LSA 25 laika līnija

1994

LSA dibināšana
Latvijas Studentu apvienību 1994. gada 10. decembrī dibināja bariņš entuziastisku studentu. Dibināšanas kongresā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes telpās piedalījās astoņu augstskolu pārstāvji. Viens no pirmajiem uzdevumiem, kuram LSA pievērsās, bija panākt obligātā militārā dienesta atcelšanu studentiem.

Latvijā: Top Augstskolu likuma projekts
Jaunā Augstskolu likuma uzdevums ir radīt iespēju mūsu valstī veidot harmoniskas un konkurētspējīgas augstskolas. To katrā līmenī jāietver tāda akadēmiskā autonomija un atbildība, kas nodrošinātu optimālu radošo spēku atraisīšanos, resursu optimizāciju, mērķu skaidrību un sabiedrības vajadzību apmierināšanu.
Likums pieņemts 1995. gada 2. novembrī.

1995

Pirmais darbs pēc LSA izveides – ierosinājumi Augstskolu likumam
Pēc LSA ierosinātās redakcijas likumā iekļauti panti par studējošo tiesībām, studējošo pašpārvaldi un tās tiesībām. Iekļautas arī LSA idejas par studentu kreditēšanu, kā arī pārstāvniecību fakultāšu domēs, Senātā un Satversmes sapulcē, pārstāvis Akreditācijas komisijā un Augstākās izglītības padomē un citas idejas.

1996

LSA biedri – studentu pašpārvaldes, nevis indivīdi
LSA apvienos Latvijas augstskolu studentu pašpārvaldes – tā domes sēdē nolēma 14 Latvijas augstskolu studentu pašpārvalžu pārstāvji. Līdz tam LSA statūti paredzēja tikai atsevišķu studentu darbošanos apvienībā, bet pēc izmaiņām apvienībā tika pārstāvēta lielākā daļa Latvijas studentu.

Pikets un mītiņš pie Saeimas ēkas par militāro dienestu
Lai paustu savu attieksmi pret topošo likumu par obligāto valsts dienestu, LSA rīkoja kārtējo akciju-piketu un mītiņu pie Saeimas ēkas. Akcijā studenti pauda atbalstu priekšlikumiem topošajam likumam, kas paredz iespēju studentiem no mācībām brīvajā laikā ar Zemessardzes palīdzību apgūt militārās iemaņas un absolventus, kuri šo kursu apguvuši, obligātajā dienestā neiesaukt

Latvijā: Saeima AIP apstiprina pirmo studējošo pārstāvi Mari Eglīti
Pēc valsts neatkarības atgūšanas AI jomā radās jauna situācija. Pirmajos gados bija kritiski zems studentu skaits, tad sākās straujš studentu skaita pieaugums, attīstījās privātais sektors AI, veidojās jaunas valsts reģionālās augstskolas, saturiski tika pārstrādātas studiju programmas, radās jaunas programmas. Bija zinātniski jāizvērtē šie jaunie procesi, jāsalīdzina ar pasaules pieredzi un jāizveido Latvijas vajadzībām un iespējām atbilstoša AI sistēma un politika pasaules kontekstā.

1997

Izstrādāta Latvijas studentu sociālā nodrošinājuma koncepcija
LSA izstrādāja koncepciju, kurā, balsoties uz pētījuma rezultātiem, aprakstīja gan esošo Latvijas studentu dzīves situāciju, gan vēlamo variantu tādos dzīves aspektos kā ikdienas finanses, mājoklis, ēdināšana un veselība. 

Latvijā: Obligātā militārā dienesta likuma pieņemšana
Latvijas studentija ir par mērķtiecīgu, līdzsvarotu valsts aizsardzību un efektīvu intelektuāla potenciāla izmantošanu, attīstīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos – šo viedokli LSA ir paudusi, piedaloties obligātā militārā dienesta likuma izstrādē. Sadarbībā ar Saeimas deputātiem LSA ir panākusi racionālu veidu studentu militārajai apmācībai.

1998

LSA ir pret jebkāda veida studiju maksas ieviešanu valsts budžeta studentiem
Studenti iestājās pret Augstākās izglītības padomē izskatīto priekšlikumu par vispārējās studiju maksas ieviešanu visiem valsts budžeta studentiem – sākotnēji maksa plānota Ls 50 semestrī, bet tā augs uz pilnu studiju maksu. Šis solis tiek sperts, lai nodrošinātu augstskolu eksistenci, jo pēdējo piecu gadu laikā valsts budžeta pieaugums ir zemāks pat par inflācijas līmeni, kaut gan valsts augstskolās studējošo skaits ir gandrīz divkāršojies.

LSA kļūst par pilnvērtīgu ESU biedru
1998. gada maijā LSA tiek uzņemta Eiropas Studentu apvienībā (toreiz – ESIB) – organizācijā, kura veido studentu politiku Eiropas līmenī. ESU biedri šobrīd ir 46 studentu apvienības no no 40 valstīm

 “Mēs droši varam secināt, ka Latvijas Studentu apvienība ir bijusi veiksmīgāka nekā Latvijas valsts, jo ESIB ir visnotaļ pielīdzināms Eiropas Savienībai gan ģeogrāfiskā vēriena, gan norišu nopietnības ziņā.”
Daniels Pavļuts, LSA viceprezidents, 1998. gada novembrī

1999

Pikets par atbalstu valsts finansētai augstākajai izglītībai
Vairāk nekā tūkstotis studentu devās demonstrācijā no Saeimas līdz Ministru kabinetam, pauzdami savu atbalstu valsts finansētai augstākajai izglītībai. Ne premjers, ne izglītības un zinātnes ministre demonstrācijas dalībniekus nepārliecināja par nepieciešamību visiem studentiem maksāt par izglītību.

Baltic Organization Meeting dibināšana
LSA un Lietuvas Studentu apvienība septembrī Viļņā noslēdz līgumu par Baltijas studentu organizāciju apspriedes dibināšanu. Igaunijas Studentu apvienība līgumam pievienojusies 2003. gadā. Doma par Baltijas studentu organizācijas izveidi un līgumu slēgšanu par sadarbību starp visām trijām studentu apvienībām radās jau 1994. gadā, bet sadarbības līguma noslēgšanu kavēja Igaunijas studentu apvienības pārstāvji, kuri uzskatīja, ka nav nepieciešama rakstveida vienošanās

LSA aktivizējusi Latvijā studējošo jaunatni
Līdz 1999. gadam 25 augstskolās izveidojušās pašpārvaldes, un tas lielā mērā noticis ar LSA atbalstu. Caur pašpārvaldēm augstskolu dzīve tiek attīstīta, tādā veidā studējošie saņem LSA darba augļus.

