Latvijas Studentu apvienības paveiktais 2018. gadā
Kā parasti, arī pagājušajā gadā studējušie ir daudz strādājuši pie dažādiem ar augstāko izglītību saistītiem jautājumiem jautājumiem – iesaistījušies normatīvo aktu grozījumu veikšanas procesā, rīkojuši projektus, kopā ar nozares partneriem sprieduši par nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un daudz ko citu. Piedāvājam iepazīties ar 2018. gadā veiktajiem Latvijas Studentu apvienības (LSA) darbiem, lai uzzinātu, ko mēs paši uzskatām par svarīgāko no pērn notikušā.
Apaļā galda diskusiju cikls un ziņojums par augstākās izglītības finansēšanu
Pagājušā gada vasarā LSA veidoja apaļā galda diskusijas par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi. Šīs diskusijas bija noslēgums LSA vairāk nekā gadu rakstītam ziņojumam, kurā tika analizēta esošā augstākās izglītības finansēšanas sistēma, tās ietekme uz augstākās izglītības kvalitāti, studentiem un sabiedrību kopumā.
Šo diskusiju ietvaros piedalījās pārstāvji no gandrīz visām augstākajā izglītībā iesaistītajām organizācijām, tostarp arī vairākām ministrijām un Saeimas, visu vasaru regulāri tiekoties, lai apspriestu LSA ziņojumu un tajā ietvertās atziņas. Rezultātā tika panākta vienošanās par vairākām atziņām un to, kādā veidā Latvijas augstākās izglītības finansēšanai vajadzētu turpmāk attīstīties. Šīs diskusijas rezultātā tika panākta konceptuālā vienošanās par stipendiju apmēra palielināšanu, kreditēšanas sistēmas pilnveidi, kā arī par budžeta vietu piešķiršanu pēc izcilības kritērijiem.
Normatīvo aktu grozījumi, kas ļauj īstenot praktiskās mākslas doktorantūras studiju programmas
Pagājušā gada sākumā tika veikti grozījumi Augstskolu likumā, bet oktobrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas no šī gada ļaus īstenot praksē balstītas doktorantūras studijas mākslās.
Šobrīd visas doktorantūras studiju programmas mākslās tiek balstītas pētniecībā, bet pērn apstiprinātie grozījumi normatīvajos aktos ļaus īstenot arī pamatā praksē jeb mākslinieciskajā jaunradē balstītas programmas. Izmaiņas ir būtisks uzlabojums, jo līdz šim mākslas augstskolu absolventi, kuri vēlējas turpināt studijas mākslas jomās profesionālās doktora studiju programmās mākslās, ir aizplūduši no Latvijas un savu karjeru veidojuši ārpus tās.
2016. gada vasarā, tiekoties ar kultūras ministri, šo jautājumu aktualizēja tieši studējošie – LSA, iesaistoties mākslas augstskolu (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas) studējošo pašpārvaldēm.
Studenta-novērotāja statusa saglabāšana studiju kvalitātes novērtēšanas vizītēs
2018. gadā ārējās kvalitātes novērtēšanas jomā notika dažādas izmaiņas, būtiskākās no tām – Akadēmiskās informācijas centra (AIC) iekļaušana Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR). AIC veic studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu. Gada beigās tika izveidoti vairāki ar ārējo kvalitātes novērtēšanu saistīti Ministru kabineta noteikumi, un tajos sākotnēji bija paredzēts atņemt iespēju studējošajiem piedalīties vizītēs kā novērotājiem, tā zaudējot iespēju gūt pieredzi kvalitātes novērtēšanā un sagatavojoties studenta-eksperta darbam. LSA panāca, ka novērotāja loma noteikumos tiek atstāta, un pēc noteikumu stāšanās spēkā LSA deleģētam novērotājam būs jāpiedalās visās kvalitātes vērtēšanas vizītēs – augstākās izglītības iestāžu un studiju virzienu akreditācijā, kā arī studiju programmu licencēšanā.
Politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni
Septembrī norisinājās politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni, kurās piedalījās visu septiņu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji, vadošie viedokļu līderi augstākās izglītības un zinātnes jomā. Debatēs studējošie, jaunie zinātnieki, augstskolu mācībspēki un citi interesenti varēja uzzināt par partiju prioritātēm augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī uzdot kandidātiem jautājumus par sev svarīgo. Debates klātienē pulcēja vairāk nekā 150 skatītājus un tika nodrošināta arī tiešraide vadošajā ziņu portālā Latvijā – Delfi. Pasākumu organizēja Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Rektoru padome un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.
Debašu gaitā partiju pārstāvji atbildēja uz jautājumiem par zinātnei un augstākajai izglītībai piešķiramo valsts budžeta daļu, atbalsta mehānismiem studējošajiem, internacionalizāciju, augstākās izglītības iestāžu skaitu un dažādiem zinātnes rādītājiem, kā arī partijas programmā minēto. Svarīgākais studējošajiem – debašu noslēgumā gandrīz visu partiju pārstāvji atzina, ka atbalsta pāreju uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību vismaz valsts dibinātajās augstskolās.
Starptautiskās augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas apmācības studentiem-ekspertiem
Oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Studentu apvienības (ESU), Latvijas Universitātes Studentu padomes (LU SP), Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras un LSA organizētās starptautiskās studentu-ekspertu apmācības, kas projekta “ESU un LU SP apmācības studentiem ‒ izglītības kvalitātes novērtēšanas ekspertiem” ietvaros pulcēja 50 dalībniekus no vairāk nekā 20 valstīm.
Pasākuma ietvaros tika pārrunātas tādas tēmas kā Eiropas augstākās izglītības telpa un Boloņas process, standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, dažādu valstu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un studentu loma kvalitātes nodrošināšanas procesos. Kopumā mācības sniedza ekspertiem iespēju pārņemt labo starptautisko pieredzi un atjaunot esošās zināšanas, lai varētu spert pirmos soļus augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procedūrās un veiksmīgi pildīt eksperta pienākumus.
Nākotnes studiju forums
27. februārī norisinājās LSA rīkotais “Nākotnes Studiju forums: Izaicinājumi un tendences augstākajā izglītībā Latvijā”. Pasākumā piedalījās augstākās izglītības, darba tirgus un politikas veidotāju pārstāvji un studenti. Nākotnes Studiju forums (NSF) notika otro reizi, un tā mērķis bija kopā ar augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem un politikas veidotājiem iepazīstināt dalībniekus ar inovatīvām idejām augstākajā izglītībā un formulēt, kā jāmainās Latvijas augstākās izglītības telpai un institūcijām.
Forumā piedalījās viesis no Lielbritānijas – izglītības pārmaiņu aģents, uzņēmuma Bryanston Square dibinātājs, TEDxVilnius un TEDxKlagenfurt vadītājs Marcus Orlovsky, iepazīstinot auditoriju ar attīstības tendencēm un pārmaiņām izglītības sistēmā kopumā un aicinot dalībniekus būt atvērtiem pārmaiņām. NSF spilgtākais akcents bija divas paneļdiskusijas, kurās sprieda par digitalizācijas ietekmi uz augstāko izglītību un valsts lomu augstākajā izglītībā. Forums vienuviet pulcēja ap 150 dalībniekiem un augsta līmeņa nozares ekspertiem, bet vēl vairāki tūkstoši to vēroja tiešsaistē. Ja vēl pirmajā savas norises gadā NSF meklēja savu vietu un lomu Latvijas augstākās izglītības telpā, tad 2018. gadā NSF sevi pārliecinoši pieteica kā augsta līmeņa pasākumu, ko iniciē un organizē studējošie, un kam ir potenciāls kļūt par nozares vadošo pasākumu, lai tīklotos un attīstītu vizionāras idejas nākotnei.
Erasmus+ mobilitātes aptaujas rezultātu apkopošana
Pagājušajā vasarā apkopoti 2017. gada sākumā veiktā aptauja par Latvijā studējošo pieredzi, piedaloties Erasmus+ apmaiņas programmā, un vēlmi doties apmaiņā. Aptaujas rezultāti ļāvuši izdarīt secinājumus par problēmām, ar ko nākas saskarties piesakoties mobilitātei, tās procesā un atgriežoties savā augstskolā, un ļauj izdarīt secinājumus par nepieciešamajām izmaiņām mobilitātes procesa atvieglošanai gan augstākās izglītības iestādēs, gan nacionālā līmenī.