgi būs veidot LSA tēlu tā, lai tas ir atpazīstams visu studējošo vidū, un veidot piederības sajūtu organizācijai kā studentu interešu pārstāvjiem, lai panāktu plašāku studentu iesaisti LSA darbībā.
Arī Freidenfelda iesniegtajā pieteikumā minēts, ka LSA kā studējošo interešu aizstāvjiem nepieciešams darboties kā ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, tā ar biedriem – augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvaldēm. Kandidāts savā pieteikumā izcēlis nepieciešamību strādāt pie LSA Vadlīnijās noteiktajiem mērķiem, kas ietver izglītības kvalitātes nodrošināšanu, rūpes par sociālo un starptautisko dimensiju, studentu pārstāvniecības efektīvas darbības veicināšanu un augstākās izglītības finansējumu. Freidenfelds uzskata, ka lielāko daļu no Vadlīnijās norādītajiem mērķiem iespējams sasniegt, paaugstinot augstākajai izglītībai piešķirto finansējumu, kā arī pievēršot uzmanību tā efektīvam izlietojumam, tādēļ ievēlēšanas gadījumā noteicis darbu pie augstākās izglītības finansējuma kā prioritāti. Tāpat Freidenfelda darbības programmā minēta arī LSA darbības balstīšana uz kvalitatīvas pārvaldības principiem, kā arī plāni stiprināt biedru rīcībspēju.
LSA Prezidents pārstāv Latvijas studējošos intereses nacionālā līmenī, iesaistās augstākās izglītības politikas veidošanas procesos, aizstāv studējošo viedokli, ikdienā vadot LSA.
Kongress ir organizācijas augstākā lēmējinstitūcija, kas sastāv no LSA biedru, studējošo pašpārvalžu, deleģētiem pārstāvjiem. Tajā piedalīsies vairāk nekā 100 studējošo pašpārvalžu pārstāvji no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas ir LSA biedri.