Latvijā: Latvija pievienojas Boloņas procesam
Boloņas procesa virsmērķis, izveidojot Eiropas augstākās izglītības telpu (EAIT), ir nodrošināt EAIT augstākās izglītības sistēmu salīdzināmību un saskaņotību, ar nolūku veicināt iedzīvotāju mobilitāti, nodarbināmību un Eiropas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju.

2000

LSA pauž satraukumu par Augstākās izglītības finansējuma reformas koncepciju
Vairāki studentu pārstāvji diskusijā ar Māri Vītolu aicināja izglītības un zinātnes ministru atlikt koncepcijas iesniegšanu Ministru kabinetā. Tomēr ministrs, tikai virspusēji uzklausījis studentu pārstāvju viedokli, aicināja tos atstāt sēdes telpās un ignorēja LSA pārstāvju ieteikumu pārrunāt strīdīgos jautājumus.
Studenti jau iepriekš bija pauduši savu noliedzošo attieksmi pret sabiedrībā nepietiekami apspriesto koncepciju, kas turklāt ir vāji sagatavota un mazpamatota. Lai paustu savu attieksmi, LSA aicināja studentus 21 .martā piedalīties protesta piketā pie IZM

Pirmo reizi notiek seminārs “Kam rūp students?”
Maija beigās 30 pārstāvji no 13 augstskolu studentu pašpārvaldēm piedalījās pirmajā seminārā KRS?, kurā dalībniekiem sniegta informācija par demokrātijas principiem un izveidoti pašpārvalžu darba plāni. Seminārs kļuvis par ikgadēju notikumu, kas pulcē augstskolu pašpārvalžu jaunos aktīvistus. Zīmīgi, ka seminārā ar nodarbību piedalījās Mihails Džondžua – viņš to turpina darīt joprojām, un ir vienīgais, kurš piedalījies katrā “Kam rūp students?”.

Latvijā: Augstskolu likuma grozījumi nosaka pāreju uz bakalaurs-maģistrs-doktors izglītību
Grozījumi paredz, ka bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Pirms tam studiju programmas ilgums, lai iegūtu AI, nedrīkstēja būt mazāks par 4 gadiem.

2001

Pikets, lai panāktu budžeta grozījumus
Niecīgas stipendijas, tukšas bibliotēkas, nolaistas kopmītnes, izmirstoši pasniedzēji – tā studenti raksturo situāciju augstākās izglītības sistēmā. Tāpēc LSA kopā ar Izglītības darbinieku arodbiedrību piketēja, lai panāktu budžeta grozījumus par labu augstākajai izglītībai par 2,5 miljoniem latu. TV intervijā LSA prezidents Juris Pūce uzsvēra, ka tas nav normāli, ka pasniedzējs strādā divus citus darbus, lai nopelnītu iztiku un tad ierodas Universitātē, lai pārstrādājies nolasītu lekcijas

LSA domes sēde pretī Ministru kabineta ēkai
Lai paustu sašutumu un pievērstu uzmanību katastrofāli zemajam augstākās izglītības finansējumam, kas “patlaban jau ir novedis pie augstskolu ēku pakāpeniskas sabrukšanas”, pretī Ministru kabineta ēkai notiek LSA atklātā domes sēde. Studenti vienbalsīgi nobalso pret augstskolu sabrukumu.

2002

Pirmo reizi noticis Studentu līderu forums
“Pirmo reizi Latvijā studentu līderi tiekas, lai izstrādātu Latvijas attīstības perspektīvas nākamajiem 4 gadiem” – šādi, tuvojoties 8. Saeimas vēlēšanām, tika pieteikts pirmais Studentu līderu forums. Šobrīd tas kļuvis par ikgadēju semināru, kurā pašpārvalžu pārstāvji kopīgi iepazīst LSA darbības politisko pusi un strādā pie viedokļa un rīcības plānu izveides dažādu jautājumu risināšanai.

2003

LSA uzskata, ka stipendija jāpalielina līdz iztikas minimumam
LSA kongress pieņēma rezolūciju par stipendiju reformu, nosakot, ka stipendijas jēga ir segt studenta sociālās pamatvajadzības, tāpēc stipendiju apjoms jāpalielina līdz valstī noteiktajam iztikas minimumam. Pēc LSA iniciatīvas ir izveidota Stipendiju reformas darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu un Veselības ministrijām, kā arī LSA. Lai gan līdzšinējo sarunu gaita neiepriecina, taču apvienība nezaudē cerību palielināt stipendijas apjomu un paplašināt tās saņēmēju skaitu

Studiju maksa nedrīkst pieaugt studēšanas laikā
Studenti Latvijā prasa lielāku atbildību no augstskolām – studiju maksai jābūt noteiktai par visu studiju programmu kopumā, un tam jābūt vienīgajam obligātajam maksājumam, kuru augstskola var saņemt no studējošā. Pašreiz studiju līguma saturs, ko augstskola slēdz ar studējošo, ir pilnībā augstskolas kompetencē. Studējošie nespēj ietekmēt līguma saturu; studiju līgumi satur noteikumus, kas ir studējošajiem nelabvēlīgi vai pat pārkāpj viņu tiesības

Studējošo balsošanas izspēle par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā
Studentu referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 58,3% aptaujāto nobalsoja par, bet 41,7% balsojuši pret. Projekta laikā 23 Latvijas augstskolās Rīgā un visos Latvijas reģionos vairāk kā 60 balsošanas iecirkņos studējošie pauda savu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Kopumā izspēlē nobalsojuši 10 635 cilvēki, tomēr, atšķirībā no referenduma, tajā piedalījās arī nepilsoņi un ārvalstu studenti

“Toreiz tautas nobalsošanas informatīvās kampaņas organizatori, kas pārstāvēja valsts institūcijas, bija ļoti neapmierināti par šo projektu – izsauca mūs “uz paklāja” un pat paaugstinātā balsī izteica savu viedokli, kas varētu notikt īstajā referendumā, ja studenti savā pateiktu “nē”. Beigās rezultāts bija praktiski identisks tautas balsojumam.”
Ditas Sīles atmiņas

2004

Studenti prasa paaugstināt stipendijas
LSA iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumu noteikt 70 latus lielu stipendiju studentiem ar labām sekmēm, kā ari ikgadēju stipendiju fonda pieaugumu par 25%. Priekšlikumi tapuši, izvērtējot IZM stipendiju reformas ierosinājumus, kas paredz Ls 40 stipendijas. Reforma paredz, ka turpmāk stipendiju saņems tikai studenti ar labām sekmēm vai finansiālām grūtībām.

