LSA aicina sagatavot rīcības plānu valsts dotētas augstākās izglītības ieviešanai Latvijā

Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka arī Latvijā tuvākajos gados mērķtiecīgi nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību. Tādēļ 31. oktobra gājiena ietvaros Latvijas Republikas Saeimai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai tika iesniegta vēstule ar studentu prasībām un lūgumu 2016. gadā iniciēt darba grupu Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas vadībā, kurā tiktu sagatavots rīcības plāns valsts dotētas augstākās izglītības ieviešanai Latvijā.

__________________________________________________________________________________________________

Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Jānim Vucānam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei

Par augstākās izglītības finansējumu un nepieciešamajām reformām tajā

Latvijas Studentu apvienība (turpmāk – LSA) pauž neapmierinātību ar finansējumu augstākajai izglītībai pēdējos gados. Atskatoties uz valsts budžeta finansējuma piešķīrumu augstākajai izglītībai (budžeta programma 03.00.00 “Augstākā izglītība”) pēdējos desmit gados, redzama dramatiska situācija, kas ir signāls tam, ka šādi turpināt vairs nedrīkst.

Pasaules bankas eksperti raksturojuši Latvijas augstākās izglītības sistēmu kā ilgstoši nepietiekoši finansētu no valsts puses. Studiju vietas bāzes finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo. Koncepcijā “Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kas sniedz pārskatu par Pasaules bankas īstenotā pētījuma gaitu, rezultātiem un priekšlikumiem jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, tika minēts: “Izvērtējums parāda, ka sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, ierobežo sektora efektivitāti, liedz izveidot stabilu līdzekļu bāzi. Izteikti negatīva ietekme ir vērojama arī attiecībā uz pieejamību, jo budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās). Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībai, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā”.

Latvija 1990. gadā pievienojās Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies, augstākai izglītībai ir jābūt vienādi pieejamai visiem valsts iedzīvotājiem, atbilstoši katra individuālajām spējām, un vienam no valsts mērķiem ir jābūt valsts dotētai augstākajai izglītībai. Šobrīd vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā tiek nodrošināta valsts dotēta izglītība visiem studējošiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas, kā arī daļa no šīm valstīm mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku. LSA uzskata, ka arī Latvijā tuvākajos gados mērķtiecīgi nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību. Uzsverot iepriekš minētā nozīmīgumu, lūdzam, 2016. gadā iniciēt darba grupu Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) un Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) vadībā, kurā tiktu sagatavots rīcības plāns valsts dotētas augstākās izglītības ieviešanai Latvijā! Uz darba grupu obligāti pieaicināt LSA un citus nozares pārstāvjus.

Šobrīd Latvijas augstākās izglītības finansēšanā tiek ieviests “3 pīlāru modelis” un, LSA uzskata, ka modelis būtu jāievieš pilnībā, primāri nodrošinot pirmā pīlāra finansējumu (studiju un pētniecības bāzes finansējumu augstskolu pamatdarbībai) pilnā apmērā. Tieši pirmā pīlāra finansējums tiek atvēlēts studiju procesa nodrošināšanai nepieciešamajām pamatlietām, piemēram, materiāltehniskajam nodrošinājumam un mācībspēku atalgojumam. LSA uzskata, ka spēja uzlabot augstāko izglītību un nodrošināt jaunā finansēšanas modeļa, kas balstīts uz trim pīlāriem, ieviešanu pilnībā ir tieši saistīta ar investīciju apjomu augstākajā izglītībā. Šī iemesla dēļ aicinām valdības veicamajos uzdevumos iekļaut to, ka nepieciešams pabeigt jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli un turpmākajos plānošanas periodos piešķirt atbilstošu finansējumu, kas nelimitētu modeļa ieviešanu un darbu pie finansējuma efektīvas pārvaldības.

Pēc LSA pieejamās informācijas, IZM ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – Noteikumi), paredzot augstāku finansējumu uz vienu studiju vietu atbilstoši aktuālām izmaksām. LSA piekrīt, ka nepieciešams aktualizēt vienas studiju vietas izmaksas, bet kategoriski iebilst, ka tas tiktu darīts, samazinot valsts finansēto studiju vietu skaitu. Šī iemesla dēļ LSA aicina IZM un FM rast risinājumus, lai tiktu izpildīts Noteikumu 27. punkts, kas nosaka, ka “pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu”, un Augstskolu likuma 78. panta 7. daļa, kas nosaka, ka “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta”.

LSA apzinās, ka atbilstoša apmēra finansējuma piešķiršana nozarei neatrisinās visus tās problēmjautājumus, un ir nepieciešamas pārdomātas un izvērtētas reformas, kas veicinātu gan izglītības kvalitāti, gan pieejamību, gan arī racionālu un efektīvu finansējuma izlietojumu. LSA ir gatava un vēlas uzsākt konkrētas diskusijas par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā, tai skaitā par augstskolu konsolidāciju, studiju programmu dublēšanās novēršanu un uzņemšanu prasību paaugstināšanu.

LSA lūdz IZM sniegt savu redzējumu par augstākās izglītības attīstību līdz 2020. gadam, kā arī nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. LSA pauž vēlmi ar IZM un nozares pārstāvjiem kopīgi strādāt, lai veiksmīgi tiktu īstenotu nepieciešamās reformas. Esam gatavi sniegt arī savus priekšlikumus un skatījumu par augstākās izglītības problēmjautājumiem un nākotnes izaicinājumiem.

Dzīvojot demokrātiskā valstī, nepieciešams demokrātiskas vērtības nodrošināt visos procesos — gan izstrādājot jaunus plānus, gan tos realizējot. Tāpēc LSA pauž atbalstu kopīgai iesaistei un sadarbībai jautājumos, kas skar studējošos.

Did you like this article? Share it with your friends!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Skip to content