Latvijā: Apstiprinātas izmaiņas ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par stipendijām”
Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par stipendijām” nosaka, ka uz Ls 70 lielu stipendiju var pretendēt konkursa kārtībā atbilstoši AI programmās valsts finansēto vietu skaitam uzņemtie un sekmīgie studējošie. Ieviešot izmaiņas, netika mainīts kopējais stipendiju fonda apmērs, tāpēc stipendiju vairs saņēma tikai aptuveni katrs desmitais students. Iepriekš katrs sekmīgais studējošais varēja saņemt stipendiju izglītības programmu apguvei, pilna laika bakalaura, profesionālās AI un maģistru studiju programmas studentam tās apmērs bija 8 lati mēnesī

Latvijā: Apstiprināti studiju līgumos obligāti iekļaujamie noteikumi
LSA iniciatīvas un sekmīgas sadarbības ar izglītības un zinātnes ministru rezultātā apstiprināti ministru kabineta noteikumi „Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”. Tie definē līgumā ietveramo informāciju par studiju programmu, līguma slēdzēja pusēm, studējošā pienākumiem un augstskolas pienākumiem. Tostarp tiek paredzēts, ka studiju maksa līgumā jānosaka par visu studiju programmu kopumā.

Latvijā: Centralizētie eksāmeni kļūst par atlases kritēriju
Pateicoties 2000. gada grozījumiem Augstskolu likumā, centralizētie eksāmeni, kurus ieviesa 90. gadu vidū, sākot ar 2004. gadu kļūst par studentu atlases kritēriju, iestājoties augstskolā.

2005

LSA tiek uzņemta Ziemeļvalstu studentu apvienību tīklā (NOM)
Ziemeļvalstu studentu apvienību tikšanās reizē pieņemts lēmums grozīt NOM statūtus par labu Baltijas valstu nacionālo studentu apvienību, tostarp LSA, iekļaušanai oficiālā NOM sastāvā. Līdz tam kopš deviņdesmito gadu beigām Baltijas studentu apvienības NOM semināros piedalījās novērotāja statusā. 

2006

Latvijas Studentu apvienība izcīna studējošā kredīta palielināšanu līdz 120 latiem
Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par studentu kreditēšanu, kuros atbalstīti LSA ierosinājumi par studējošā kredīta apjoma divkārtīgu palielināšanu – līdz 120 latiem.

Pieprasa turpināt vidusskolas centralizēto eksāmenu reformu
LSA pieprasa turpināt vidusskolas centralizēto eksāmenu reformu, atbalstot obligāto valsts centralizēto eksāmenu ieviešanu latviešu valodas un literatūras, svešvalodas (pēc izvēles), matemātikas, kā arī dabaszinātnes priekšmetos, kā arī vismaz vēl divos priekšmetos pēc skolēna izvēles. Līdz ar izmaiņām obligātajos valsts centralizētajos eksāmenos nepieciešams pārskatīt arī vispārējās vidējās izglītības sistēmu kopumā.​

Latvijas Studentu apvienība panāk studējošo pārstāvniecības nostiprināšanu Augstskolu likumā
2. martā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kuros iekļauti LSA priekšlikumi par noteiktu studējošo pašpārvalžu finansēšanu 1/200 apmērā no augstskolu un koledžu budžeta, studējošo pārstāvniecības nostiprināšanu gan augstskolās, gan nacionālā līmenī, studentu tiesības vairākkārt studēt par valsts budžeta līdzekļiem un citi grozījumi. Tāpat iekļauts atsevišķs pants, nosakot Latvijas Studentu apvienību kā nacionāla mēroga studējošo pārstāvības organizāciju.

2007

Latvijas priekšlikums par studentu sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanu tiek atbalstīts Eiropas izglītības ministru konferencē
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža Latvijas delegācijas vārdā komunikē ierosināja iekļaut atbalstu studentu sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai. Latvijas priekšlikums tika iekļauts dokumenta gala versijā un līdz ar to Boloņas procesa dalībvalstu ministri ir apstiprinājuši, ka viņi „atkārtoti uzsver nozīmīgumu tam, ka studentiem ir jābūt iespējām pabeigt studijas bez jebkādiem šķēršļiem, kas būtu saistīti ar viņu sociālo un ekonomisko stāvokli”. 

2008

LSA kandidāte ievēlēta par Eiropas Studentu apvienības viceprezidenti
LSA izvirzītā kandidāte Anita Līce ievēlēta par Eiropas Studentu apvienības viceprezidenti. Maija sākumā Slovākijā norisinājās Eiropas Studentu apvienības 54. kopsapulce, kurā viceprezidenta amatā ievēlēta Latvijas pārstāve Anita Līce, kas iepriekš aktīvi darbojās Latvijas Studentu apvienībā kā finanšu un starptautiskā virziena vadītāja, bet vēlāk iesaistījās darbā Eiropas Studentu apvienības izglītības veidošanas komitejā.

Studenti rindām uz Ministru kabinetu!
LSA un gandrīz 100 studenti 8. septembrī visas dienas garumā Ministru kabinetā nogādāja  Ministru prezidentam Ivaram Godmanim adresētas vēstules, paužot neapmierinātību par ieceri samazināt valsts līdzfinansējuma apjomu ar augstāko izglītību saistītajiem Eiropas Savienības projektiem. Situācijā, kad no ES ir piešķirti 85% no nepieciešamajiem līdzekļiem augstākās izglītības nepieciešamības projektiem, valsts tomēr nevar nodrošināt atlikušos 15%. Turklāt tas viss notiek pēc tam, kad valdība jau samazinājusi finansējumu augstākajai izglītībai par vairāk nekā 5%.

Latvijā: Sasniegts lielākais AI finansējums no valsts budžeta
2008. gadā AI finansējums no valsts budžeta bija sasniedzis augstāko punktu – 243,7 miljonus eiro.

2009

Studenti, protestējot pie augstskolu durvīm, cep kartupeļus
Protestējot pret iespējamo finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, šodien zālienā pie Latvijas Universitātes centrālās ieejas aptuveni desmit LU Studentu padomes locekļi uz vienreizlietojamiem griliem cep folijā ievīstītus kartupeļus. Līdzīgi protesti notikuši pie citām augstskolām gan Rīgā, gan reģionos. Šādi pašpārvaldes vēlas parādīt sociālos apstākļus, kādos daļa studentu dzīvo jau pašlaik un kādi citiem gaidāmi pēc budžeta samazinājuma 40% apmērā.

Studenti iebilst pret visu valsts augstskolu apvienošanu
Publiskajā telpā izskanējusi iecere apvienot 19 valsts augstākās izglītības iestādes Jaunajā Latvijas universitātē, par ko studenti izsaka neapmierinātību. Šādu reformu iesaka ekonomikas ministra Ata Kampara vadītā augstākās izglītības reformu darba grupa, kas strādā pie valsts budžeta līdzekļu optimizācijas.

Tūkstošiem studentu protestē pret finansējuma mazināšanu augstākajai izglītībai
Protestējot pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, aptuveni 5000 studentu devās gājienā no Ministru kabineta uz Vecrīgu un pulcējās pie Saeimas. Pie Saeimas ēkas studenti novietoja sēru vainagu, pieprasot izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju un Saeimas atkāpšanos

Ar sēru dziesmām un plakātiem “Mēs gribam studēt!”, “Nost ar izglītības nāvi!”, “Zaļo gaismu augstākajai izglītībai!”, “Dzīvību augstskolām!” pie valdības ēkas pulcējas jaunieši no dažādām augstskolām. Viņi atnesuši arī stilizētas karātavas un lelli cilvēka augumā, kas tērpta sēru drēbēs ar krūtīm piespraustu plakātu “Pakārta izglītība”. Savukārt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studenti ieradušies ar milzīgu plakātu “Mēs vairs neticam!”. Piketētāju vidū ir arī kāds students, kas izģērbies puskails un tur rokās plakātu “Ko vēl atņemsiet?”.
Portāls “Delfi”, 1.12.2009.

Latvijā: 2009./2010. akadēmiskajā gadā pirmo reizi notikusi studējošo kopskaita samazināšanās
Par ceturtdaļu sarūkot studentu skaitam gan nepilna laika maksas studijās valsts augstskolās, gan nepilna laika studijās privātajās koledžās, sarucis studējošo kopskaits. Studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās pilna laika studijās ir nedaudz pieaudzis. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, aptuveni par ceturtdaļu samazinājies augstskolās un koledžās pamatstudijās imatrikulēto studējošo skaits – pamatā uz sarukuma rēķina imatrikulēto skaitā privātajās augstskolās un privātajās koledžās.

Latvijā: Valsts finansējums augstākajai izglītībai sarūk par vairāk nekā trešdaļu
Valsts ekonomiskās situācijas dēļ IZM padotībā esošajām AII tika samazinātas dotācijas par 30,3 milj. latu jeb par 37%, t.sk., lielākais samazinājums skāra tieši augstskolas – par 25,2 milj. latu jeb 41%. Pārskatot studiju vietas izmaksu aprēķinu, IZM sagatavoja grozījumus normatīvajā regulējumā, palielinot vidējo studējošo skaitu uz vienu akadēmisko personu no 15 uz 19, kā arī atsaistot pārējo darbinieku darba algas aprēķinu uz vienu studiju vietu gadā no akadēmiskā personāla darba algas aprēķina uz vienu studiju vietu gadā, pārējo darbinieku vidējo algu piesaistot valstī noteiktai minimālajai mēnešalgai ar koeficientu 2. No 2009. gada 1. septembra par 25% tika samazinātas akadēmiskā un administratīvā personāla zemākās algas likmes. Izmaiņu rezultātā studiju vietas bāzes izmaksas saruka no 1404,31 lata 2008. gadā līdz 937,09 latiem 2009. gadā.

2010

Notiek kampaņa “Student, dodies vēlēt!”
LSA apkopoja partiju mērķus izglītības jomā, rīkoja diskusiju par kandidātu skatījumu uz augstāko izglītību un aicināja ikvienu studentu būt politiski aktīvam, atbildīgam un drošam par to, ka jāizdara izvēle.

Ar AI saistītās organizācijas paraksta memorandu pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai
Memoranda mērķis – nepieļaut augstākās izglītības un zinātnes finansējuma mazināšanu 2011. gada budžetā.

Latvijā: Turpina samazināt dotācijas Augstākajai izglītībai
Salīdzinot ar 2009. gadu, dotācija ministrijas padotības AII samazināta par 7 milj. latu jeb 14%, tajā skaitā, dotācija augstskolām samazināta par 6,2 milj. latu jeb par 17%. Ņemot vērā, ka studiju vietas izmaksas jau 2009. gadā bija samazinātas par 40%, 2010. gadā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits samazinājās par aptuveni 3%.

2011

Studenti pulcējas pie Saeimas, lai nepieļautu augstskolu senāta funkciju mazināšanu
Augstskolu studējošie senatori sasietām rokām protestējuši pret varas koncentrēšanu rektoru rokās – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda priekšlikumu ar finansēm saistīto lēmumu pieņemšanu nodot rektora vienpersoniskā pārraudzībā. Mēnesi vēlāk priekšlikums tika atsaukts.

Notiek mākslas augstskolu protests – “Kultūras pastaiga Nr. 5”
Mākslas augstskolu studenti rīkoja protesta akciju “Kultūras pastaiga”, kuras mērķis bija pievērst uzmanību iespējamam budžeta samazinājumam augstskolās. Studenti uzsvēra, ka jau tagad zemais finansējums rada virkni problēmu mākslas augstskolās un iezīmē bīstamas tendences nākotnē. Akcijas sauklis – “Pūtiet paši! Spēlējiet teātri paši! Gleznojiet paši!”

Latvijā: Pieņemti grozījumi Augstskolu likumā
14. jūlijā Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi Augstskolu likumā” paredz vairākus būtiskus Latvijas AI attīstības un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumus – kopīgu programmu īstenošanu, dažādās augstskolu kategorijās noteikt nepieciešamo minimālo akadēmiskajos amatos ievēlētu personu skaitu ar doktora zinātnisko grādu un noteikt stingrākas prasības augstskolu dibināšanai. Grozījumi Augstskolu likumā paredz izmaiņas arī akreditācijas sistēmā, pārejot no programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju.

Latvijā: Satversmes tiesas spriedums par “sociālajām stipendijām”
2009. gadā tika grozīti Ministru kabineta noteikumi par stipendijām, kas studējošā sociālekonomisko (finansiālo, veselības, ģimenes apstākļu) statusu izvirzīja prioritāri starp stipendijas piešķiršanas kritērijiem. Satversmes tiesa to atzina par spēkā neesošu ar 2011. gada 1. augustu.

2012

LSA sašutusi par Latvijas nepārstāvēšanu Eiropas izglītības ministru konferencē
LSA prezidents Edvards Ratnieks uzsver, ka, nepiedaloties konferencē, Latvija cenšas izvairīties no atbildības, un izglītības ministrs Roberts Ķīlis izrāda nevēlēšanos sadarboties ar studentiem kopīgā ilgtspējīgas un pieejamas izglītības veidošanā. R. Ķīlis, atbildot uz pausto sašutumu vietnē Twitter, atbildējis, ka laikā, kad Bukarestē tiek lemts par augstākās izglītības nākotni, viņam esot ieplānota vizīte Grobiņā, kas atlikta jau ilgu laiku. Jāuzsver, ka konference notiek reizi trīs gados un par tās norisi zināms jau ilgu laiku iepriekš

LSA iegūst biroja telpas Vecrīgā, Mārstaļu ielā
LSA biroja telpas ir mainījušās vairākkārt, taču jau kopš 2012. gada Studentu apvienību var atrast pašā Vecrīgas sirdī -– Mārstaļu ielā. Gūstot politiskās koalīcijas atbalstu, LSA kā sabiedriskā labuma organizācijai, kas sevī pieradījusi pilsoniskās sabiedrības veidošanā un studējošo interešu pārstāvniecībā, Valsts nekustamie īpašumi piešķīra jaunas, plašas telpas, kur turpināt organizācijas attīstību. 

Latvijā: Apstiprināti MK noteikumi par stipendiju piešķiršanu ārzemniekiem
Lai piesaistītu ārvalstu studējošos, izstrādāti Ministru kabineta noteikumi „Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem”, kas regulē kārtību, kādā ārzemniekiem piešķir Latvijas valsts stipendijas, līdz ar to tiek nodrošinot iespēju Latvijai pildīt noslēgtos starpvalstu līgumus.

Latvijā: Lemts valsts finansējumu prioritāri virzīt darba devēju pieprasītākajām un konkurētspējīgākajām programmām
Ministrs R. Ķīlis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents V. Gavrilovs parakstīja sadarbības memorandu par efektīvu un atklātu sadarbību AI un zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā. Memorands paredz, ka valsts finansējums prioritāri tiks virzīts darba devēju pieprasītākajām un konkurētspējīgākajām studiju programmām.

2013

Izvirzīts priekšlikums noteikt minimālo akadēmisko kontaktstundu skaitu pilna laika studijām
LSA iesniegusi priekšlikumu IZM noteikt minimālo akadēmisko kontaktstundu skaitu pilna laika studijām augstākās izglītības institūcijās 40% apmērā. Minimālā kontaktstundu noteikšana nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt studiju maksas apmērus.

Tikšanās ar Saeimas frakcijām par iespējām ieviest bezmaksas studijas
Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās LSA un triju Saeimas frakciju deputātu tikšanās, kuras laikā tika apspriests iespējamais augstākās izglītības finansēšanas modelis Latvijā. Vairums tikšanās dalībnieku pauda atbalstu bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai. Tikšanos apmeklēja augstskolu studenti un citi interesenti.

Tikšanās ar Nilu Ušakovu par studentiem aktuāliem jautājumiem
LSA birojā uz tikšanos ar LSA valdes locekļiem bija ieradies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Iveta Strautiņa. Tikšanās laikā tika pārrunāti daudzi studentiem būtiski un saistoši jautājumi, kā infrastruktūras uzlabošana un sabiedriskā transporta atlaides nepilna laika studentiem.

Studenti dodas gājienā, lai paustu bažas par finansējuma sadali un akreditācijas procesu
Kopš 2010. gada valsts finansēto studiju vietu bāzes finansējums tika nodrošināts tikai vidēji 85% apmērā, tādējādi nenosedzot viena studenta studiju izmaksas. Izglītības un zinātnes ministrs 6. augusta preses konferencē par pirmajās 100 dienās paveikto solīja darīt nepieciešamo, lai šīs izmaksas tiktu segtas likumā noteiktajā apmērā.

Latvijā: Ieviesta studiju virzienu akreditācija
Notikusi pāreja uz jaunu AI ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. IZM ir veikusi visaptverošu augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditāciju.

Latvijā: Ieviesti stingrāki kritēriji studiju programmu licencēšanai
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē studiju programmu licencēšanu, ieviesta jauna studiju programmu licencēšanas kārtība, kurā noteikti stingrāki kritēriji studiju programmu licencēšanai.

Latvijā: Palielināts studiju vietu skaits dabaszinātņu un inženierzinātņu nozarēs, mazināts studiju vietu skaits sociālajās zinātnēs
Lai veicinātu AI ciešāku sasaisti ar nozares prasībām, novērstu studiju programmu dublēšanos un racionālāk izmantotu valsts budžeta resursus, plānojot valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu 2014. gadam, tika ievērotas Ekonomikas ministrijas prognozes un priekšlikumi: palielināts studiju vietu skaits dabaszinātņu un inženierzinātņu nozarēs, palielināts studiju vietu skaitu koledžās – galvenokārt dabaszinātņu un inženierzinātņu nozarēs, mazināts studiju vietu skaits sociālajās zinātnēs. Ministrija noteica vairākus pamatprincipus: „aploksnes” principu, atbilstību darba tirgus pieprasījumam un tā prognozēm, augstskolu stratēģiskās specializācijas principu, kā arī atbilstību studiju programmu pieprasījumam.

Latvijā: Izstrādāti MK noteikumi, lai veicinātu AI internacionalizāciju
Lai atvieglotu augstskolu iespējas īstenot programmas ar citu valstu augstskolām kopīgas studiju programmas un veicinātu AI internacionalizāciju, ir izstrādāti MK noteikumi „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus izglītības dokumentus”. Tie paredz iespēju izsniegt arī ar ārvalstu AII kopīgus diplomus.

2014

IZM rosina atbalstīt LSA priekšlikumu par grozījumiem studējošo kredīta dzēšanas nosacījumos
Notika LSA un IZM tikšanās, turpinot diskusiju par iniciatīvām nākamajam budžetam. I.Druviete apstiprināja, ka IZM rosinās atbalstīt LSA priekšlikumu veikt grozījumus studējošā kredīta dzēšanas nosacījumos, kas paredzētu – kredīta dzēstais apjoms par katru piedzimušo bērnu jāpalielina līdz 50% esošo 30% vietā. Tāpat ministre izteica atbalstu LSA ierosinājumam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu. Tomēr procesa tālāka virzība no Finanšu ministrijas atteikta, pamatojot to kā neprioritāru.

LSA un L. Straujumas tikšanās, zinātne un izglītība kā 2015.gada budžeta prioritāte
LSA tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu sadarbību ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī zinātni un izglītību kā 2015. gada budžeta prioritāti. Pārrunājot jaunās politikas iniciatīvas, L. Straujuma uzvēra, ka valdības prioritāte joprojām ir izglītība, taču tikai ceturtajā vietā, to prioritāšu sarakstā apsteidz aizsardzība, pensiju indeksācija un veselība.

LSA iesniedz prasību ģenerālprokuroram par Ministru kabineta pretlikumīgas rīcības novēršanu
LSA iesniedza prasību ģenerālprokuroram par Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas neievērošanu – Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no IKP. IZM ir paredzējusi šos līdzekļus izmantot tādiem mērķiem kā materiāltehniskajai bāzei, laboratorijām, e-studiju vides attīstīšanai, pieredzes apmaiņas projektiem studentiem un mācībspēkiem un zinātniskajai darbībai augstskolās.

Latvijā: Izstrādāts jauns AI finansēšanas modelis
Par Latvijai piemērotāko risinājumu atzīts trīs pīlāru finansēšanas modelis, ko veido pamata finansējums (bāzes finansējums – nodrošina AII pamatfunkciju nepārtrauktību), snieguma finansējums (tiek piešķirts par studiju un pētniecības rezultātu sasniegšanu) un inovāciju finansējums (uz nākotnes attīstību vērsts, veicina specializāciju un profilu attīstību). Koncepcija paredzēja uzsākt 2. pīlāra – sniegumā balstītas AI finansēšanas – ieviešanu 2015. gadā.

Latvijā: Jauna budžeta apakšprogramma, paredzēti papildu līdzekļi zinātniskajai attīstībai
Ministru kabinets atbalstīja jaunas budžeta apakšprogrammas izveidi, paredzot papildu līdzekļus augstskolu un koledžu zinātniskās darbības attīstībai 2015. gadā 5,5 miljonu eiro, bet 2016. un 2017. gadā – 6,5 miljonu eiro apmērā. Jaunizveidotās apakšprogrammas līdzekļi tiks novirzīti 2. pīlāra ieviešanai. Finansējums tiks piešķirts, vērtējot augstskolu un koledžu zinātniskās darbības rezultatīvos rādītājus. 2015. gadā paredzēts uzsākt trešā pīlāra finansējuma plānošanu no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Latvijā: Atbalstīta ideja, lai izveidotu Latvijas nacionālās kvalitātes nodrošināšanas institūciju
Ministru kabinets atbalstīja koncepciju “Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide”, kuras mērķis ir veidot Latvijas nacionālās kvalitātes nodrošināšanas institūciju, lai pilnveidotu Latvijas AI ārējās kvalitātes sistēmu, kas darbotos atbilstoši Eiropas kvalitātes standartiem un vadlīnijām un veicinātu Latvijas AI kvalitāti, atpazīstamību un starptautisku atzīšanu. Tā paredz, ka no 2015. gada 1. jūlija augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu organizēs Akadēmiskās informācijas centrs. Plānots, ka 2018. gadā tas iekļūs Eiropas AI kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un pievienosies Eiropas asociācijai kvalitātes nodrošināšanai AI.

2015

Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu
10. novembrī Ministru kabineta sēdē skatīts jautājums “Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu”. Informatīvajā ziņojumā juridiskajā izglītībā Latvijā konstatēts, ka tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē, kas tieši apdraud tiesiskuma intereses. Plānots likvidēt juriskonsulta profesijas standartu un ieviest vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu

Studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu kļūst pieejamāki cilvēkiem ar invaliditāti
Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus MK noteikumos par studiju un studējošā kreditēšanu, paredzot, ka personām ar I vai II invaliditātes grupu vairs nebūs nepieciešams otrais galvotājs.

Latvijā: Uzsākta jaunā finansēšanas modeļa ieviešana
Jūlijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ieviešot otro pīlāru un nosakot kritērijus sniegumā balstītai augstskolu finansēšanai

Latvijā: Piešķirti papildu līdzekļi pētniecībā
Ministru kabinets atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu pētniecībā balstītas AI finansēšanai, 2015. gadā tam atvēlot 4 miljonus eiro, bet 2016. un 2017. gadā – 5 miljonus eiro gadā. Ministrija nodrošināja 2015. gadā papildus piešķirtā finansējuma sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām AII, finansējuma piešķirot pēc vienotiem kritērijiem.

2016

Mainījusies stipendiju piešķiršanas kārtība augstskolās
Apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, precizējot stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību – tā nodrošināta stipendiju sadali pa studiju programmas akadēmiskajiem gadiem proporcionāli katrā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaitam, vai arī citā veidā, saskaņā ar AII stipendiju piešķiršanas nolikumu. Vienreizējās stipendijas maksimālais apmērs dubultots (no 99,60 līdz 199,20 eiro), bet kopējais stipendiju fonda katls paliek nemainīgā lielumā.

Ministru kabinets apstiprina pretrunīgi vērtētos rezidentu sadales noteikumus
Ministru kabinets apstiprinājis pretrunīgi vērtētos grozījumus rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi. Līdz tam rezidentam pēc studijām valsts finansētā studiju vietā bija jānostrādā 36 mēneši piecu gadu periodā Latvijas teritorijā, bet pēc izmaiņām – 3 gadi kādā Latvijas ārstniecības iestādē iegūtajā specialitātē vai citā Veselības ministrijai pakļautā institūcijā. Pretējā gadījumā studijās ieguldītais valsts finansējums jāatmaksā valstij

LSA paraksta sadarbības memorandu ar Ministru kabinetu
Ministru prezidents Māris Kučinskis un nevalstisko organizāciju vadītāji, tostarp LSA prezidente Maira Belova, parakstīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu. Tā mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos

Pie Ministru kabineta protestē pret budžeta vietu skaita samazināšanu
Pirms sēdes, kurā bija plānots izskatīt jautājumu par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai tuvākajiem trim gadiem, pie Ministru kabineta LSA rīkoja akciju, kurā studenti pauda nostāju, ka budžeta vietu samazinājums trīs gadu laikā par 5457 vietām ir nepieņemams. Pie Ministru kabineta ieejas tika izklāts no simtiem studentu foto veidots paklājs, un studenti kratīja trauciņos monētas ar plakātiem “Ziedojiet studiju materiāliem” un “Ziedojiet biļetei uz Igauniju”.

Studentu gājiens
Lai gan valdība bija atradusi risinājumu un solījusi nākamos trīs gadus budžeta vietu skaitu nemazināt, 31. oktobrī tika rīkots studentu gājiens ar mērķi atgādināt, ka augstākā izglītība ir ilgstoši nepietiekami finansēta no valsts puses un tā turpināt vairs nedrīkst – turpmākajos gados ir nepieciešams veikt finanšu ieguldījumus augstākajā izglītībā, vienlaicīgi risinot gan kvalitātes, gan pieejamības jautājumus.

Latvijā: Negaidīts IZM rīkojums samazināt budžeta vietu skaitu
10. februārī IZM tika izdots rīkojums, paredzot 2017. gadā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazinājumu. Iepriekš izmaksas no valsts budžeta tika segtas 85% apmērā, atlikušos 15% sedza AII, savukārt, 2016. gadā no valsts budžeta bija plānots segt 100% apmērā, samazinot valsts finansēto vietu skaitu. Šāds rīkojums bija negaidīts. Valsts budžeta piešķirtais finansējuma apmērs palika nemainīgs, taču no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu kopskaits saruka par 8,7%

Latvijā: Izstrādāti tiesību aktu projekti valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanai
Tieslietu ministrijas darba grupa vienojās par valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, paredzot, ka eksāmens būs obligāta profesionālo tiesību zinātņu maģistra studiju programmu sastāvdaļa, tādēļ tā kārtošana būs nepieciešama jurista kvalifikācijas iegūšanai. To pirmo reizi kārtos studenti, kas uzsāk maģistra studijas 2019. gada rudens semestrī, un tajā būs ietvertas piecas tiesību pamatnozares saskaņā ar jurista profesijas standartu

Latvijā: Samazinājās valsts budžeta vietu skaits (nesamazinot finansējumu)
Līdz 2015.gadam (ieskaitot) ministrijas augstskolās studiju vietas tika finansētas nepilnā apmērā, salīdzinot ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteikto studiju bāzi un nenodrošinot minimālo studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju programmās. Tādēļ 2016.gadā tika pieņemts konceptuāls lēmums finansēt studiju vietas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām vienas studiju vietas minimālajām izmaksām. 

2017

Saeima piešķir papildu līdzekļus AI, sedzot VSAOI likmes pieaugumu
Ar LSA iesaisti panākts, ka, apstiprinot 2018. gada budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, Saeima piešķir papildu līdzekļus AI, trīs gadu periodā paredzot kopumā 906 750 eiro ar mērķi segt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes pieaugumu. Tādējādi novērstas šaubas, ka varētu tikt samazināts budžeta vietu skaits, neturot pērnā rudenī sniegto valdības solījumu.

Grozījumi studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā
Rudenī valdība apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju un studējošā kredīts. Noteikumu projektā iekļauti vairāki LSA iesniegtie priekšlikumi, tostarp, studējošā kredīta “griestu” celšana no 170,74 eiro uz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma un studiju kredīta maksimālā apmēra paaugstināšana, mazliet samazinot to gadījumu skaitu, kuros studiju kredīts ar valsts galvojumu nenosedz visu studiju maksu.

Atcelta valsts valodas C1 līmeņa zināšanu prasība zobārstniecības studentiem no ārvalstīm
Veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pilnveido sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm, atceļot prasību apliecināt valsts valodas zināšanas  pirmreizējās sertifikācijas procesā. Iepriekš ārvalstu studējošajiem sertifikācijas eksāmena ietvaros bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas C1 līmenī, kas radīja īpašas grūtības, jo studiju process norisinājās angļu valodā.

Apstiprināta “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība”
Ministru kabinets apstiprinājis noteikumu projektu “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība”, kas paredz šī eksāmena ieviešanu kā obligātu profesionālo tiesību zinātņu maģistra programmas sastāvdaļu. LSA ierosināja ņemt vērā dažādu programmu specializāciju, sniegt iespēju studējošajiem, kuri eksāmenu kavējuši attaisnojošu iemeslu dēļ, to nokārtot tajā pašā semestrī, kā arī piešķirt eksāmenam kredītpunktus, paredzot to finansēt esošās studiju maksas ietvaros. LSA priekšlikumi ņemti vērā.

LSA deleģēts studentu eksperts iekļauts arī licencēšanas procesā
Studējošo pārstāvji guvuši plašākas tiesības piedalīties studiju kvalitātes vērtēšanā ─ tagad arī studiju programmu licencēšanas procesā, kurš paredzēts, lai drīkstētu uzsākt studiju programmas īstenošanu, piedalās viens LSA deleģēts students eksperts. Turpmāk studiju virzienu akreditācijas procesā tiks vērtēta arī AII studējošo pašpārvaldes darbība, kas varētu veicināt studējošo iesaisti studiju kvalitātes nodrošināšanas procesā.

LSA izveido Zinātnes fondu
2017. gadā darbojās par valsts budžeta līdzekļiem izveidotais LSA zinātnes fonds. Tam piešķirti 12 000 eiro, kas ļauj 10 studējošajiem piedalīties konferencēs visā pasaulē.

Latvijā: Izmaiņas studiju un studējošā kredīta ar valsts galvojumu saņemšanā un dzēšanā
Veikta studējošā kredīta “griestu” celšana no 170,74 EUR uz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma, studiju kredīta maksimālā apmēra paaugstināšana un precizēta pieteikšanās kārtība kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā: Sasniegts pēdējā laika augstākais akadēmiskā personāla skaits
2017./2018.akadēmiskajā gadā augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla skaits sasniedzis 5 267, kas ir augstākais rādītājs kopš 2009./2010.akadēmiskā gada. 64% no visa augstskolu akadēmiskā personāla ir zinātniskais grāds

Latvijā: Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē
IZM ir izstrādājusi nosacījumus labajai praksei ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā. Nosacījumi paredz izglītības kvalitāti kā galveno labās prakses principu. Labās prakses ievērošanai ministrija slēgs vienošanās ar vadošajām Latvijas augstskolām. Ar šo vienošanos AII apņemsies nodrošināt kvalitatīvu studiju pieredzi visiem studējošajiem, stiprināt Latvijas AI un valsts reputāciju.

2018

LSA apaļā galda diskusijas par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi
Vasarā LSA veidoja apaļā galda diskusijas par AI finansēšanas sistēmas pilnveidi. Tās bija noslēgums vairāk nekā gadu rakstītu ziņojumam, kurā analizēta esošā finansēšanas sistēma, tās ietekme uz AI kvalitāti, studējošajiem un sabiedrību kopumā. Piedalījās pārstāvji no gandrīz visām AI iesaistītajām organizācijām, arī ministrijām un Saeimas, kuras visu vasaru regulāri tikās, lai apspriestu LSA ziņojumu un tajā ietvertās atziņas. Rezultātā panākta vienošanās par Latvijas augstākās izglītības turpmāko finansēšanas attīstītību, stipendiju apmēra palielināšanu, kreditēšanas sistēmas pilnveidi, kā arī par budžeta vietu piešķiršanu pēc izcilības kritērijiem.

Praktiskās mākslas doktorantūras studiju programmas
Veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas no 2018. gada ļauj īstenot praksē balstītas doktorantūras studijas mākslās. Tas nozīmē, ka mākslas nozarē būs iespējams īstenot arī pamatā praksē jeb mākslinieciskajā jaunradē balstītas doktorantūras studiju programmas. 2016. gada vasarā, tiekoties ar kultūras ministri, tieši studējošie – LSA un mākslas augstskolu studējošo pašpārvaldes – aktualizēja jautājumu par praktiskās mākslas doktorantūras studijām. 

Studenta-novērotāja statusa saglabāšana studiju kvalitātes novērtēšanas vizītēs
Būtiskākā no izmaiņām 2018. gadā ārējās kvalitātes novērtēšanas jomā – Akadēmiskās informācijas centra (AIC) iekļaušana Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR). Taču vēl gada beigās tika izveidoti ar ārējo kvalitātes novērtēšanu saistīti Ministru kabineta noteikumi, sākotnēji paredzot atņemt iespēju studējošajiem piedalīties vizītēs kā novērotājiem, tā zaudējot iespēju gūt pieredzi kvalitātes novērtēšanā un sagatavojoties studenta-eksperta darbam. LSA panāca, ka novērotāja loma noteikumos tiek atstāta. Šobrīd LSA deleģētam novērotājam jāpiedalās visās kvalitātes vērtēšanas vizītēs.

Politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni
Septembrī ar vairāk nekā 150 skatītājiem un tiešraidi vadošajā ziņu portālā Latvijā – Delfi norisinājās politisko partiju debates par augstāko izglītību un zinātni, kurās piedalījās visu septiņu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji, vadošie viedokļu līderi augstākās izglītības un zinātnes jomā. Studējošie, jaunie zinātnieki, augstskolu mācībspēki un citi interesenti varēja uzzināt par partiju tematiskajām prioritātēm, kā arī uzdot aktuālos jautājumus.

Starptautiskās augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas apmācības studentiem-ekspertiem
Oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Studentu apvienības, Latvijas Universitātes Studentu padomes, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras un LSA organizētās starptautiskās studentu-ekspertu apmācības, kas projekta ietvaros pulcēja 50 dalībniekus no vairāk nekā 20 valstīm.

Latvijā: Ieviests Studējošo un absolventu reģistrs
Tika ieviests Studējošo un absolventu reģistrs, kurā tiek uzkrāti dati personu līmenī par augstskolu studiju programmās studējošajiem, kā arī nepersonificēti dati par absolventu nodarbinātību. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai nodrošinātu mērķtiecīgu AI finansēšanu un sekmētu apzinātu, faktiskajā darba tirgus situācijā balstītu studiju programmas izvēli

Latvijā: Apstiprināti akreditācijas un licencēšanas noteikumi
11. decembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi “Studiju programmu licencēšanas noteikumi”, “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” un “Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi”, kuri sagatavoti saskaņā ar Saeimas apstiprinātajām Augstskolu likuma izmaiņām. Jaunie akreditācijas un licencēšanas noteikumi paredz visu studiju virzienu sistēmisku izvērtējumu, sniedzot individuālu vērtējumu katrai studiju programmai. AI kvalitātes vērtēšanā tiek iesaistīti arī darba devēji. Tas nodrošina starptautiskiem standartiem atbilstošas AI kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu un studiju programmu fragmentācijas mazināšanu

Latvijā: AIC tiek iekļauts EQAR reģistrā
AIC ir pirmā Latvijas AI kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, kas iekļauta EQAR (European Quality Assurance Register for Higher Education) reģistrā. Tas ir apliecinājums Latvijas AI kvalitātes nodrošināšanas aģentūras darbībai atbilstoši Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā un veicinās Latvijas augstskolu un koledžu un to izsniegto diplomu atpazīstamību un uzticamību starptautiski.

2019

Studējošie rosina palielināt stipendiju apmēru
Februārī LSA valdes locekles viesojās Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, kurā prezentēja LSA skatījumu uz nepieciešamajām pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā. Deputāti tika iepazīstināti ar pagājušajā vasarā LSA rīkoto apaļā galda diskusiju rezultātiem, tomēr īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai palielināt stipendijas. Situācija doktorantūrā ir viskritiskākā – Latvijā ikmēneša stipendija ir nepilni 114 eiro, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs tā ir vismaz piecreiz augstāka.

Jauno vides pieejamības ekspertu apmācības
Aprīlī norisinājās LSA un Tiesībsarga biroja kopīgi organizētās Jauno vides pieejamības ekspertu apmācības. To dalībnieki lekcijās un praktiskās nodarbībās uzzināja par šķēršļiem, ar ko ikdienā saskaras studējošie, kuriem ir redzes, dzirdes vai kustību traucējumi. Apmācībās kopā piedalījās 18 dalībnieki no sešām Latvijas augstskolām

Notiek darbs pie jaunas studentu kreditēšanas sistēmas ieviešanas
Visa gada garumā notikušas diskusijas ar iesaistītajām pusēm un grozīti normatīvie akti, ieviešot jauno studiju un studējošā kreditēšanas sistēmu. Viens no izmaiņu iniciatoriem un jaunās sistēmas izstrādātājiem ir arī LSA. No 2020. gada aprīļa kredīti būs pieejami lielākai daļai studētgribētāju, tiks atcelta prasība pēc otrā galvotāja, kā arī vienkāršots un paātrināts kredīta saņemšanas process.

Latvijā: Ministru kabinets uzdod IZM efektivizēt augstskolu pārvaldības modeli
Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku Ministru kabinets neapstiprināja amatā, balstoties uz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas bažām, ka vēlēšanu process bijis neleģitīms. 20. augusta MK sēdes protokollēmumā līdz 2019. gada 17. decembrim valdība uzdod IZM izveidot konceptuālo ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām. Atlikušo gadu par nepieciešamajām izmaiņām notiek daudz diskusiju un ir liela neskaidrība par to iespējamo ietekmi uz augstskolu darbību

Latvijā: Diskusijas par promocijas darba rakstīšanas nepieciešamību svešvalodā
2019. gada sākumā LSA kopā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību aktualizēja 2017. gada Pasaules bankas pētījumā minētās rekomendācijas doktorantūras studiju un promocijas procesa uzlabošanai. Tika izveidota darba grupa, kas strādāja pie informatīvā ziņojuma izveides. Viens no priekšlikumiem, lai celtu promocijas darbu kvalitāti un veicinātu jauno pētnieku starptautisko atpazīstamību, bija likt doktorantiem promocijas darbu rakstīt angļu valodā. Tas izraisīja plašas diskusijas un pretestību, argumentējot, ka tas mazinās latviešu valodas prestižu, padarīs zinātni “elitāru” un pārkāps Satversmi

Latvijā: Asistents studējošajiem ar invaliditāti
Ministru kabinets atbalstīja invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” iniciatīvu par valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu studējošajiem ar invaliditāti, kas ierobežo patstāvīgu pārvietošanos ārpus mājām. Pakalpojums tagad ir pieejams ne tikai klātienes, bet arī neklātienes studējošajiem gan sesijas, gan kontaktstundu nodarbību laikā (arī vakaros, sestdienās, svētdienās).

Latvijā: 2019./2020. gadā kāpis pirmkursnieku skaits, taču sarucis studējošo kopskaits
2019./2020. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79 400 studentu, par 1,2% mazāk nekā pirms gada, sasniedzot zemāko skaitu kopš 2000. gada. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā – uzņemti 29 400 studentu, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Nemainīgi jauno studentu vidū vairāk ir sievietes (54,8%). 57,1% pirmkursnieku studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, 42,9% – par valsts budžeta līdzekļiem.